Roksta autore: Vineta Vilcāne, viesturneica

Latgolā ir dzymuši daudzi izcili muziki, kuru vuordi zalta burtim īraksteiti Latvejis muzykys viesturē. Ite var minēt operdzīdūni Tāli Matīsu, komponistu Juoni Ivanovu, tango karali Oskaru Stroku, kai ari par Latgolys laksteigolu sauktū Helenu Ersu-Kozlovsku. Dzymuse muižys puuorvaļdnīka i kolpyunis saimē natuoli nu Preiļu, Helena 20. godu symta 20.-30. godūs ar sovu skaistū bolsu īkaruoja Latvejis i pasauļa klauseituoju sirds.

Talants pasaruoda jau bierneibā

Helenys myužs suocēs natuoli nu Preiļu kuodreizejā Rībeņu muižā 1895. goda 5. oktobrī, nuokamo Latvejis muzykys zvaigzne auga sešu bārnu saimē. Juos talants i skaistais bolss atsakluoja jau agrā bierneibā. Jaunū meitini dzīduot aicynuojuši iz Rībeņu muižu atbraukušajim gostim, 20. godu symta suokuos ite beja nūzeimeigs kulturys i sabīdriskuos dzeivis centrs.

Školā mozuo Helena guoja Rēzeknē i 10 godu vacumā suoce dzīduot mišūs Rēzeknis katuoļu bazneicā. Vāluok, dzeivuodama Rēzeknē, dorbuojuos iteinis latvīšu savīseigajā dzeivē kai aktrise i dzīduotuoja. Lelu atbolstu nuokamuos zvaigznis karjerys atteisteibā deve dekans Nikodems Rancāns, taišni ar juo guodeibu Helena sovys zynuošonys muzykā papyldynuoja Reigā i vāluok Pīterpilī.

Pyrmais patstuoveigais dzīduotuojis koncerts nūtyka 1915. godā Rēzeknē, nailgi piec tam jei apbraukuoja ari cytys Latgolys vītys, snādzūt koncertus. Helenys vacuoki gribēja, kab meita izavuiceitu par školuotuoju, bet jei poša gribēja byut aktrise, nu liktiņs jai lēme byut par dzīduotuoju.

Likteneiguo sasatikšona Latgolā

Helenys Kozlovskys dzeivisbīdrs beja 20.-30. godūs zynomais žurnalists i rakstnīks Ādolfs Erss. Obu liktineiguo tikšonuos nūtyka Latgolā vēļ laikā pyrma Pyrmuo pasauļa kara. 1913 godā Ā. Erss gasteja pi kaidys sovys pazinis Tiļžā, vītejuo iņteligeņce nūlēme sareikuot dzīduošonys svātkus, iz kurim atbrauce ari Helena. Storp obejim muokslinīkim uzvyrmuoja kaisle i mīlesteiba, i gradzynus jī meja 1917. godā. Jī obeji vīns ūtru mudynuoja izkūpt sovu talantu. Literaturzynuotneica Ilona Salceviča atzeimuojuse, ka Helenai beja lela ītekme iz veira turpmuokū daiļradi, jei rūsynuoja Ersa daiļradē Latgolys tematikys izmontuošonu. Bet rakstnīks Helenu galeigi i nanūvieršami pīvērse muzykai i dzīduošonai.

Skaitūt Ā. Ersa dorbus, tymūs var pamaneit juo sīvys prototipus, ari romanā “Zemes balss”. Ituo romana darbeiba nūteik Rēzeknē i tuos apleicīnē laikā pyrma Pyrmuo pasauļa kara, vāluok –30. godu vydā i beiguos. Romana centrā ir dzīduotuoja Valereja Ganska – romana autora dzeivisbīdris prototips.

Vuiceibys dzīduošonā Helena turpynuoja Latvejis konservatorejā, jau piec Latvejis proklamiešonys, īsastuojuot mīra laikam. Konservatoreju jei absolvēja kai breivmuokslineica, byudama pyrmuo latgalīte, kas pabeidze itū vuiceibu īstuodi.

20. i 30. godūs vīna nu Latvejis sabīdreibā zynomuokūs latgalīšu beja taišni dzīduotuoja Helena Ersa-Kozlovska. Sova skaistuo bolsa deļ jū īsauce par Latgolys laksteigolu.

Helenys Ersys-Kozlovskys trupa 1930. godūs. Karteņa: Preiļu Golvonuo biblioteka

Zynuošonys dzīduotuoja papyldynuoja Milanys konservatorejā Italejā. Ite piec dominikaņu muosu uzaicynuojuma jei dzīduoja bazneicuos, nūbrauce ari iz Rūmu, kur tykuos ar pošu pāvestu. Tuo laika presē par itū tikšonūs raksteja: “Viņš [red. pīz. pāvests] māksliniecei saka, ka ar dziedāšanu var vissirsnīgāk Dievu lūgt un tādēļ, ja tikai varot, lai visu mūžu dziedot. Pēc tam māksliniece saņem svētību.” Par itū tikšonūs poša Helena sacejuse, ka pāvesta vuordi jai davuši miļzeigu spāku i gryutuos šaļtīs uzmundrynuojuši.

Vuoc latgalīšu tautys dzīsmis

Helenu Ersu-Kozlovsku saisteja latgalīšu folklora, kūpā ar dzeivisbīdru jei ir davuse lelu īguļdejumu vairuoku myusu dīnuos cīši popularu latgalīšu tautys dzīšmu pagluobšonā nu aizmiersteibys. Jūs ekspediceju laikā tika pīraksteitys taidys dzīsmis kai “Aiz azara bolti bārzi”, “Zīdi, zīdi rudzu vuorpa”. Pīraksteitajom tautys dzīsmem apdari veiduojuši taidi komponisti kai Andrejs Jurjāns, Jāzeps Vītols, Jēkabs Graubeņš i c.

Eipaši tyvys dzīduotuojai beja dzīsmis “Zīdi, zīdi, rudzu vuorpa”, “Pyrmūdīne, ūtardīne”, “Kuļam pīci, kuļam seši”. Sovā darbeibā Helena eipašu viereibū pīgrīze latgalīšu tautys dzīšmu populariziešonai, tuos izskanēja na tikai dažaiduos vītuos Latvejā, bet ari pasaulī. Sovys rodūšuos darbeibys godūs Helena kuope iz Milanys, Rūmys, Prāgys, Varšavys i cytom skotuvem.

Kaidu šaļti Helena dzīduoja Nacionalajā operā Reigā. 1928. godā nūdybynuoja sovu koncerttrupu, uzastuoja kūpā ar daudzim tuo laika pazeistamim Latvejis muokslinīkim, ari ar operdzīdūni Tāli Matīsu.

Treisdasmytajūs godūs Berlinē Helena platē īskaņuoja sešys latgalīšu tautys dzīsmis. Ari myusu dīnuos ir vareiba dzierdēt Helenys skaneigū bolsu, breinumainā kuortā ir sasaglobuojuši seši latgalīšu tautys dzīšmu īroksti.

Caur Helenys daiļradi latvīšu muzykys repertuarā pasaruodeja uorzemu dzīsmis, tuos jei atvede nu sovu koncertturneju, vuordus dzīsmem atdzejuoja juos veirs.

Dzīduotuojis muzykalajā dzeivē bejuši ari humoristiski gadīni. Kaida uzastuošona bejuse natuoli nu Aglyunys vacā zemnīku ākā, kurai tyvumā bejs klāvs. Koncerta laikā caur pluonajom sīnom variejs dzierdēt kai maun gūvs. Piec uzastuošonys muokslineica tīpat atsapyutuse, kod pi juos īguojuse gūvu saimineica i lyuguse piec paleidzeibys. Byudama vēļ tautystārpā, Helena steiguse sīvītei paleigā iz klāvu, kur gūvei suokušuos dzemdeibys i dzīduotuojai dasaguojs ruodeit guni. Bet kaidā koncertā Bierzpiļs školā grīsti bejušs tik zami, ka vejuļnīkam pret tim sitīs lūceņš. Cytuos vītuos skotive bejuse tik švaka, ka dzīduotuoja izkrytuse cauri greidys dielim. Eipaši daudz Helena uzastuoja Latvejis školuos, vīnā i tymā pošā vītā asūt pat pīcys septenis reizis.

Garom bizem i tautystārpā

Iz skotuvis Helena kuope tautys tārpā, kas nabeja nikas naparosts tam laikam. Dzīduotuoja beja eisa auguma, juos latviskū tālu spieceiguoku dareja bīzuos, tymsuos i garuos bizis, kas stīpēs leidz papīžu.

1938. goda 24. martā, piec 23 potstuoveigim rodūšuos darbeibys godim, nūtyka tyukstūšais muokslineicys tautys dzīšmu koncerts. Ari itymā svātku reizē Helena iz skotivis kuope tautys tārpā. Par itū nūtikšonu tuo laika latgalīšu prese raksteja: “Jubilare dzīdōja navaiņōjami dzidri skaļā bolsā, vīgli rūnūt tūņu pōrejas nu metaliskō bolss dzidruma uz maigu un vysai pateikami syltim melodijas vibrejumim. [..] Daudz zīdu, apsveikumu un dōvonu nu dzīdūnes tyvōkim draugim i labvēlim.”

Dzīduotuoja Helena Ersa-Kozlovska i pianiste Alīse Dzirkale Reigā ap 1930. godu. Karteņa: Preiļu Viesturis i lītiškuos muokslys muzejs

Par lelajim sasnāgumim dzīduotuojai 1938. godā pīškeire vaļsts apbolvuojumu – Atzineibys krystu. Ersu saime draudzējuos ar daudzim tuo laika inteligencis puorstuovim – Kārli Skalbi, Aleksandru Čaku, Aspazeju i c. Rakstnīks Edvards Virza par talanteigū dzīduotuoju rakstejs: “Latgaliete būdama, viņa mums dziedāja latgaliešu dziesmas, un visiem patikās viņas draiskulīgums, pilna dabas dīvaina svaiguma.”

Latgolys laksteigolys koncertdarbeiba apseika Ūtruo pasauļa kara laikā. Ersu saimi skuore padūmu represejis, 1945. goda septembrī Reigys centralcītuma slimineicā myra juos veirs. Pieckara godūs Helena struoduoja Latevjis PSR Vaļsts filharmonejis ceļojūšajā koncerttrupā, nailgi pyrms aizīšonys viņsaulē struoduoja par dzīduošonys puļceņa školuotuoju. Dzīduotuojis skaneigais bolss apklusa 1949. goda 23. oktobrī.