Roksta autors: Kaspars Strods, Latgolys Kulturviesturis muzejaspecialists kulturviesturis vaicuojumūs

Guņsgrāki vysod bejuši vīni nu pūstūšuokajim dobys i cylvāku radeitajim procesim, kuri ītekmēja sabīdreibys kasdīnys dzeivis nūrisis. Laika gaitā pīauga guņsgrāku skaits i tūs apjūmi, kai ari konkretajūs nalaimis gadīņūs būjā guojušūs cylvāku skaits. Tai roduos vajadzeiba veiduot eipašys vīneibys, kuruos veiktu guņsgrāku nūviersšonys pasuokumus. Pyrmuo zynomuo guņsdziesieju patrulis komanda izaveiduoja Amerikys Savīnuotūs Vaļstu piļsātā Ņujorkā 1835. godā. Vāluokajūs godūs guņsdziesieji palyka par vīnu nu nūzeimeiguokūs drūšeibys garantu daudzuos apdzeivuotuos vītuos.

Krīvejis imperejis laiks

Rēzeknis piļsātā 1874. godā izacēle miļzeigs guņsgrāks, kurs nūpūsteja lelu skaitu dzeivojamūs āku niulinejuos Latgolys īlys apleicīnē. Itei nūtikšona beja vīna nu golvonajom, kas jau nuokušajā godā vītejūs dzeivuotuojus pamudynuoja izveiduot pošim sovu breivpruoteigūs guņsdziesieju bīdreibu. Suokumā piec vītejūs jaunīšu I. Joffis i A. Jankava iniciativys izveiduoja breivpruoteigūs guņsdziesieju puļceņu. Tymā pošā godā bīdreibys aktivitatis atbaļsteja tūreizejais apriņča prīšknīks V. Kononovičs-Gorbackis, kai ari bīdreibys mecenats i pyrmais vadeituojs uzjiemiejs E. Šapiro. Guņsdziesieju depo izvītuoja vacajā posta stacejis ākā (myusu dīnuos J. Tiņanova īla). Konkretuo celtne sasaglobuojuse da myusu dīnu.

Rēzeknis breivpruoteigūs guņsdziesieju bīdreibys depo, 1900. godi

Sovūs pyrmajūs pastuoviešonys godūs bīdreiba dorbuojuos par vītejūs dzeivuotuoju sazīduotajim leidzeklim, kuri nūdrūsynuoja, ka palyka īspiejams nūpierkt vajadzeigū inventaru guņsdzieseibys dorbu suokšonai. Vāluok finansiejumu pakuopeniski suoce pīškiert piļsātys pošvaļdeiba. Depo reiceibā beja vairuoki ar iudiņa bucom apreikuoti zyrgu pajiugi ar kučerim guņsgrāku dziesšonai. Guņsdziesieju skaits svuorstejuos nu puors cylvāku 19. gs. ūtrajā pusē leidz 104 darbinīkim 1911. godā. Itamā laika periodā depo puorstuovi veice ari vītejūs dzeivuotuoju apguodi ar dzeramū iudini. Pakuopeniski nūtyka materialtehniskuos bazis uzlobuošonys pasuokumi, par pīmāru, 1903. godā depo vajadzeibom nūpierka tvaiku šlirci, kas sekmēja guņsdziesieju dorba efektivitati. Dīvamžāļ nareši guņsdziesieju darbeibys nabeja operativys, iz kū nūruoda fakts, ka reizem, lai tyktu da attuoluokūs vacuos piļsātys rajonu, paguoja apmāram stuņde. Taipat reizem leidz gluobieju īsarasšonys laikam guņsgrāku nūdzēse poši ākys eipašnīki voi tyvuokuos apleicīnis dzeivuotuoji. Reizem gadejuos ari pa kaidam vyltus izsaukumam. Īspieju rūbežuos depo darbinīki snēdze sovu paleidzeibu cytom nalaimē tykušom piļsātom, par pīmāru, 1908. godā Daugovpilei. Bez jau pīmynātūs guņsgrāku agrūs pavasarūs depo darbinīki aktivi pīsadaleja Rēzeknis piļsātys plyudu saku likvidiešonā, puorvītojūt dzeivuotuojus i jūs montys.

Latvejis Republikys laiks

Pyrmuo pasauļa kara laikā bīdreiba zaudēja i zyrgus, i vysus sovus finansialūs uzkruojumus, i daļu nu sova inventara. 1921. godā nūtyka Latvejis guņsdziesieju kongress, kurā nūdybynuoja Latvejis guņsdziesieju savīneibu, par kuruos bīdru palyka ari Rēzeknis nūdaļa. Kongresa laikā īvēlēja jaunizveiduotuos savīneibys padūmi, tamā beja ari Rēzeknis puorstuovs Moisejs Manteifels. Tuoluokajūs godūs guņsdziesieju depo sadarbeibā ar piļsātys pošvaļdeibu pakuopeniski atjaunuoja sovu darbeibu. 1926. godā bīdreibā dorbojuos ap 100 bīdru, kurūs puorvaļdeja eipaši izveiduota vaļde. Jūs vydā beja vairuoki žydu tauteibys puorstuovi (B. Čerfass, M. Manteifels, S. Lurje, Š. Kopmans i cyti). Ilgus godus par bīdreibys komandantu struoduoja atvalinuotais 9. Rēzeknis kuojinīku pulka kapteiņs Aleksandrs Fitinghofs, kurs nu 1926. da 1928. godam piļdeja ari Rēzeknis piļsātys vaļdis prīšksādātuoja funkcejis.

20. godūs depo reiceibā nabeja nivīna speciali apreikuota automobiļa, kas apgryutynuoja operativu guņsgrāku dziesšonys dorbu. Situaceja mainejuos 1930. godā, kod ar Rēzeknis pošvaļdeibys finansialu atbolstu guņsdziesieju reiceibā tyka nūdūts ar eipašu motoršlirci apreikuots autotransports. Paraleli tam īpierka vairuokys iudiņa caurulis. Leluo pīprasejuma deļ 1933. godā bīdreiba nūpierka ūtrū automašynu (1931. godā ražuotū “Chevrolet”), kurū pīlāguoja guņsdzieseibys dorbu veikšonys vajadzeibom. Tai Rēzeknis breivpruoteigūs guņsdziesieju depo palyka na tik par vīnu nu tehniski lobuok nūdrūšynuotūs depo tyvuokajā apleicīnē, bet ari vysā Latgolys regionā kūpumā. 1938. godā bīdreiba nu Reigys sajēme jaunu autotanku 17 000 Ls vierteibā. Jaunuo mašyna spieja puorvoduot ap 3000 litru iudiņa, kuruo pītyka apmāram 15 minotu ilgim dziesšonys dorbim. Jaunuo tehnika tyka īguoduota par vītejūs dzeivuotuoju i cytu atbaļsteituoju sazīduotajim leidzeklim.

Guņsdziesiejs Nikodems Lukaševičs pi guņsdziesieju mašynys, 30. godi.

Taipat kai vysus sovus īprīkšejūs pastuoviešonys godus, depo darbinīki devēs dzēst guņsgrākus ari iz cytom apdzeivuotom vītom, tymā skaitā pīsadolūt 1933. goda 7. septembra Dagdys i 1938. goda 11. juņa Ludzys piļsātys guņsgrāku lokalizacejis pasuokumūs.

Nasaverūt iz sekmeigū depo darbeibu, ik pa laikam tyka nūvāruotys atseviškys problemys. Vīnu nu tūs radeja guņsdziesieju i inventara izmontuošona cytu aizdavumu veikšonai. Par pīmāru, 1934. goda 11. oktobrī izacēle guņsgrāks Rēzeknis Latvīšu bīdreibys noma pogolmā (daga pyune), tok napītīkamuo guņsdziesieju tehniskuo nūdrūsynuojuma deļ guņs nalaimi sovlaiceigi naizadeve lokalizēt. Tam par īmaslu beja div zyrgu i apkolpojūšuo personala tryukums, partū ka tū sovom vajadzeibom izmontuoja Rēzeknis piļsātys pošvaļdeiba. Leidz ar tū nabeja īspiejama sovlaiceiga iudiņa pīguode guņsgrāka dziesšonai.

Ilggadejais Rēzeknis breivpruoteigūs guņsdziesieju bīdreibys II kolonys prīšknīks Grigorijs Ankipāns, 30. godi.

Paraleli tīšajim pīnuokumim depo puorstuovi organizēja sovu teatra puļceņu i guņsdziesieju orkestri, kurs pīsadaleja dažaidūs piļsātys reikuotajūs pasuokumūs. Kotru godu nūtyka Rēzeknis guņsdzieseibys breivpruoteiguo depo svātki, eipaši pompozi pasuokumi nūritēja piec 1934. goda 15. maja Kārļa Ulmaņa apvārsuma. Svātku programā īkļuove amatpersonu svineiguos uzrunys, vaļsts pyrmūs amatpersonu i depo darbinīku sveikšonu, guņsdziesieju paruodi i cytys aktivitatis. Taipat nūtyka Latgolys guņsdziesieju saceņseibys, kuruos pīsadaleja gondreiž vysys regiona breivpruoteigūs guņsdziesieju bīdreibys. Interesants fakts, ka 1935. goda 30. majā Rēzeknē, svietejūt Latgolys atbreivuošonys nu lelinīku okupacejis 15. godadīnu, Rēzeknis breivpruoteigūs guņsdziesieju bīdreibys puorstuovi tūreizejam vaļsts vadeituojam Kārļam Ulmanim izduovuoja sovpateigu duovonu – guņsdziesieja ciervi. Juodasoka, ka sevkurs guņsdziesiejs kuortuoja specialus kvalifikacejis eksamenus i pozitiva viertiejuma gadīnī varēja tikt par pylnvierteigu depo darbinīku. Taipat guņsdziesieji sovu kvalifikaceju paaugstynuoja vairuokūs specializātajūs kursūs, kurūs uzlobuoja asūšuos, kai ari vuicejuos jaunys teoretiskuos i praktiskuos īmanis.

1940. goda suokuos bīdreibys vaļde aktivai apsprīde vaicuojumu par jauna depo izbyuvi, dīvamžāļ ituos īceris realizaceju puortrauce Latvejis okupaceja 1940. goda vosorā i tuoluokuos Ūtruo pasauļa kara nūtikšonys.

Kartenis: nu Latgolys Kulturviesturis muzeja kruojuma