Roksta autore: Ligija Purinaša

14. decembrī Rēzeknis Muokslys nomā (aba tautā sauktajā “Skrundā”) nūtyka Irenys Vilčukys sastuodeituos i saraksteituos gruomotys “Vitālijs Kalvāns Latvijas glezniecībā” attaiseišonys svātki. Nūtykums ir gona zeimeigs ari deļtam ka ite 2002. godā ir atkluota ekspoziceja “Latgales glezniecība”. Atseviškā telpā ir izstuodeitys taišni Vitālija Kalvāna gleznys. Juocer, ka ituos gruomotys izdūšona (i, prūtams, aktiva skaiteišona!) paleidzēs ceļt gaismā vēļ vīnu (varbyut plašuokā lūkā da šam i pavysam mozpazeistamu) Latgolys kulturviesturis personeibu. Tys byutu vysa svareiguokais.

Uzrunojūt kluotyn asūšūs, Latvejis Muokslys akademejis profesors Osvalds Zvejsalnieks vairuokkuort pastreipuoja, ka gruomotā ir īguļdeits miļzeigs dorbs i tei vizuali ir eistyn baudama. Tī jam ir juopīkreit. 200 puslopu izdavumā ir cīši daudz vizualuo materiala –  reprodukceju i fotoattālu, kas izteiksmeigi paruoda i V. Kalvāna daiļradi, i dažus juo dzeivis aspektus. O. Zvejsalnieks ari saceja, ka ir prīca par jau ūtrū izdūtū gruomotu, kas atkluoj Latgolys gleznīceibu storpkaru periodā. Juoatguodynoj, ka 2013. godā ir izdūta Irenys Vilčukys gruomota par Francisku Varslavānu. Iz prīšku asūt ideja sagataveit izdavumu ari par Arvidu Egli. Gon Francisku Varslavānu, gon Vitaleju Kalvānu, gon Arvidu Egli vīnoj tys, ka jī vysi sovulaik ir bejuši Rēzeknis muokslinīku kūpys dalinīki.

Pasuokumā pīsadaleja ari vīna nu Vitaleja Kalvāna krystameitu – Marga Romančuka –, kurai beja sovs atmiņu stuosts par dzymtys sātu, vactāvu, i tū, kai topa V. Kalvāna gleznys. Jei pastuosteja taidus sirsneigus it kai seikumeņus, kas da šam beja zynomi viņ pošu dzymtā, par pīvadumu, ka Vitalejs asūt dunguojs Vivaldi operu arejis, i ka jei vysod jutuos gaideita gostūs pi sova krysttāva, kurs nikod nalīdze ni sova padūma, ni paleidzeibys.

Sovpus par ceļu iz gruomotu stuosteja poša autore Irena Vilčuka, atzeidama, ka materialus – i faktus, i atminis – asūt vuokuse ilgus godus i ka tys asūt bejs kai darynuot mozaiku. Pa gabaleņam, pa drupeitei vaicojūt atbiļdis par muokslinīka dzeivis i dorba gaitom, ir rodusēs itei gruomota. Lels nūpalns monografejis tapšonā asūt tam, ka 20. gs. 80. godūs Rēzeknē beja aktiva muokslys dzeive, kas naļuove pagaist V. Kalvāna laikabīdru atmiņu stuostim i līceibom.

Prezentacejis laikā tyka saceits daudz lobu vuordu gon pabaļsteituojim, gon izdavuma radūšajai komandai. Kotram apmaklātuojam beja vareiba īsapazeit ar gruomotu, kurys kūpejais metīņs ir 1000 eksemplari. Izdavums tiks paduovynuots bibliotekom, muzejim, školom. Monografeja “Vitālijs Kalvāns Latvijas glezniecībā” ir izdūta, pasasokūt Vaļsts Kulturkapitala fondam, Rēzeknis piļsātys dūmei, Rēzeknis piļsātys pošvaļdeibys agenturai “Rēzeknes Kultūras un Tūrisma centrs”, Ludzys nūvoda dūmei i Latgolys kulturys programai.