Itūreiz raidejuma “Pi myusim Latgolā” veiduotuoji aicynoj atguoduot i dazynuot vaira par latgalīšu drukavuotuo vuorda sorgu – latgalīšu gruomotu izdevieju Vladislavu Luoci, kai ari īsaklauseit unikalūs bolsa īrokstūs nu skaņu platis “Latgola Runoj”.

Vladislavs Luocis pīdzyma 1912. goda 26. janvarī Drycānu pogosta Luoču cīmā. Pirmous literata īmanis jis īgiva Aglyunis gimnazejā, tok par rakstnīku ar lelū burtu jis tai ari napalyka. Juo syuteiba ir raksteituo vuorda nesšona tautā.

Ūtruo pasauļa kara laikā Daugavpilī Alejis īlā 3 jau beja īreikuota izdevnīceiba ar 32 štata darbinīkim i uzsuokta gruomotu tierguošonys teikla izveide. Vladislava Luoča radinīks Pīters Luocis stuosta, ka vuocu okupacejis laiks izdevnīceibai asūt bejs labvieleigs laiks. 

1943. goda beiguos tyka sajimta gazetys “Latgolys Bolss” izdūšonys atļauja. Pīprasejums piec laikroksta latgalīšu volūdā bejs nacarāti lels. Pyrmais metīņs – 21 000 eksemplaru, tok 1944. godā – 30 000 eksemplaru.

1944. goda septembrī Vladislavs Luocis i izdevnīceibys darbinīki devēs trimdā iz Vuoceju, kur turpynuoja Daugovpilī aizsuoktū dorbu, nūdybynojūt Latgaļu izdevnīceibu, uzturūt dzeivu ari žurnalistiku latgalīšu rokstu volūdā i pulcynojūt ap sevi latgalīšu inteligencis puorstuovus.

Vladislava Luoča leidzstruodnīks Alberts Spogis dzeivoj Vuocejā i saglobuojs lelu dali nu Latgaļu izdevnīceibys gruomotu. Dorbuotīs žurnalistikys jūmā Vladislavs Luocis daaicynuoja Valdi Labinski i Daini Mjartānu.

Niu tielnīks Ivo Folkmanis veidoj pīminekli, kurs Rēzeknē tiks pastateits par gūdu Vladislavam Luočam.