Romana “Klūgu mūks” radejis lasejumi izdūti CD formatā

Romana “Klūgu mūks” radejis lasejumi izdūti CD formatā

Latgolys kongresa i Latvejis vaļsts symtgadis zeimē veiduotais radejis lelīskaņuojums – Ingys Ābelis romana “Klūgu mūks” verseja radejā niu daīmama ari CD formatā. 

Latvejā labi zynomais i ari lītaunīku volūdā tulkuotais Ingys Ābelis romans “Klūgu mūks” ir kai pylns alfabets, kurā Latvejis viesture ir fons dramatisma i tragisma puorpylnam patīsam i dziļam stuostam par personeibu, par grybu i izvieli, par mīlesteibu i cīšonom, kū izdzeivoj cylvāks. Tys ir stuosts par pyrmū Latgolys latvīšu gareidznīku i pyrmū liduotuoju dabasu olkom, par cylvāka sirds i sapruota celim, par grāku i pīdūšonu. Golvonuo varūņa prototips ir Fraņcs Trasuns – katuoļu prīsters, teologejis magistrs, īvāruojams vaļstsveirs i sabīdrisks darbinīks. Romanā apjimts lels viesturis periods, geografeja i tematika. Ābelis volūda ir bīza, barokala, tei labi dapas apraksteitajam laikam i katuoļu kulturai. 2014. godā romanam “Klūgu mūks” pīškierta Dzintara Suoduma bolva par novatorismu literaturā, 2015. godā Latvejis Literaturys goda bolva nominacejā “Lobuokais prozys dorbs” i Latgalīšu kulturys goda bolva “Boņuks” nominacejā “Par latgalīšu kulturys populariziešonu Latvejā i pasaulī”.

Projekta idejis autore ir radejis i televizejis diktore, žurnaliste Anta Rugāte, jei ari  teiciejis  – romana autoris bolss. Romana “Klūgu mūks” varūņu lūmuos dorbojās Latvejis teatru akteri – Zane Aļļēna, Indra Burkovska, Aija Dzērve, Daiga Kažuociņa, Akvelīna Līvmane, Inga Misāne, Katrīne Pasternaka, Lidija Pupure, Ainārs Ančevskis, Uldis Anže, Muorteņš Brūveris, Raimonds Celms, Uldis Dumpis, Muorteņš Egliens, Gints Grāvelis, Jurs Kalniņš,  Mihails Karasikovs, Juoņs Kirmuška, Pīters Liepiņš, Zigurds Neimanis, Kaspars Pūce, Kristaps Rasims, Artis Ruobežnieks, Voldemārs Šuoriņš. Lelīskaņuojums īraksteits Jura Puodnieka studejā. Īroksta režisors Jurs Kalniņš, skaņu režisors Anrijs Krenbergs, komponists Jurs Vaivods.

Skonūšais  romans “Klūgu mūks” paguojušajā godā 19 lasejumūs tyka raideits Latgolys radejā, kai ari Latvejis Radejā 1. Niu tys izdūts ari CD formatā, kas teik duovuots Latvejis publiskuom bibliotekom, školom, Latvejis Naredzeigūs bīdreibai i cytim interesentim.

Projekts eistynuots pasasokūt Vaļsts Kulturkapitala fonda mierkprogramai “Latvijai – 100”, AS “Latvijas Gāze”, Latvejis meža eipašnīku bīdreibai, SIA “Bergvik Skog” i vairuoku privatūs zīduotuoju atbolstam.

Kalenders

Mar
19
Tre
11:00 Nūvodpietnīceibys piecpušdīne pa... @ Kuorsovys piļsātys biblioteka
Nūvodpietnīceibys piecpušdīne pa... @ Kuorsovys piļsātys biblioteka
Mar 19 @ 11:00 – 12:30
Rakstnīka Jezupa Laganovska 105. jubilejam veļteita nūtikšona.
12:00 Izstuodis “Paātrinājums” atkluošona @ Jaunbyuvis biblioteka
Izstuodis “Paātrinājums” atkluošona @ Jaunbyuvis biblioteka
Mar 19 @ 12:00 – 13:00
Sagaidūt nūzeimeigu latvīšu gruomotnīceibys jubileju – pyrmuos īspīstuos gruomotys latvīšu volūdā pīcsymtgadi – Daugovpilī, Latgolys Centraluos bibliotekys filialē Jaunbyuvis bibliotekā, nūtiks ceļojūšuos izstuodis “Paātrinājums: latviešu grāmatniecības īsais ceļš no aizbildniecības līdz patstāvīgai nozarei 19. gadsimtā”[...]
17:00 Izstuodis “Baba, kurū škārsteikl... @ "New East"
Izstuodis “Baba, kurū škārsteikl... @ "New East"
Mar 19 @ 17:00 – 18:30
Baba ir Latgolys fenomens, kura oda zečis, skaita gazetys, marinej konservus zīmai, slauc gūvs i iz pīna golda nūdūd pīnu, ravej duorzu, cap špeka peirāgus i dora cytys lītys, kū babys parosti dora. Tok taidys[...]
17:30 Ture izstuodē “Gleizds, šķēres, ... @ Paula Stradiņa medicinys viesturis muzejs
Ture izstuodē “Gleizds, šķēres, ... @ Paula Stradiņa medicinys viesturis muzejs
Mar 19 @ 17:30 – 19:00
Muzeja pietneica – socialantropologe Anna Žabicka sovā stuostejumā par izstuodi pīsavērss veirīša (male gaze) i medicinyskajam (medical gaze) skatīņam iz sīvīti kai Gleizda muokslys, tai dokumentalajuos fotografejuos, kas beja nasaraunamai saisteitys ar juo dzeivi i[...]