Intervejis autore: Laura Stepiņa

Niu vysu vajadzeigū informaceju varim atrast škārsteiklā, vystik ir palykuse kaida daļa mohikaņu, kas datora ekrana myrguļuošonys vītā izavielej puorskaiteit kaidys guomotys puslopys. Pasarunuojom ar Rēzeknis Centraluos bibliotekys vadeituojis vītneicu Rutu Suseju – dzierkstūšu cylvāku, nu kuruo, kai redzīs, energeju var sauvem smeļt. Runuojom par dzeivi, par tū, kai ir byut par bibliotekaru informacejis tehnologeju laikmatā, par tū, kai nazaudēt sporu.

Karteņa: Anna Romanovska

Pastuosti eisumā – kai tu tyki Rēzeknē?

Es poša naasu rēzeknīte, dzymuse Bolvu pusē, tānejā Ruguoju nūvodā Lozdukolna pogostā. Asu pabeiguse Ruguoju vydsškolu i 1997. godā īsastuoju Rēzeknis Augstškolā filologūs, satyku sovu ūtrū puseiti, piec ūtruo kursa apsaprecieju i, var saceit, īsasakņuoju Rēzeknē. 

Par kū tu sapynuoji byut bierneibā?

Tai redzīs, ka jau tūlaik es zynuoju, ka byušu saisteita ar humanitarū pasauli. Es nasaceitu, ka bierneibā daudz skaiteju, bet iņterese par literaturu beja. Prūtams, ka nabyutu bejuse iņterese par literaturu, es nabyutu guojuse studēt par filologu. Maņ cīšyn pateik gruomota kai prīkšmats, maņ pateik attaiseit jaunu gruomotu, paškūrsteit, puorskaiteit. Niule par sevi varu saceit, ka asu vīns nu izvieleigajim skaiteituojim, maņ ir svareigi tekstā meklēt tū “sulu”, meklēt taidus vuordus i vuordu salykumus, kuri uzrunoj, kuri īsaspīž atmiņā. Ar gruomotu ir tai – ka es suokšu skaiteit i maņ napatiks pyrmuos pīcdesmit lopys, es nūlikšu molā. Tys ir muns personeigais kriterejs – ka leidz pīcdasmytajai lopai napateik, tuoļuok nalosu.

Ruta bibliotekā 2001. godā.

Biblioteka ir tova pyrmuo dorba vīta?

Biblioteka maņ ir pyrmuo i vīneiguo dorba vīta (smaida). Es suoču struoduot 2001. godā, pīmiņu, ka tys beja 9. marts, pyrmuo dorba dīna, speid saule, uorā taids dzastrums i vāsums i, prūtams, satraukums. Kod es īsuoču struoduot bibliotekā, es ari paraleli studieju, deļtam dorba beja gona daudz i nūslūdze lela, vystik itūgod es bibliotekā asu nūstruoduojuse jau 16 godu. Kod es īguoju bibliotēkā, vēļ tyka struoduots pa vacam, beja karteišu katalogi i gruomotu katalogi, taipat karteitis laseitovā beja sadaleitys pa nūzarem. Beja daudz, daudz lelu kastu i vyss seiki, smolki apraksteits, kotru reizi beja juomeklej pa nūdaļom, deļtam vajadzēja cīšyn labi puorzynuot, kur i kas stuov. Maņ atmiņā palics muns pyrmais skaiteituojs i pyrmais pīprasejums. Tys beja veirīts, kurs vaicuoja piec kaidys to gruomotys par krīvu literaturzynuotni. Atsazeišu gūdeigi – kod suoču struoduot, vysā klasifikacejis sistēmā es nazynuoju nikuo, kas byutu tuoļuok par ostoitū nūdaļu. Prūtams, muns lauceņš beja latvīšu literaturzynuotne i volūda, vystik pakuopeniski vysu var īsavuiceit, ka viņ cylvākam ir grybysspāks i mierktīceigums, jis var sasnēgt vysu. Atguodoju sovu tūreizejū dorba olgu – tī beja 90 lati iz papeira, bet iz rūku es sajiemu 60 latu, tei beja lela nauda! I studentam, kurs niu kai suocs struoduot, tei beja natycama prīca. Tai es godu nūstruoduoju abonementā, bet nuokamajā godā nūguoju struoduot iz skaiteitovu (laseitovu). Tī beja namiteiguos studentu ryndys, tyka puormaklātys naskaitomys gazetu kaudzis i roksti. Tān jau informaceja ir pīejama elektroniski, tūreiz tys vyss vēļ beja taidā īdeigļu formā. Dorba beja gona daudzi, cytreiz ari tai, ka napītyka laika paēst pušdīnis. Paguoja vēļ kaids laiks, i es puorguoju struoduot iz metodiski-bibliografiskū nūdaļu, kur es nūstruoduoju kaidus sešus godus, tī beja nūvodpietnīceibys bibliografa skrupulozais dorbs, kur beja juoveic analitiskuo apraksteišona nu vītejūs gazetu i dati kotru mienesi juosyuta iz Reigu. Prūtams, tū mes dorom ari tān. Tymā laikā, kod es suoču struoduot, bibliotekuos paraleli suoce īvīst biblioteku informacejis sistemu “ALISE”, kod tyka puorīts iz datu īvadi kūpejā elektroniskā sistemā, leidz ar tū suocēs elektroniskuo ēra, tūlaik kaidu šaļti vyss nūtyka paraleli, bet godu gaitā asam piļneibā puorguojuši iz elektroniskū sistemu.

Pīsalāguot jaunajai sistemai nūteikti nabeja vīglai?

Kai sevkurs suokums, ari itei puoreja beja gona sarežgeita, bet tod, kod vyss gruomotu kruojums jau beja savadeits elektroniskajā katalogā, kod vairs navajadzēja īt pi kasteitis, tod, prūtams, beja vīgli. Tān vyss bibliotekys katalogs ir elektroniski i kotrs interesents nu sevkurys vītys pasaulī var pasavērt, kaidys gruomotys ir Rēzeknis Centralajā bibliotekā, var redzēt, kurā vītā atsarūn gruomota – voi tei ir skaiteitovā, voi abonementā voi ari kaidā Rēzeknis ci Viļānu nūvoda bibliotekā. Taipat gruomotys var ari attuolynuoti pasyuteit, skaiteituojs redz, voi gruomota ir iz vītys voi izsnāgta kaidam cytam. Ka gruomotys iz vītys nav, skaiteituojs var jū pasyuteit. Myusu dīnu skaiteituojam vyss ir mobili i vīgli daejami.

Voi tev ir kaidys meiluokuos gruomotys voi rakstnīki?

Tān ir cīšyn gryuts pasaceit, deļtam ka ir tik daudz jau puorskaiteits i tik daudz vēļ prīškā, kū skaiteit, bet ir vīna gruomota, kuru es nikod naaizmiersšu, – vīna nu bierneibys gruomotu, kuru beju pajāmuse nu bibliotekys – “Sīpoliņa piedzīvojumi”. Tūlaik es vuicejūs kaidā trešajā klasē i tei gruomota beja gona bīza, tuoļuok par divdasmytū lopu es tai i natyku (smaida). Tān es skaitu sereju “Mēs. Latvija, XX gadsimts”, pādejuo interesantuokuo gruomota, kas maņ guoja pi sirds beja Laimys Kotys “Istaba”. Tī cīšyn koncentreitā veidā pastuosteits par padūmu laiku, tī ir salykta vysa tuo laika eseņce. Īsoku!

Kai ir ar latgalīšu literaturu?

Latgalīšu literaturu skaitu dorba vajadzeibom, skaitu gon tai saucamajā Stroda ortografejā, gon 2008. goda ortografejā, deļtuo, ka bibliotekā saīt vyss i bibliotekai juobyut atvārtai vysim tekstim i informacejai. Prūtams, maņ patyka Ilzis Spergys “Dzeiveiba”, pateik ari nūvodpietnīka i munys pusis autora Leonida Rakitska dorbi, jis gon roksta saleidzynojūši moz i publicejās tikai sevkurūs kruojumūs. Leonids roksta truopeigus skečus i puordūmys par dzeivi. Tod, kod es losu juo tekstus, maņ redzīs, ka tei ir myusu viesture, tī asam mes. Leidzeigi i tyvi, ar taidu pošu humoru ir Pluociņu Masis dorbi, tūs es ari skaitu, aridzan tī ir gon vysa Latgolys, gon Rēzeknis viesture.

Ruta ar bārnim runoj par gruomotom i kačim. Foto: A. Romanovska

Voi kuodreiz byus Rutys gruomota?

Nā, nā (smejās). Es nazynu, par kū es varātu raksteit, vystik, ka kuodreiz ari byutu muna gruomota, es grybātu, lai jei ir par tim cylvākim, kurus es sateiku kasdīnā, ar kurim runojūs i smeļūs īdvasmu. Apleik ir tik daudz gudru, pīredziejušu, īdvasmojūšu cylvāku, nui, par jim es grybātu uzraksteit. Novembra mienesī bibliotekā suocēs pasuocīņu cikls – “100 stāsti Latvijai”, mes, UNESCO Latvejis Nacionaluos komisejis stuostu biblioteka, pīsadolom itymā iniciativā i organizejom pasuocīņus. Tī ir taidi pasuocīni, kur mes aicynojam cylvākus stuosteit par sovom izjiutom, kai jī dzeivoj Latvejā, kū jī ir pīdzeivuojuši i kū jī nūvielej Latvejai i jaunajai paaudzei. Nuokamā godā mums byus nūvodnīku i piļsātnīku stuosti. Tī byus vysdažaiduokūs iņterešu i profeseju cylvāki, maņ personeigi nav svareigi, kaidu omotu tys cylvāks ījem, maņ svareigs ir cylvāka stuosts, es dūmoju, ka kotrs stuosts i cylvāks ir vierteiba. Myusu jau tai Latvejā ir moz, i mums nūteikti i vajag izceļt tūs cylvākus, kas ite dzeivoj, struodoj, ceinuos ar gryuteibom i nav aizbraukuši paceli. Par itim cylvākim ir juorunoj, i maņ tys ir svareigi gon kai bibliotekaram, gon vīnkuorši kai cylvākam. Mums beja breineigs pasuocīņs ar Zemissardzis veteranim, jī pasadaleja ar daudzom cīšyn vierteigom dūmom. Nu stuostu maņ palics atmiņā, ka deveņdasmytajūs zemissorgs beja pyrmais, kurs guoja paleigā civilajim dzeivuotuojim, vīnolga, voi tys beja saimis konflikts voi mežu guņsgrāks, zemissorgs beja pyrmais, kurs guoja paleigā, i tys ir nanūviertejami. Mums ir dūma nuokamgod izdūd nalelu stuostu apkūpuojumu DVD formatā. Mes bibliotekā raugom īt iz tū mierki, kab biblioteka byutu kai vītejuos kūpīnys centrs, taida kai gaismys sola, kur sevkurs var atīt, pajimt informaceju, varbyut vīnkuorši pasarunuot, byut i sasajust kai nūzeimeigs vītejuos kūpīnys lūceklis.

Nūteikti ir ari pastuoveigi skaiteituoji, kurus atpazeist vysi bibliotekys darbinīki?

Nui, ir (smaida)! Ir skaiteituoji, kuri myus zyna jau godu godim i atpazeist iz īlys. Ir pat gadejīs, ka munai abonementa vadeituojai Zitai iz īlys soka: “Jius īmat iz biblioteku? Varit, lyudzu, aiznest munys gruomotys?” I jei, cylvāks, jau nikod naatsoka. Taipoš cytu reizi īt iz īlys kluot i prosa, voi jums ir taida voi taida gruomota. Var saceit, ka bibliotekars piļsātā ir atpazeistams cylvāks.

Kaids ir Rēzeknis skaiteituojs, kū mes skaitom?

Rēzeknis skaiteituojs ir vysaids, gruomotys skaita gan latvīšu, gon ari krīvu volūdā. Latvīšu volūdā skaita vysu latvīšu originalliteraturu, arviņ skaita Mārys Zālītis “Pieci pirksti“ (publiceita 2013. godā, aut. pīz.), skaita Ingys Ābelis “Klūgu Mūks”, iz kuru ir pat rynda, taipoš skaita Māri Bērziņu, skaita ari uorzemu literaturu, tai sauktūs bestsellerus. Krīvu volūdā cīšyn daudz skaita detektivus.

Varbyut ir palics atmiņā kaids eipaši interesants pīprasejums?

Ir bejs tai – cylvāks atīt i soka: “Jius maņ varātu īdūt tū gruomotu sorkonūs vuokūs, kuru beju pajiems pyrma godu desmit.” Nareši ir vysaidys puorsasaceišonys, atīt cylvāks i soka: “Вы мне, пожалуйста, отксерачте!“ (ar tū dumojūt – nokopējiet, aut. piez.) Reizem ir tai, ka prosa vīnu gruomotu, bet patīseibā vajadzeiga piļneigi cyta. Vīnu reizi prosa: “Īdūdit maņ, lyudzu, kriminalū gruomotu!” (Ite dūmuots kriminallykums.) Vēļ vīnu reiz prosa: “Voi bibliotekā ir Marksa un Eņģeļa “Kapitāls”?” (dūmuots F. Engelss) A beja vēļ gadīņs. Atīt iz skaiteitovu cīši praseigs klients. Siež i skaita avīzi. Klusums. Pa skaiteitovu puorīt bibliotekare augstpapīžu kūrpēs, rodūt zynomu trūksni. Skaiteituojs aizruoda: “Nastaigojit kai zyrgs!” Vyspuor bibliotekā struoduot ir cīši interesanti. Sabīdreibā gon arviņ volda stereotips, ka bibliotekare ir pavacuoka kuņdze ar bīzom brillem iz ocu, kura siež i sovā nūdobā skaita gruomotu. Es tūmār tū stereotipu grybātu lauzt, myusu dīnu bibliotekars ir plaša profila informacejis specialists, pret kuru ir cīši augstys praseibys, jam ir juozyna, kai i kur meklēt informaceju, ka tei ir atrūnoma na viņ gruomotuos i žurnalūs, bet ari škārsteiklā. Pādejūs godūs ari bibliotekys vidē runoj par medejprateibu aba informacejprateibu, prūti, prasmi informaceju meklēt, atrast i kritiski izviertēt. Bibliotekys abonej ari datu bazis, kur ir vareiba puorsalīcynuot par informacejis tycameibu. Vīns nu bibliotekara dorba bloku ir zynuošonys par vysdažaiduokajom nūzarem, ūtrys bloks ir datu apstruode i īvade.

Rēzeknis bibliotekā ilgstūši sasaglobuojs namainegs personals?

Vyspuor niu ir radzama izteikta nūvacuošonys teņdeņce, videjais bibliotekara vacums ir puori pīcdesmit godim, tei ir lela problema, kai ari lela problema ir pīsaisteit jaunus biblioteku specialistus ar atbylstūšu kvalifikaceju. Tys ir na tikai pi myusu, bet ari vysā Latvejā. Ir svareigi, kab bibliotekaram byutu ari leluoka olga, es dūmoju, ka pi leluoka atolguojuma byutu ari struoduot grybātuoji. Nasaverūt iz tū, bibliotekara dorbs ir dzeivis veids i sirds dorbs, ari maņ. Leluokuo prīca ir, kod atīt kaids cylvāks i pasoka: “Paļdis par pasuocīni!“ Maņ tei ir leluokuo bolva i medaļa.

Kai ir ar hobejim uorpus bibliotekys?

Ir vīns taids puorsteidzūšs hobejs. Es skrīnu breivā dobā, tys ir muns trokums taidā lobā nūzeimē. Eistineibā skrīšonu suocem jau 2015. godā, kod munam veiram nu dorba kolēge suoce organizēt kolektivu pīsadaleišonu maratonūs. Najauši veiru paaicynuoja nūjuotuoju komandā, tai jis pīsadaleja saceņseibuos vīnreiz, ūtrreiz, cikom izdūmuoja, ka juosuoc skrīt, tai jis īvylka myusus vysus. Tān mes skrīnam vysa saime. Es skaitu, ka gareigū dorbu reizem vajag apvīnuot ar fiziskū. Ka tu fiziski izakusti, izaskrīņ i atsabreivoj nu vysa švakuo, tu jiutīs otkon styprys, vasals i gotovs jaunim izaicynuojumim. Mes ar veiru oktobrī bejom nūbraukuši iz Lelbritaneju (Portsmutu), kur kasgods organizej skriejīni ar distaņci 10 jiudzis, kas ir aptuvani 16 kilometri, i mes tok nūskriejom! Es asu taida lapna par mums obejim, i leidz ar tū iz sevis asu puorbaudejuse, ka cylvāks var daudz, ka ir grybysspāks i mierktīceigums. Lai varātu sasnēgt tū lelū mierki, vajag izdareit tūs mozūs aizdavumus. Pa itim godim maņ izaveiduojuse puorlīceiba, ka skrīt var kotrs, pīcus kilometrus var nūskrīt kotrs – kotrs latvīts i latgalīts!