Roksta autors: portals lakuga.lv

Latgolys viestnīceibā “Gors” Rēzeknē aizvadeitajā pīktdīnē, 26. janvarī, nūtyka Kulturys ministrejis organizāts seminars “Kultūras organizāciju ieguldījums Latgales kultūrtelpas stiprināšanā”. Seminarā iz sasatikšonu i diskusejom tyka aicynuoti Latgolys regiona kulturys dzeivis veiduotuoji. Par garim laikim itei beja pyrmuo itaida veida sasatikšona, kurā izvērtēt da šam padareitū i saprast vierzīni tuoluokajam dorbam.

Itūšaļt gryuts sprīst, voi tikšonuos mierkis tyka sasnāgts, partū ka konkreti sūli tuoluokai reiceibai natyka nūsaceiti. Ari pošu latgalīšu dūmys par seminara saturu i tuo mierki ir atškireigys. Tikšonuos reize ir puordūmys rūsynojūša ari partū, ka pošim Latgolys kulturys dzeivis organizatorim byutu vaira sovā storpā juoapsamaina ar informaceju, juosasadorboj i juodiskutej par Latgolys kulturys politiku.

Seminarā kluotasūšūs uzrunuoja kulturys ministre Dace Melbārde, puorskotu par vaļsts īguļdejumu Latgolys kulturys telpys styprynuošonā snēdze Kulturys ministrejis vaļsts sekretara vītneica kulturpolitikys vaicuojumūs Dace Vilsone. Pastuosteit par da šam padareitū i sovim nuokūtnis mierkim regiona kulturys dzeivis uzlobuošonā beja aicynuoti dažaidu Latgolys kulturys organizaceju puorstuovi.

Seminara ūtruo daļa beja diskuseja ar mierki izvierzeit nuokūtnis aizdavumus Latgolys kulturtelpys atteisteibai. Lai ari pasuokums raiseja lelu interesi i iz pyrmū daļu sasalaseja kupls apmaklātuoju skaits, iz diskuseju palyka viņ daļa.

Kaida beja pasuokuma eseņce?

1. Kulturys ministre seminara atkluošonā definēja sasatikšonys mierki: “Sanākt kopā un pārrunāt, kā mēs pašlaik vērtējam kultūras pakalpojumus Latgalē.” Taitod – veicynuot redzīņu apmaiņu i diskusejis.

2. Pateikams puorsteigums beja fakts, ka Vidis aizsardzeibys i regionaluos atteisteibys ministreja (VARAM) sadarbeibā ar Izgleiteibys i zynuotnis ministreju struodoj pi digitaliziešonys projekta, daļa nu kura ir mašyntulkuošonys reiks latgalīšu rokstu volūdā.

3. Kulturys ministre vairuokkuort uzsvēre, ka Latgola ir pyrmais nūvods, kurā teik izvārsta speciala regiona medeju programa. Projektu konkursūs tyka daškierts finansejums, par kuru topa publikacejis, audiotranslaceju īroksti i videoraidejumi.

4. LRAA direktors Māris Bozovičs uzrunuoja auditoreju latgaliski, pastreipojūt, ka kategoriskī uzstuodejumi i puorspeilātys praseibys naveicynuos latgalīšu volūdys lītuošonu i ka ir svareigi nanūsastuot pret puorejū Latveju. “Naļausim volūdai apsastuot pi myusu paaudzis!” saceja M. Bozovičs.

5. Daugovpiļs teatra puorstuove Rita Strode kluotasūšūs īpazeistynuoja ar teatra viesturi, pastreipojūt teatra darbeibys puortraukumu 1962.–1988.godā, kas vēļ itūšaļt ītekmej teatra apmekliejumu. Jei atzeimuoja, ka teatris lobpruot dūdās gostu izruodēs pa Latgolu, bet skateituoju atsauceiba ir zama, i tys roda zaudiejumus.

6. Latgolys viestnīceibys GORS vadeituoja Diāna Zirniņa runuoja par jaunu formu daškieršonu vierteibom i tū, ka uzjiemeiba i gribiešona riskēt atsamoksoj: “Ka mes nabyusim vajadzeigi sev, tod nabyusim vajadzeigi ari cytim!” Sovukuort Marka Rotko centra puorstuove Zane Melāne aktualizēja personeibu nūzeimi muokslys i kulturys viesturis aktualizeišonā.

7. Dzilis puordūmys raiseja Preiļu Muzykys i muokslys školys direktors Edgars Znuteņš, kas runuoja par dzīduošonys tradicejom i tūs napīcīšameibu regiona kulturys saglobuošonā; kas nūteik ar harmoneju gon muzykys volūdā, gon kulturā kai taidā; voi naasam aizaruovuši ar inovacejom, pīmierstūt par tradicionalom vierteibom.

8. Bolvu Centraluos bibliotekys direktore Ruta Cibule dalejuos sovuos puordūmuos par latgalīšu volūdys šaurū lītojumu, latgalīšu lītu atdzeivynuošonys problemom. Jei pastreipuoja, ka nareši taišni bibliotekars ir tys cylvāks, kas paleidz atrast vajadzeigū informaceju i pat nūmoksuot riekinus.

9. Daugovpiļs nūvoda Kulturys puorvaļdis vadeituoja Ināra Mukāne i Latgolys Kulturviesturis muzeja direktore Anastaseja Strauta runuoja par sovu nūzaru problemom – par gryuteibom, ar kurom sovā dorbā juosasaskar lauku kulturys nomim, i muzeja dorba viersmierkim i prioritatem.

10. “Latgalīšu kulturys ziņu portala lakuga.lv” redaktore Vineta Vilcāne īzeimuoja golvonūs izaicynuojumus medeja dorbā: pastuoveiga finansiejuma i latgaliski rokstūšu autoru tryukumu, kai ari napīcīšameibu piec latgalīšu rokstu volūdys konsultanta, kas ir byutiskys na tikai medeja dorbā, bet sevkurai regiona latgaliski raksteitgrybūšai kulturys organizacejai.

11. Paneļdiskusejā tyka cyluoti vaicuojumi par redzīņa lidera vaicuošonu, latgalīšu kulturys konsultanta ci “uzrauga” pozicejis izveiduošonu, par napīcīšameibu regulari reikuot Latgolys kulturys dzeivis veiduotuoju sasatikšonys. Myusdīnu muokslys galerejis Leivuonā vadeituojs Raimonds Vindulis pastreipuoja, ka muoksla vysod ir bejuse saisteita ar mecenatismu, kura Latgolā nav. Osu diskuseju zalā i piečuok ari interneta vidē izraiseja vaicuojums par latgalīšu kulturys veciškumu aba iz paguotni vārstū skatīni – voi tys Latgolu napadora napīviļceigu, i kū dareit ar Latgolys subkulturom. Latvejis vaļsts symtgadis biroja Regionalūs i navaļstiskūs projektu vadeituoja Jolanta Borīte uzsvēre, ka latgalīšim ir juosaprīcoj par regiona kulturys dzeivi vīnojūšū elementu – latgalīšu volūdu –, kuo nav cytim nūvodim.

Karteņa: Rēzeknis Kulturys i turisma centrs, Aleksandrs Lebeds