Roksta autore: Ligija Purinaša, portals lakuga.lv

Fraņča Kempa (1876–1952) atspīgelejums latgalīšu kulturā ir gona bleivs. 1963. g. trymdā teik izdūts Ontona Rupaiņa romans “Tauta gryb dzeivuot: latgaļu atmūdas romans”(puorizdūts 1991.g.), kurā vīns nu varūņu ir F. Kemps. Sovutīs 1969. g. teik publicāta Mikeļa Bukša monografeja “Francis Kemps: ceineituojs par tautys tīseibom”. Myusu dīnuos Kempa vuords teik fragmentari slavynuots, pasasokūt poetiskuo roka apvīneibys “Kapļi” 2015. g. izdūtajam albumam “Ašņa dasys” i eiskinom “Gambits 1917. Pyrmī osni” (2016) i “Gambits 1917. Lauleibys” (2017). Vysleluokuo nūzeime itūšaļt laikam ir Sandrys Ūdris i Juoņa Ryučāna biografiskajam romanam “Aizlauztais spaits” (2016), kas izgaismoj taidys F.Kempa privatuos dzeivis peripetejis, kas varbyut i kaidam līk pastīpt rūku piec korvalola butelcenis voi validola tableteitis. Juopīzeimoj, ka itys romans 2017. g. ir sajiems Latgalīšu kulturys bolvu “Boņuks 2016” kai lobuokais snāgums literaturā.

Prīškzynuošonu medeibys

Romanu “Aizlauztais spaits” puorskaitieju viņ nu ūtruos reizis. Deļkuo? Itei gruomota prosa gona daudz iņteresis par Kempa kungu i skaiteituoja smedziņu resursu, kab “atkūst” Kempa dzeivisguojuma labirintus i romana mozaikveideigū strukturu, latgalīšu volūdys arhaismu nūzeimi (būrte, komža, dasātkys, izžbuons, leidzūneite, žybainis, namosnys i c.), vysaidu viesturiskūs personeibu “pseidonimus” (par pīvadumu, kas ir tys Aļpons, kam romanā Fraņcs roksta viestuli piec Ūtruo pasauļa kara), i, prūtams, skaiteituojam juobyut spiejeigam salikt kūpā faktus par latgalīšim pyrma i piec 1904. g., ap Pyrmū pasauļa karu, piec tuo, Latvejis Republikys laikā, Kārļa Ulmaņa periodā i padūmu laikā. Ka asat skaitejuši F. Kempa gruomotu “Latgales likteņi” (1938, puorizdūts 1991), to skaitit, ka jius asat izdarejuši pusi dorba, kab saprostu ari Fraņča ideju satvoru, kas romanā ir dīzgon izsvaideits.

Itamā romanā mejās viestejums 3. personā ar epistolarū (viestuļu forma) viestejumu. Izreizis gon maņ nabeja skaidrys, piec kaidys logikys teik veiduota romana struktura. Piečuok saprotu, ka dominej hronologiskais priņcips. Ite ir gon viestulis volūdys kodu maiņa (kirilicys literim raksteitys latgaliski), gon viestulis div dažaidūs burtu šriftūs (īspiejams, lai skaiteituojs atškiertu stilizejumus/citatus?!). Adresati ir gon Kempa laikabīdri, par pīvadumu, sīva Konstaņce, “generals”, Raiņs, Mikeļs Valters i c., gon cytu laiktelpu ļauds – Ļudovits Štūrs (slovaku nacionaluos atmūdys dalinīks, dzeivuojs 19. g.s.) i Ivars Osens (norvegs, kas ir izveiduojs vīnu nu norvegu volūdys rokstu formom, dzeivuojs 19. g.s.). Laiktelpys sajukšonai, balanseišonai iz sapyna, realitatis i vizejis rūbeža sūpluok ir ari intertekstualitate (teksts tekstā): “Gon jau kod na viņ na tik da tūs [nu slaucamys guņs da zalta tesmiņu dadūmuot], i da pylnu kārmanu dabasu, i da dzeiveibys seikšaļteņu nūstuošonys dadūmuos, i da bolta šokolada lelajuos atlaiduos. Da pagraudys, susātiva ci reitišku mada, da kuo gribi. Vot taidi vot batvini!” (38. psl.) Voi jius varit atkodēt itamā citatā nūsauktuos latgalīšu gruomotys?

Glorificēt voi saprast?

Kuram – zynuotnīkam voi rakstnīkam – ir gryušuok byut objektivam? Vys jau obim. Kas ir svareiguok – saprast voi glorificēt? Fraņci Kempu glorificiejuši ir gona daudz, i ari myusu dīnuos dažs lobs skaita, ka par Kempu var saceit lobu voi nikuo. Kai par nabašnīku. Voi juo idejis teišom ir myrušys? Varbyut jis ir nasaprosts? Puorprosts? Nūmalnuots? Kai mes tū varim puorbaudeit?

Romans “Aizlauztais spaits” attaisa durovys iz Fraņča privatuos dzeivis vuojeibom: muižnīciskys aizbidļnīceibys blokusparuodeibom – ambicejom, plaša vierīņa dzeivi, gūdkuori, kas prosa naudys, sovys privatuos dzeivis pazīduošonu sabīdreibys pīnuokumu lobā, sovu jiutu nūlīgšonu, mesejis apziņu, kas cylvāku dadzynoj i nūdadzynoj. Fatalisms i liktiņa jiedzīņs romanā ir vīns nu golvonūs caurveju motivu, kas pasaruoda gon kai žvūrgzdyns i latiņu volūdys teicīņs iz ituos kaitenis, gon kai divu cylvāku sasatikšona (Fraņcs i Kosce, Fraņcs i Mare), gon kai gaismys, guņs i spaita simbols.

Itamā gruomotā ir ari spieceigs sīvīšu portretiejums – Koscis i Maris tāli. Vīna Kempa nasaprūt, dzeivuodama sovā myužam jaunys meitinis sapynu i fantazeju pasaulē, bet ūtra ir gotova jiutu deļ iz sovu placu iznest vysa pasauļa smogumu. Taida tipiska stypruo latgalīšu sīvīte. Paradoksalys, sarežgeitys, viņ jaušamys ir vysu treju sovstarpejuos attīceibys. Sīvīšu pasauļs pasaruoda ari kasdīniskūs seikumu aprokstūs, kas labi paruoda laikmata vidi: Zviergzdīnis sadu uobeļneicys,vysvysaidi iedīni, 20. g.s suoku mūdis teņdencis, sudobra trauki pūļu šlahtiču sātā i tt. Ir ari daža loba intriga, kas skaiteituoju tur pi teksta i roda naatsluobstūšu interesi.

Miersteiguo cylvāka “apgrieceibys” romanā sasavej ar F. Kempa politiskūs i socialūs nūtykumu paragūņa lūmu: “Baļtīši, lykdami pamatus kūpejai autonomejai, pasaceis tai: Pa vysu Latveju lai skaņ vīna volūda, jo mes tok asam vīna tauta, nikaidys latgalīšu volūdys nav un byut navar, vysūs zemis voldūs, vysuos školuos lai ir vīna latvyskuo volūda. Tai pasaceis treji symti bolsu i dareišona byus beigta. Myusu symts deputatu lelum lela daļa saceļs protestu, bet nikuo tys protests naleidzēs. Bolsu vairums paliks spākā.” (126. psl.) Vīna taida moza viesturis cilpeņa jam i sasavalk. Itamā romanā ir gona daudz paguotnis, tagadnis i nuokūtnis mozgu, kas skaiteituojam pošam ir juoatrūn i juoatpyn.

Likt daudzpunkti?

Kai lai viertej Fraņča Kempa reiceibys, idejis, dzeivi i personeibu? Eistyn nazynu. Sajiutys ir dualys. Daudzejis līceibys par juo dzeivi ir pazaudātys, arhiva dokumenti – pagaisuši. Mes varim viņ guoduot, kai beja i kai varēja byut. Vys vēļ tryukst objektiva juo darbeibys i personeibys izviertiejuma zynuotniskajā literaturā, koč aiz juo stuov jau treis paaudzis… Vys vēļ vard intelektualys diskusejis, voi jam beja kaida lūma Latgolys atteisteibā storpkaru periodā ci jis beja politisks staiguotuojs, kam vysa augšuok beja sovys interesis. Ir tik daudz verseju, tok vys jau patīseiba ir nazkur pa vydam. Romans “Aizlauztais spaits” aktualizej daudzus vaicojumus, rūsynoj iz puordūmom i diskusejom. Vīns nu maņ svareiguokūs vaicojumu – deļkam latgalīšim Fraņcs Kemps ir tik svareigs? Voi taišni juo personeibā nav īlykta lokalpatriotiskuo ticeiba, ka vyss varēja byut cytaiži 1917. g. i piečuok? Ka tai, to Sandrai Ūdrei i Juoņam Ryučānam ir taisneiba – Kempa gors vys vēļ narūn sev mīra i atguodynoj, ka juotur gūdā nūvoda sevisspāks, viesturiskuo atmiņa i volūda. Vys jau juotur, bez tuo navar. Viņ varbyut iz kaidu strēčeiti juodūd Fraņčam Kempam mīreigu dusiešonu. Koč da tai šaļteņai, kod nasabeisim jū nūceļt nu postamenta i atzeit, ka ari jis ir bejs pavysam parosts cylvāks (na puorcylvāks voi svāts gaismys cylvāks!) ar sovim tryukumim, nu kurim tei juo faktiskuo divsīveiba varbyut i nabeja tys leluokais grāks.