Intervejis autore: Vineta Vilcāne, portals lakuga.lv

Latgolys kulturys dzeivis naatjamama daļa ir iteinis muzeji, gon akreditātī i pošvaļdeibu uzturātī, gon privatī. Pārn 4. pasauļa latgalīšu saītā pījimtajā rezolucejā runuots par vajadzeibu izveiduot Latgolys Muokslys muzeju, par kura pamatu byutu Latgolys muokslinīku dorbi.

Pādejūs godūs Latgolys muzeju apmekliejumu skaits ir audzs, bet cik lelā mārā tī ir pamaneiti iz kūpejuo Latvejis muzeju fona i voi ir spiejeigi pīvylynuot apmaklātuoju, voi Latgolai vajadzeigs jauns muzejs? Tū vaicuojom muzeologei i dūmneicys “Creative Museum” vadeituojai Inetai Zelčai Sīmansonei. Jei na tikai sekoj leidza Latgolys muzeju aktivitatem, bet leidzadorbojās ar muzeju nūzari saisteitūs projektūs Latgolā. “Creative Museum” nu 2015. leidz 2017. godam veiduoja Rēzeknis Zaļuos sinagogys ekspozicejis satura koncepceju i koordinēja izveidis projektu, organizēja storptautisku konfereņci “Ebreju Rēzekne” i izdeve rokstu kruojumu. Niu dūmneica struodoj pi jaunu projektu Latgolā.

Dūmneicai “Creative Museum” ir izaveiduojuse sadarbeiba ar Kuorsovys nūvoda pošvaļdeibu, itūšaļt tūp pietejums par Kuorsovys i tuos apleicīnis viesturi, nuokūtnē īcarāts izveiduot Kuorsovys nūvoda muzeju. Pastuosti vaira par tū.

Pyrma muzeja izveidis svareigs ir akademisks pietejums. Kai izaruodeja, Kuorsovys viesture nav pieteita taidā leiminī, tū ir darejs tikai vītejais nūvodpietnīks. Pyrma mēs suocem apjūmeigu pietejumu, kurā īsaisteiti daudzi pietnīki. Tiek pieteita gon arheologeja, dzeļžaceļa viesture, muižys, etniskuo daudzveideiba nūvodā, ari Holokausts. Paraleli mes pajēmem mozuoku projektu par Kuorsovys ebrejim. Parkū ebreju Kuorsova, na latgalīšu Kuorsova ci krīvu? Vīna nu atbiļžu ir, ka vīnā nu pūsmu ebreji beja vairums iteinis dzeivuotuoju.

Ituo goda beiguos gribim pyrmūs rezultatus rokstu kruojuma veidā paruodeit. Tymā pošā laikā sokom “Kuorsovys stuosti”, tys ir atvārts projekts – pietejums. Mes gribim nuokušajā projekta pūsmā izpieteit padūmu laikus, ari 21. godu symta kuorsovīti caur sociologu i ekonomistu skotu punktu.

Kai ar pošu muzeju, kod tys byus?

Pošai Kuorsovai ir juonūbrīst leidz idejai par muzeju. Kod rakstejom koncepceju, mes pīduovuojom, ka var ari nalikt vuordu “muzejs”, bet gon lītuot informacejis centrs, omotu sāta, interešu centrs ar ekspoziceju par Kuorsovys viesturi. Maņ ruodīs, ka nav jāgys lītuot vuordu “muzejs”, ka pošvaļdeibai i muzeja veiduotuojim nav leluoka mierķa byut lelajā profesionalajā muzeju saimē, kas izlīk sovus pīnuokumus i atbiļdeibu. Ka ir muzejs, tys zeimoj, ka juobyut kruojumam, kruojuma komplektiešonys, restauracejis politikai i tt. Muzejs juoveidoj dzeivs, maineigs, jaunīšim i vītejai sabīdreibai vajadzeigs.

Dūmoju, ka diskuseja par formu aktualizēsīs, tys byus juoizlem pošvaļdeibai, ari par ekspoziceju, īspiejams, tei var byut digitala. Munupruot, Rēzeknis Zaļuo sinagoga itūšaļt cīši labi dorbojās nabyudoma muzejs, lai gon sarunvolūdā tū sauc par Ebreju muzeju. Īspiejams, leidzeigi byus ari Kuorsovā.

Majā nūtykušajā 4. pasauļa latgalīšu saītā pījimtajā rezolucejā runuots par Latgolys Muokslys muzeja izveidi. Kai tu verīs iz itaidu ideju?

Es verūs iz tū nagativi, partū ka, maņ ruodīs, Latgolā byutu juoatteistej asūšī muzeji, navys juobyuvej ci juoaataisa jauni. Par itū es asu diskutiejuse ar režisoru Vīsturu Kairišu piec kongresa, secynojūt, ka tys varātu byut na Latgolys Muokslys muzejs, bet Latgolys muzejs. Nu vīnys pusis, nav tik svareigi, voi Latgolys muzejs ir Rēzeknē, Daugovpilī, Ludzā ci Bolvūs. Tymā pošā šaļtī saprūtūt, ka jau ir Latgolys Kulturviesturis muzejs, i jamūt vārā, ka Rēzeknē ir Latgolys vietnīceiba GORS, varbyut var itū ideju atteisteit i dūmuot par Latgolys kulturviesturis muzeja puorzeimūluošonu, dūdūt muzejam lelu motivaceju i ambiceju byut par Latgolys muzeju, nabyuvejūt jaunu.

Runojūt par muokslu, Latgolā ir lels muokslys centrs – Rotko. Tys pylda miseju ruodeit Marka Rotko montuojumu i aktualū muokslys ainu. Cyta līta, ka mums nav nacionalys nūzeimis muzeja regionā. Varātu byut, ka tys ir lels nacionalys nūzeimis muzejs uorpus Reigys, kas ruoda Latgolys viesturi, arheologeju, etnografeju, latgalīšu volūdu i tt.

Latgalīšu volūdu aizviņ vaira pamonom publiskajā telpā, ir ūļneicu nūruodis latgaliski, veikalu nūsaukumi. Muzeji eipaši nasteidz tū izmontuot. Voi latgalīšu volūdys izmontuošona varātu byut veids, kai pīsaisteit apmaklātuojus?

Volūdys lītuojums muzejā nav panaceja, tys nabyus atrysynuojums. Dūmojūt par Latgolys muzejim, maņ ruodīs, ka tim ir vaira juomeklej sovu identitati. Pošvaļdeibom nav ambiceju i redzīņa par sovim muzejim, par tū nūzeimi sabīdreibys izgleituošonā i salīdiešonā, turismā. Ambiceju tryukst ari pošim muzejim, pīprosūt adekvatu viereibu sev i nu naudys devieju pusis. Ambiceju tryukums sovā ziņā muzejim ir izdeveigs, partū ka var taidā mīgainā stuovūklī eksistēt.

Parkū ir mīgains stuovūklis?

Tei ir nagribiešona izīt iz jaunom inovativom lītom, beišonuos nu risku, eksperimenta, beišonuos nu tuo, ka suoksim koč kū dareit cytaiži, mums var byut klaidys i kaids myus nūsūdeis. Muzeji naizruoda īšonu laikam leidza. Eipaši regionūs ir nadaudz sajiuta, ka muzeji ir izkrytuši nu apritis. Drūši viņ, tikkū puorskaiteis manis saceitū, muzeji ībiļss. Muzeji soka, ka ir atvārti i gaida apmaklātuoju, bet tymā pošā laikā, voi muzeji koč kū dora, kab mes jūs īraudzeitu?

Pyrma goda blogā raksteji par Latgolys muzeju sātys lopom, kuru nav ci tuos ir nūvacuojušys. Voi koč kas ir mainejīs?

Nikas nav mainejīs. Ka sātys lopa ir, tod tei nav atbylstūša 21. godu symtam. Lela daļa muzeju jūprūjom ir gulūšuos skaistulis, kurim nav pat sātys lopu. Muzeji apsamīrynoj ar nacylu īdaleitu vīteņu sovys pošvaļdeibys sātys lopā. Jim ar tū ir gona.

Digitaluo strategeja nivīnā nu Latgolys muzeju nateik apsavārta kai komunikacejis speialista dorba sastuovdaļa. Feisbukā ci Tviterī koč kas pasaruoda dreižuok najauši, navys mierķtīceigi vierzeits, nimoz narunojūt par Instagram kontim ar šmukom lelom biļdem. Nateik nūvārtāta socialūs medeju nūzeime regiona muzeju dorbā.

Runojūt par Latgolys muzeju pīduovuojumu, voi tys atsaškir nu cytu regionalūs muzeju, voi atsaškir veids, kai saturu pīduovuoj apmaklātuojim?

Ari regionūs ir vaoruoki muzeji, kas teik pamaneiti, par kurim vaira dzieržam, pīvadumam, Tukuma, Kuldīgys, Venstpiļs muzejs. Es grybātu tikpat daudz dzierdēt par vysmoz vīnu Latgolys muzeju. Par tū ari ir rodusēs Latgolys muzeja ideja, ir vajadzeigi mozī piļsātu muzeji, kas dokumentej sovys vītys viesturi, tymā pošā šaļtī Latgolys regionalais muzejs, kas stuosta vysa regiona viesturi.

Muzejim juobyut drūsmeigim izmontuot cytys dorba metodis, sasadorbuot i atrast sadarbeibys partnerus, ar kurim veiduot jaunus produktus. Tys prosa drūsmi, leidz ar tū pastuov īspieja izdareit klaidys. Latgolys i mozūs muzeju lels izaicynuojums ir apmaklātuoju pīsaiste, īdzeivuotuoji vaira juoīsaista izstuožu, ekspoziceju i izgleitojūšūs programu veiduošonā i stuostu stuosteišonā. Cylvāks pīsadola produkta radeišonā i ir lapnys par sovu dzymtū vītu.

Muzejam ir juovar atbiļdēt iz myusu dīnu izaicynuojumim, ekspozicejom, izstuodem, izgleitojūšajom programom juobyut sasaisteitom ar tū, kas nūteik myusu dīnuos. Komunikacejis dorbs ar apmaklātuojim varātu byut aktivuoks. Nu Latgolys muzejim gribīs vaira pietnīceibys, vaira profesionalu izstuožu, na muokslys izstuožu, kurys vīnu piec ūtrys īlaist muzeja telpuos, bet poša muzeja producātys izstuodis. Tys, prūtams, saistuos ar finansem, bet tymā pošā šaļtī taidā veidā muzejs atruoda sovu pietnīceibu. Kai apmaklātuojam gribīs, kab vaira padūmuotu par pīaugušūs izgleiteibu i naformalom laika pavadeišonys īspiejom pīaugušajim, gribīs sajust muzeja lokalū identitati.

Kai viertej Latgolys Kulturviesturis muzeja Latgolys kongresam veļteitū izstuodi “Puori slīkšņam”?

Maņ byutu gribiejīs redzēt profesionalu dizaineru pīsaisteišonu itaida leimiņa izstuodei. Tys iz reizis nūvad pi ambiceju, pi interpretacejis – kū mes ar itū izstuodi gribim pastuosteit? Apsveicami, ka beja izstuodis buklets, mozais ekspozicejis katalogs. Tymā pošā šaļtī gon īkuortuojums, gon interpretacejis veidi i daudzums atstuoja mozuma pīgaršu. Itaida leimiņa izstuodei juobyut daudz ambiciozuokai i leluokai, izmontuotī audiovizualī rysynuojumi ir vairuok škoļnīciski. [red. pīz. Plašuoku izvārsumu var skaiteit I. Zelčys Sīmansonis rokstā.]

Kaidu saredzi sovu pīnasumu Latgolys kulturys montuojuma saglobuošonā i populariziešonā?

Dūmneica “Creative Museum” sovys pastuoviešonys laikā, analizejūt muzejus, ir radejuse zynomu standarta leimini, kuru mes kai profesionali nu muzeju sagaidom. Mes asam vysu laiku pastreipuojuši, ka asam ite, kab snāgtu konsultacejis i diskutātu. Tys nazeimoj, ka uzadūdam par tim, kas iz vysa lobuok zyna. Maņ ruodīs, ka lelā daļā Latgolys i Latvejis muzeju profesionaluo diskuseja nanūteik. Voi nu muzeju darbinīki beistās, voi nu nav laika diskutēt. Taišni diskusejuos īspiejams nūīt da piļneigi atšķireigom idejom i rysynuojumim. Itamā ziņā es dūmoju, ka leluokais pīnasums varātu byut tys kurbuļs, kas vysod apšauba, tymā pošā saļtī ir gotovs pījimt pretiejus vīdūkļus. Tys ir veseleigys profesionalys diskusejis pamats. Prast izvierzeit originalys idejis, tymā pošā šaļtī dzierdēt cytus, kurim ir cytaids redzīņs.

Raugam naatsaceit, ka muzeji i pošvaļdeibys myus aicynoj iz dūmapmaiņu i konsultacejom. Storp cytu, nuokušuais pasuokums Latgolā, atskaitūt Kuorsovu, kur sadarbeibā ar Kuorsovys nūvoda dūmi 2018. goda rudinī izdūsim rokstu kruojumu “Kuorsovys stuosti”, nūtiks vosorys beiguos Preiļu muzejā. Tī vadeisim divu dīnu rodūšuos darbneicys par regionalūs muzeju atteisteibys scenarejim.

Karteņa: Didzis Grods