17. februarī Bierzpilī, Bieržu Svātuos Annys Romys katuoļu bazneicā nūtiks dzejneicys Bronislavys Martuževys tāva dzīduotajai dzīsmei, Biezpilij i Latgolai veļteits koncerts.

Pasuokumu 15:00 stuņdēs īsasuoks ar Svātū Mišu – aizlyugumu par Martuževu dzymtu. Piečuok sekuos Bronislavys Martuževys tāva dzīduotuo dzīsme “Latvīt, voi nava tev žāl…” Latgolys, Bierzpiļs, Bieržu bazneicys i Martuževu dzymtys kūpsakareibyos. Pāvesta Juoņa Puovyla II muzykals veļtejums kūpā ar prīsterim O.Misjūnu, A.Kazakeviču, R.Rasnaci i M.Ozoliņu, Daugovpiļs Pūļu kulturys centra ansambļa “Barwy Daugawy” vadeituoju Stanislavu Jakovenko, Drycānu gareigūs dzīšmu ansambli “Almus”, Lubānys katuoļu bazneicys ansambli i solistu apvīneibu “Jubilāri”. Pasuokumu vadeis Anna Egliena. Īeja pasuokumā par zīduojumim projektam “Broņislavas Martuževas dzejas klēts”.

Bronislava Martuževa dzymuse 1924. goda 8. aprelī Abrenis apriņča Domopolis (niu Bierzpiļs) pogosta Slavītu sādžā kai septeitais bārns saimē, bet 1928. godā puorsacāluši iz dzeivi Lubuonys pusē.

Dzejneicys dzeivis redzīņa pamati ir veidojušīs Latvejis breivvaļsts laikā, i tūs veiduoja na tik saime, bet ari školys. Pastuoveigu olguotu dorbu jei nabeja struoduojuse, partū ka kai Nacionaluos pretuošonuos kusteibys dalineica i atbaļsteituoja nu 1946. goda leidz 1951. godam globuojās pagreidē sovā “Lazdiņu” sātā. Tī, pagrobā, ari roduos dzīsme, kū zyna vysā Latvejā:
“Kādēļ skumjas tavās acīs šovakar, mans draugs,
Prieka brīdi garām laistu tās vairs neatsauks.”

1951. godā Martuževa tyka apcītynuota i aizsyuteita iz Sibiri, kur 5 godi beja juopavoda smogā dorbā, piec atsagrīzšonys ilgi i vairuokys reizis sekuoja uorstiešonuos slimneicuos i sanatorejuos.

Padūmu Latvejis izdevnīceibys atsasaceja izdūt politīslūdzeituos Martuževys dzejūļus, partū pyrmuos divejis gruomotys “Balta puķe ezerā” i “Rakstītāja” tyka izdūtys ar radineicys Evys Mārtužys vuordu.

Kūpumā tyka izdūti deveni Bronislavys Martuževys dzejūļu kruojumi i divejis izlasis.

Bronislava bejuse tautys teicieja, poša saceriejuse dzīsmem i vuordus, i melodejis. Kinorežisors Zigurds Vidiņš par dzejneicu ir sataisejs dokumentalū kinu “Gaismas lāse”. 2014. godā topa B. Martuževai veļteits koncertuzvadums “Rakstītāja”. Atzeimejūt dzejneicys 90 godu jubileju cykla “Rakstnieki tuvplānā” ītvorūs kinu studeja “Deviņi” i apguods “Zvaigzne ABC” izdeve dzejneicys portretiejumu DVD formatā.

Koč ari dzeivuodama tuoli nu centra i nabyudama kasdīnys sovstarpejā apritē, jei ir sajāmuse vairuokus apbolvuojumus – Treju Zvaigžņu ordini (1994), Rakstnīku savīneibys Goda bolvu par dzejūļu kruojumu “Nopūtas” (1999) i Kulturys fonda Speidulys bolvu par dzejūļu kruojumu „Kā putni dzied” (2004)

Bronislava Martuževa ir teikuse ari tautā zynomū latgalīšu tautysdzīsmi “Zemli zvaigzneite puorguoja”, kū sovulaik īrakstejuse kapela “Dziga”.

Martuževa myužeibā aizguoja 2012. goda 13. februarī.