Intervejis autore: Vineta Vilcāne, portals lakuga.lv

Daudzi ar napacīteibu gaida pyrmūdīnis, kod internetā varēs nūsavērt kuortejū komiķa Juoņa Skuteļa vadeituo “Pusnakts šova” epizodi. Pādejā laikā tī ari pasaruoda pa kaidam jūkam latgaliski, par Latgolu i latgalīšim.

Juoņa dzymtuo vīta ir Dekšuoris, cīmats, kuru jis pamete pyrma 20 godu, i nūbrauce iz Reigu, sovā atmiņā itū vītu i Latgolu saglobojūt taidu, kaida jei beja juo bierneibā. Juoņs atzeist, ka niu asūt sasnīdzs vacumu, kod jam ir svareigi apsazynuot sovys saknis. Sarunā ar stand up komiki Juoni Skuteli par juo atsagrīzšonu Latgolā, jūkuošonu latgaliski i tū, kas pošam līk smītīs.

 

Pādejā laikā tev ir bīži saguojs pabyut Latgolā, pīmāram, vadeji GORĀ apbolvuojumu “Laiks Ziedonim”, uzastuoji “Latgalīšu volūdys naktī”. Kas tevi vysvaira prīcej, atbraucūt iz Latgolu?

Navarātu saceit, ka bīži braucu, dīzgon reši, puors reižu godā. Mani prīcej tys, ka es radzu – Latgola mainās i mainās iz lobū pusi, napalīk iz vītys. Tei ir loba sajiuta. Piļsātys lānom sasakuortoj, cylvāku iz īlom palīk vaira. Atcerūs deviņdasmytū godu vydu i beigys, kod ite beja cīši moz cylvāku iz īlom. Ir dzeiveiba, i tys ir forši.

 

Kaidys tev šudiņ ruodīs Dekšuoris, tova dzymtuo vīta, saleidzynojūt ar laiku, kod nu jom aizbrauci?

Kod es dzeivuoju Dekšuorēs, maņ ruodejuos, ka tei vīta ir cīši lela, lels cīmats. Es dūmuoju, ka piļsāta, vyss pasauļs. Kod es dzeivuoju Dekšuorēs, es vysu i vysus tī zynuoju. Niu es zynu tū vītu kai vītu, bez cylvāku, es nazynu, kas tī nūteik, kū jī tī dora. Niu tei ir moza vīta. Atmiņu saleņa.

Kod Zīdūņa bolvai braukuojom apleik i filmiejom video, skanis, es pīkieru sevi pi sajiutys, ka es Latgolys regionu beju saglobuojs sovā atmiņā taidu, kaids maņ jis beja bierneibā, kod es vēļ tī dzeivuoju leidz 15 godu vacumam. Braukuojom pa zemnīku saimnīceibom, bejom “Preiļu sīrā”, “Ūgā” i vēļ cytur, es saprotu, ka vyss ir cīši mainejīs, nikas nav vaira tai, kai es sovā atmiņā tū asu nūglobuojs, vyss īt iz prīšku i atsateistej. Par tū ir lela prīca. Tys pats stuosts ir par Dekšuorem, kod es aizveru acs, maņ juos ir tīši taidys pošys kai beja – tei poša vosora, zīma, tī poši cylvāki staigoj i dora tuos pošys lītys, bet nav jau tai.

 

Voi latgalīšim humora izjiuta koč kai atsaškir nu puorejūs latvīšu humora izjiutys?

Es dūmoju, ka humora izjiuta cylvākim atšaskir pa regionim, pa piļsātom. Asu uzastuojs dažaiduos vītuos, i jiutu, ka ir koč kaidys lītys, kas, pīmāram, īt lobuok Valmīrā, bet kas naīt tik labi Ventspilī voi Līpuojā.

Par latgalīšim bīži soka, ka jī ir vīsmīleigi laipni i vēļ kaidi, tys nav cīši svareigs humora pasaulī. Tys nikū nanūzeimoj, ka esi laipns voi vīsmīleigs, tam nav nikaida sakara ar humoru. Latgalīši ir dīzgon atkluoti sovstarpejuos sarunuos, ka koč kas napateik, tod ari soka, ka napateik. Tys maņ humora pasaulī ir daudz paleidziejs.

 

Tikkū saceji, ka dažaiduos Latvejis vītuos dažaidi jūki īt cauri. Kas cylvākim Latgolā pateik?

Nu īprīkšejuos pīredzis varu sprīst, ka pi sirds ir jūki par pošim latgalīšim, vītejim nūtykumim. Saleidzynūši ar cytom Latvejis vītom Latgolā asu moz uzastuojs. Maņ ruodīs, ka ciļvieceiguos lītys vysur struodoj, var nianseitis atrast. Problemys cylvākim pa lelom ir vīnys i tuos pošys, tikai kotrs tuos sauc cytaiži voi tuos cytaiži nu molys izaver.

 

Pādējā laikā daudz jūkoj par latgalīšim, Latgolu. Esi vaira sajuts sovys latgaliskuos saknis?

Koč kaida atsagrīzšona nūteik. Leidz 15 godim es nūdzeivuoju Dekšuorēs, tod es aizbrauču iz Reigu, niu maņ ir 36 godi i leluokū dzeivis daļu dzeivoju Reigā. Saknis ir cīši svareiga līta. Tuos nimoz tik labi drūši viņ najiut, dzeivojūt iz vītys. Tū, kas ir vierteigs, sajiuti tikai tod, kod nūjam nūst. Aizbrauc paceli i jiuti, ka koč kuo pītryukst.

 

Sovu sakņu apsazynuošona nūteik ar vacumu?

Ar laiku! Nazynu, voi tys ir vacums, dreižuok kūpejais nūskaņuojums, pīredze, kod ir ar kū saleidzynuot, pret kū nūstateit, tod tu redzi, kas ir kas. Ka nu vysys īspiejamuos informacejis zyni tikai drusceņ, tev gryuši saprast vysu puorejū. Kū vairuok uzzynoj, tū vairuok cytys lītys sasalīk kuorteibā, seceibā. Laikam asu sasnīdzs zynomu vacumu, kod maņ tys palīk svareigi.

 

Kod aizbrauci iz Reigu, voi tev beja kauns, ka esi nu Latgolys, ka runoj ar akcentu, voi ari tevi tys nikod nav satraucs?

Es navarātu saceit, ka nav satraucs. Es aizbrauču nu moza cīmata, es dūmuoju, ka mes tī vysi asom kolosali, ka tys ari ir vyss pasauļs. Aizbrauču iz Reigu i saprotu, ka tī ir cylvāki, kas pīredziejuši daudz vairuok, saleidzynojūt ar mani. Skaidrs, ka maņ beja pabārna sajiuta. Samiereigā daudzumā pabārna sajiuta ir loba līta, partū ka saprūti, ka tev ir juosasapryngst, ka tu navari atsluobt, ka juopastruodoj vairuok nakai cytim, lai tyktu tuoļuok.

Par akcentu – es pats tyku golā ar tū. Reigā spielieju teatri, i mani tī izdresēja. Ik pa breižam maņ akcents atīt atpakaļ, pādejā laikā, storp cytu, tys goduos bīžuok.

 

Atguodoju tovu izruodi “Politika”, kurā tu pats sevi īsiļdeji, tālojūt Juoņa Skuteļa bruolānu nu Latgolys, kas runoj ar akcentu.

Tys beja lobs! Maņ ir lela problema atrast īsiļdeituoju sovai izruodei. Navarieju atrast, partū izdūmuoju, ka īsiļdeišu pats. Reigā improvizacejis teatri spielieju teatra klubā “Hamlets”, tī vīna nu popularuokūs lītu beja latgalīšu akcents, tys ruodejuos smīkleigi. Maņ pošam tys tai nikod nav ruodejīs, es nasaprūtu, deļkam, ka kaids runoj ar latgalīšu akcentu, vysi smejās. Tam, kas runoj latgaliski, tys nasaruoda ni jūceigi, ni smīkleigi, ni kai. Vajadzēja paīt ilgam laikam, lai tys maņ ruodeitūs amizanti.

Bruolānam nu Latgolys vīna līta ir pajimt akcentu, lai byutu smīkleiguok, ūtrys, ka caur akcentu es varu saceit lītys, kurys es pats navarātu saceit. Tei ir cīši svareiga līta. Akcents automatiski dūd īspieju par jebkū pasaceit jebkū, kas vajadzeigs tymā breidī. Ka tū saceitu Juoņs Skuteļs, tys tai nimoz naizaklauseitu, bet Juoņa bruolāns nu Latgolys, ai, Jezus, kas tam var aizlīgt, kū ta jam var puormest, kū jis dūmoj. Iz bruolānu nav nikaida spīdīņa nu molys.

 

Tev ir sajiuta, ka esi īguojs Latgolys kulturys telpā?*

Oi, nā! Maņ nav ni jausmys, kas ite nūteik.

 

Kai ir jūkuot latgaliski?

Maņ ir gryuši, es naasu pīrads runuot, nav, prūtams, kai svešvolūdā. Maņ gryuši saprast, kai skaņ. Maņ ir lobs pīmārs par tū, kas nūteik ar munu latgalīšu volūdu. Atcerūs, beju pi Aigara Runča Latvejis Radejis raidejumā “Kolnasāta”, mes runuojom latgaliski. Es saprūtu, ka tei ir Latvejis Radeja i nu tuo vyss izrītūšais, tī navar lomuotīs i tt. Mes asam sarunys vydā, i vīnā breidī klausūs, kū es soku nu molys, i maņ kotrs ūtrais vuords ir “da”, “karoče”. Latvīšu volūdā runojūt, maņ ir īkšejs cenzors, es zynu, kurā breidī es varu koč kū saceit, kurā navar. Latgaliski maņ taida nav, par tū maņ pagryuts byutu uzastuot latgaliski.

 

Daļa jūku ir par tevi pošu. Tys, kū soki, ir taisneiba, voi soki tikai partū, ka tys izaklausa lobs jūks?

Pošā saknē ir taisneiba. Prūtams, ka es saprūtu, koč kas ir juodalīk, koč kas juonūjam, juopaspylgtynoj voi juonūklusej, lai byutu interesanti cytim klauseitīs. Ka es nūjimtu nūst vysus jūkus i atstuotu tikai pošu stuostu par tū, kai cylvākam īt dzeivē, tys byutu reals stuosts. Ka jis nabyus smīkleigs, deļkam puorejim klauseitīs, jim ir pošim sovys problemys, parkū vēļ klauseitīs munejuos. Ka es varu sovys izstuosteit smīkleigā veidā, tys jau ir interesanti.

 

Kas tevi pošu sasmīdynoj?

Tys pats, kas vysus, es dūmoju. Koč kas nagaideits, puorsteigums. Smīkleigi maņ ruodīs eisti cylvāki. Mes vysi dzeivojam sabīdreibā, mes asam pīsalāguojuši vīns ūtram, lai nakrystu cyts cytam iz nervu. Ir cylvāki, kam tys moz interesej, kaids jis ir, kai jis dūmoj, tai jis runoj. Itaidi cylvāki parosti ir cīši smīkleigi. Ar tim var ilgi runuotīs i puorsasmīt, ka jis nastuosta koč kur dzierdātu vīdūkli, kas labi īsader kontekstā, bet ka stuosta, kū pats ir sadūmuojs.

I vēļ maņ smīkleigi ruoduos, ka cylvāki kreit zīmā.

 

Kai tevi ītekmej auditorejis reakceja iz tovu uzastuošonu? Voi ari tev vīnolga, kai skateituoji reagej – raud voi smejās?

Maņ nav vīnolga, voi smejās voi nasasmej. Lobuok, ka smejās. Bet, ka nasasmej, es cīši stuostu namainu. Es ari nadūmoju, ka vysu laiku ir juosasmej kotrā vītā, kur es asu īsadūmuojs, ka juosasmej. Partū maņ nasaruoda pruoteigi iz tū eipaši cerēt. Es raugu saprast, kas juodora mudri tymā breidī i kas tuoļuok juodora ar stuostu, varbyut es naskaidri koč kū izstuosteju. Reizem nasasmej, partū ka nav kontakta, nasaprūt, par kū es runoju. Munā izruodē “Atkal” ir stuosts par sastrāgumu, ka tu naesi Reigā siediejs sastrāgumā, dūmoju, ka tys stuosts nikū naizsaceis, var tikai nūjaust munu sajiutu, par kū es runoju.

Muna izruode nav kai ludzeņa, es stuostu stuostu, partū tys mainās atkareibā nu auditorejis, kai es jiutūs. Maņ pošam pateik, ka napalīk mudri garlaiceigi. Spēlēt teatrī maņ byutu lels izaicynuojums – luga ar konkretu tekstu, kotru dīnu tys pats juosoka, tei poša emoceja juodaboj nu sevis, nu skateituoju.

 

Uz tovom izruodem cylvāki lopruot īt, tu itūšaļt esi dīzgon populars. Kur sliepās tovu panuokumu atslāgs?

Tys byutu juoviertej nu molys, es stuostu, kas maņ ir stuostoms. Ka pateik i klausuos, forši, ka, nā, es dūmuotu koč kū cytu.

Bet, padūmojūt par panuokumu atslāgu, vīns varātu byut, ka ir moz komedeju Latvejā, ir vīgli startēt lauceņā, kurā ir moza konkureņce. Maņ daudz ir devs improvizacejis teatris, tei ir muna Kulturys akademeja. Improvizacejis teatrī tovs režisors ir zālē, tu redzi, voi jam pateik voi napateik tys, kū tu dori, voi jī smejās, aplaudej voi tū nadora. Attīceigi maņ ir dīzgon labi uztranāta auditorejis izjiuta, es zynu dīzgon labi, kas nūteik zālē, kū dūmoj tymā breidī, kod stuostu. Partū es varu stuosteņu pīregulēt pareizā vierzīnī, lai naaizīt garom. Es navaru stuosteit jūkus, kai jī maņ ir saraksteiti, i ignorēt, kas nūteik zālē. Tys maņ ruodīs deļ stand up ir cīši svareigi.

 

Tu dīzgon daudz jūkoj par politiku.

Niu jau mozuok.

 

Parkū niu mozuok?

Politika nav gaišuokuo līta, pa kuru rakņuotīs. Vajag lelu sasajimšonu, lai īītu vydā i pasavārtu, kas nūteik, i pastuosteitu puorejim. Nateira! Nateira līteņa.

Nuokūtnē politiku kai temu nadūmoju atmest, maņ jei ruodīs cīši svareiga. Tei ir ari sarežgeita tema. Mes asam moza vaļsteņa, stuostūt par kaidu politiskū nūtykumu, tymā ir īsaisteiti maņ pazeistami cylvāki. Gryuši par tū runuot, naībraucūt personeiguos attīceibuos, tys ir vīns. I ūtrs – lai saprostu, kas nūteik politikā, vajag sekuot leidza. Ka tu suoc saprast, saprūti, ka lobuok byutu nasaprast, tod byutu ārtuok dzeivuot i lobuoka sajiuta par vaļsti, kurā dzeivoj.

Latvejā humora kultura ir saleidzynojūši jauna. Mums vysu laiku beja padūmu laika izpratne par tū, kas ir smīkleigai i kas nav. Tymā laikā cīši par vaļstiskim procesim, politiku nivīns daudz najūkuoja. Amerikani – krīvi, amerikani švakī, krīvi lobī – taida veida politiskī jūki beja, nui. Bet dziļuoki, osuoki – reši. Cylvāki nu tuo nav puorsaslāguši. Par politiku vajadzātu jūkuot vaira. Ka kaids izdora koč kū glupu, maņ ruodīs, jū vajadzātu momentali vysim izsmīt, lai jis dūmoj, ka tai navajadzātu dareit. Tys ir lobais uorsts.

 

Politiki, cyti par, kurim pajūkoj, jī spiej tū uztvert tikai kai jūku i na personeigi, voi tūmār cylvāki sasaista personeigi i apsavainoj?

Kai kurs. Izruodē “Optimistika” maņ beja sadaļa par Valdi Dombrovski, kas tymā laikā beja Ministru prezidents, es piec tam jū satyku i jis saceja: “Redzēju video, to epizodi par mani. Patika!” Piec sejis izteiksmis gon navarēja pasceit, ka jam cīši patyka.

Maņ ir dīzgon jaudeigs īkšejais kritikis. Lai dzili brauktu politikā i daudz par jū jūkuotūs, ir daudz juozyna. Ka leidz golam nazynu, maņ gryuši stuosteit. Partū ka pasaceit, ka kaids nav eipaši gudrs, var jebkurs, bet pasaceit, deļkam jis nav gudrs, tī jau pošam vajag gudreibu i zynuošonys.

 

Voi koč kod sagaideisim Juoņa Skuteļa stuovizruodi latgaliski?

Kū tik navarātu koč kod sagaideit! Drūši viņ, ka varātu sagaideit. Varātu kaidu gotovū materialu puortulkuot i stuosteit tikai latgaliski, kas maņ byutu lels izaicynuojums. Ka taiseit speciali latgaliski, byutu juotaisa par Latgolu, tod byutu juobrauc godu padzeivuot Latgolā, tod es varātu saraksteit.

Mums ir plans braukt ar “Pusnakts šovu” iz Latgolu filmēt pavasarī. Mož tū sadareisim, asam puordūmuos. Vīnu raidejumu varātu taiseit latgaliski.

 

* Intervejis laikā Juoņs vēļ nazyna, ka ir nomināts Latgalīšu kulturys goda bolvai “Boņuks 2017”.