Svātdiņ, 25. februarī, dasmytū reizi tiks padūtys Latgalīšu kulturys goda bolvys “Boņuks“, kur sūpluok pārnejuo goda svareiguokajom latgalīšu kulturys nūtikšonom, personom i aktivitatem par myuža īguļdejumu latgalīšu kulturys atteisteibā tiks gūdynuoti Vuocejā dzeivojūšais literats, školuotuojs i sabīdryskais darbinīks Aļberts Spuogis i volūdneica Lideja Leikuma.

Pyrmū reizi Latgalīšu kulturys goda bolvā “Boņuks“ par īguļdejumu latgalīšu kulturys atteisteibā tiks gūdynuots kaids nu trymdys latgalīšu – tys byus Vuocejā dzeivojūšais dzejnīks, publicits i redaktors, filozofs, prozaikis, literaturkritikis, pedagogs, muokslys zynuotnīks i sabīdryskais darbinīks Aļberts Spuogis. A. Spuogis dzims tuolaika Daugovpiļs apriņča Vuorkovys pogosta Bratišku sādžā 1924. goda 9. oktobrī i pošu reizi ir vacuokais latgalīts Vuocejā. Piec Vuorkovys pamatškolys pabeigšonys Aļberts planavuoja vuiceitīs tuoļuok Daugovpiļs gimnazejā, nu itūs planus izjauce Ūtrais pasauļa kars ar tāva represiešonu, poša īsaukšonu legionā, īvaiņuošonu, byušonu karagiustā i palikšonu Vuocejā. Nu, nasaverūt iz taidim dzeivis celim, Aļberts izmontuoja kotru īspieju vuiceitīs i studēt, specializejūtīs filozofejā, vuocu literaturā, žurnalistikā, viesturē i katuoļu teologejā. Aļberts kai školuotuojs Minsteris Latvīšu gimanzejā izaudzynuojs ari taidus Latvejā zynomus latgalīšu kulturys darbinīkus kai Valdi Labinski i Daini Mjartānu. Par školuotuoju A. Spuogis struoduoja leidz pat 1996. godam. Nu 1985. goda Spuogis kuortuoja Andryva Jurdža fondu i Latgaļu izdevnīceibys lītys, sataiseja latgalīšu literaturys, kulturys materialu kruotivi “Latgaļu sāta” Minsterē. Trimdys latgalīšu (latgaļu) izdavumus syuteja iz bibliotekom, školom i augstškolom Latgolā, atbaļstejs latgalīšu gruomotu izdūšonu. Paraleli školys dorbam daudzi i regulari rakstejs dzeju (izdūtys četrys dzejūļu gruomotys), publicistiskys i literaturkritikys apceris i recenzejis, dorbuojīs radejis raidejumu redakcejā. Struoduojs kūpā ar Mikeli Bukšu, Vladislavu Luoci i cytim trymdys aktivistim. A. Spuogis 1998. godā apbolvuots ar IV škirys Treju Zvaigžņu ordeni.

Latgalīšu kulturys goda bolvys “Boņuks“ jubileja reizē ar pateiceibu par padareitū latgalīšu kulturys atteisteibā bolvu sajims ari volūdneica, filologejis doktore, školuotuoja i sabīdryskuo darbineica Lideja Leikuma. L. Leikuma dzymuse 1954. godā Kruoslovys nūvoda, Izvolta pogosta Mozajūs Geņgerūs. Studiejuse filologeju Latvejis Universitatē (tūlaik Latvejis Vaļsts universitate; nu 1983. g. ari Lidejis dorbavīta). L. Leikuma ir LU Humanitarūs zynuotņu fakultatis Baltu volūdnīceibys katedrys vadeituoja, profesore. Sovu myužu Lideja veļtejuse volūdnīceibai, eipaši latgalīšu volūdys vaicuojumu pieteišonai, volūdys izglobuošonai i populariziešonai. Nu 1989. goda dociejuse latgalīšu rokstu volūdys kursus LU, eisuok, Rēzeknis Augstškolā i Daugovpiļa universitatē (vīslekcejuos – Greifsvaļdē, Kauņā, Poznaņā, Sanktpīterburgā, Viļņā). Gatavejuse vuiceibu leidzekļus i gruomotys školai, dorbuojusēs Vaļsts volūdys centra Latgalīšu rokstu volūdys apakškomisejā (2007. g. apstyprynuoti “Latgalīšu pareizraksteibys nūsacejumi”). Vīna nu latgalistikys konfereņču organizātuojom (2008–2017). Īsasaistejuse naskaitomūs pasuokumūs, kab popularizēt latgalīšu volūdu i kulturu vysaiduos iņterešu grupuos. Volūdys pieteišonys i populariziešonys dorbs izguojs uorpus Latvejis rūbežu – aktiva sadarbeiba nūteik ar Krīvejis, Leitovys, Pūlejis, Vuocejis i cytu vaļstu zynuotnīkim. Nanūviertejams ir L. Leikumys dorbs pi latgalīšu rokstu volūdys vuiceibu materialu sagataveišonys, suocūt ar 1992. goda “Latgalīšu ābeci (lementari)” 2 daļuos. Kūpā ar Juri Cibuli sagataveita ari “Skreineite” (gruomotā – 2017. godā); niupat – “Olūteņš”. Vīns nu leluokūs profesoris sirdsdorbu ir latgaliskūs saitu atjaunuošona i uzturiešona ar Sibira latgalīšim – nu 2004. goda nūteik ekspedicejis iz Sibiri, atdzeivynojūt i pošu Sibira latgalīšu kulturys dzeivi, organizejūt tīnīnīšu braucīņus iz Latveju. Lideja ir aktiva Reigys latgalīšu bīdreibys “Trešō zvaigzne” bīdre nu pat bīdreibys dybynuošonys 1988. godā.

Vaira par bolvu sajiemiejim var izzynuot:

• Aļberts Spuogis studejis “3 karotes medus“ taiseituo raidejuma “Sajūti Latgali“ serejā par trimdys latgalīšim https://youtu.be/7FQQ414R7wg
• Lideja Leikuma Latgolys Regionaluos televizejis taiseitajā raidejumā “Latvijas stāsti. Personības“ https://youtu.be/4li_-7qzZbM

Desmit godu laikā Latgalīšu kulturys goda bolvā “Boņuks“ par īguļdejumu latgalīšu kulturys atteisteibā gūdynuoti gruomotizdeviejs Juoņs Eļksnis, dzejnīks i literaturzynuotnīks Osvalds Kravaļs, sabīdryskais darbinīks, Latgalīšu rakstnīceibys muzeja vadeituojs Pīters Luocs, dzejnīks, folklorists i sabīdryskais darbinīks Ontons Slišāns, radejis raidejuma “Latgolys vuords“ vadeituojs Bronislavs Spridzāns, etnografiskuo ansambļa “Rikova“ ilggadeiguo vadeituoja Janīna Mičule, Atašīnis etnografiskuo ansambļa “Vīraksne“ vadeituoja Valentina Mičule, kordirigente Terezija Broka, žurnaliste, žurnala “Katōļu Dzeive“ redaktore Maruta Latkovska, katuoļu pravests, kulturviesturnīks i sabīdryskais darbinīks Aļberts Budže, kordirigenti i pedagogi Antonina i Vitolds Milaševiči.

Svineiguo bolvys padūšonys ceremoneja byus ituo goda 25. februarī 16.00 Latgolys viestnīceibys GORS Lelajā zalē. “Boņuks 2017“ bolvys tiks padūtys 18 nominacejuos “Sabīdreiba i kultura“, “Literatura“ i “Muzyka“ kategorejuos, ceremonejā ar muzykalim prīšknasumim prīcēs grupa “Bez PVN”, grupa “Unknown Artist“, tradicionaluos muzykys grupa “Tautumeitas”, dzīsminīks Kārlis Kazāks, apvīneiba “Latgalīšu Reps“, hārdroka grupa “Fēnikss“, projekts “100gadis bolsi“, Guntra Kuzmina i Rēzeknis nūvoda vokaluo studeja “Skonai“, Jāņa Ivanova Rēzeknis muzykys vydsškolys jauktais kors i cyti muokslinīki.

Latgalīšu kulturys goda bolvys “Boņuks 2017” nūtikšonu atbolsta Vaļsts kulturkapitala fonds, AS “Latvijas valsts meži“, Rēzeknis piļsātys dūme, Bolvu, Dagdys, Daugovpiļs, Preiļu, Rēzeknis, Ruguoju, Rībeņu i Viļakys nūvodu pošvaļdeibys. Informativī atbaļsteituoji: žurnals “Ir”, Latgalīšu kulturys gazeta lakuga.lv, Latvejis Radejis Latgolys studeja, Latgolys radeja, tolkā īt LMT Straume, “Latgales ziedi“, studeja “3 karotes medus“, bīdreiba “Latgolys Producentu Grupa“ i “Pērtnieku gardumi“.

Tīšraidē bolvys padūšonys ceremoneja byus nūsaverama lītuotnē LMT Straume. Vaira par balvu: bonuks.lv.