Intervejis autore: Laura Stepiņa

Olga Jermakova i Arturs Lapoško ir jauni cylvāki, kuri, kai poši īsmejūt soka, – atbraukuši nūvacuot iz Preilim. Šaļtī, kod jaunais puors puortopa par saimi, palīkūt par vacuokim, jaunīši saprota – laiks dūtīs paceli nu lelpiļsātys burzmys. Niu Olga i Arturs ceņteigi rūsuos pošu izveiduotā tetoviešonys i permanentuo meikapa salonā “Kosmoss” Preiļūs i audzynoj dālu Marku. Sarunā ar Olgu par dzeivi i dorbu mozpiļsātā, dāla audzynuošonu i nuokūtnis sapynim.

Pastuostit par sevi i sovu saimi.

Obeji asam nu Latgolys. Artura dzymtuo puse ir Preili, es asu nu Viļānu. Preiļūs suoču vuiceitīs Preiļu Vaļsts gimnazejā, tymā laikā ari sasapazynu ar Arturu. Maņ ir 27, Arturam – 33 godi, myusu kasdīnys nūdorbuošonuos ir darbneica “Kosmoss”, prūti, Arturs nūsadorboj ar tetoviešonu, es poša ar permanentū meikapu. Kūpā audzynojam sovu dieleņu i sapynojam par sovu sātu piļsātys nūmalē.

Voi Preili deļ jaunys saimis ir pīmāruota vīta?

Kaidu laiku atpakaļ obeji ar Arturu smiejomēs, ka Preili byutu ideala vīta, kur pavadeit bierneibu i nūvacuot. Es īsamīlieju itymā piļsātā vēļ tod, kod vuicejūs gimnazejā. Šaļtī, kod mes puortopom par saimi, saprotom, ka niu ir laiks braukt nūvacuot, kab mozais varātu izbaudeit bierneibu tik breineigā piļsātā. Itūšaļt jau divejus godus dzeivojam mozpiļsātā. Ite nav juomāroj miļzeigi attuolumi, kab tyktu leidz sātai voi dorbam, ite ir kluss i zaļš paradizis nūstyureits, eipaši vosorā. Skumi, ka īdzeivuotuoju skaits turpynoj sarukt, vys prīcynoj, ka ik pa laikam teik radeitys taustomys vierteibys – pludmale ar atpyutys i sporta zonu, taipoš kotru godu atdzymst skaistais parks. Ituos pusis cylvāki ir originali i interesanti, vys jūs katastrofali tryukst.

Tovs dāls apmeklej Preiļu Breivū skūlu, deļkam izviele kryta taišni iz itū izgleiteibys īstuodi?

Bārnuduorza gaitys mes suocem “tradicionalajā” veidā, vystik mozajam tys nabeja pa pruotam – namiteiga slymuošona, rauduošona nu reita i pyrma mīga, histerejis ari sātā. Četru mienešu laikā mums tai ari naizadeve adaptētīs. Izjiemu jū nu bārnuduorza i kaidu šaļti obi bejom pa sātu, vystik struduot ari vajadzēja. Nu sovys klientis izzynuoju par Preiļu Breivū skūleņu. Tī ir cīšyn atbolstūši cylvāki i pedagogi, ari myusu puikys attīksme uotri viņ mainejuos – jis nūstuoja slymuot i tān nu reita ar prīcu īt iz skūleņu. Vyspuor ituos īstuodis koncepts ir cīšyn puordūmuots – ideala bierneiba ar izgleitojūšu saturu i aktivitatem uorpus sātys.

Kai ir ar latgalīšu volūdys izpratni i lītuošonu kasdīnā?

Saprūtam cīši labi, taipoš pateik klauseitīs ituos volūdys skaniejumā, vystik runuot gon saīt cīšyn reši, nav puorlīceibys, ka prūtam runuot pareizi.

Arturs ir struoduojs Daugovpilī, Reigā, ari uorpus Latvejis, tu apvuiceibu kursus izguoji Reigā, meistarklasēs vuicejusēs ari uorzemēs. Ar jiusu kvalifikaceju i pīredzi jums byutu vareiba dzeivuot kaidā leluokā piļsātā, deļkam izavieliejot taišni Preiļus?

Lela piļsāta ir eistynuo vīta lobai izaugsmei i pīredzis uzkruošonai, bet na tik pīmāruota vīnkuoršai dzeivuošonai i bierneibai. Kaidā šaļtī mes vīnkuorši nūgurom nu golvyspiļsātys stresa, cylvāku daudzuma, tuo nanormaluo dzeivis ritma i konkureņcis. Saprotom, ka ir juoriskej, kab pošim uzlobuot sovu dzeivis kvalitati. Tai mes nūlemem atsagrīzt Preiļūs, partū ka ite ir forši! Apleik ir sovejī cylvāki, vysys lītys var nūkuortuot uotruok i vīnkuoršuok, ir breiva vīta biznesam. Tetoviešona i permanentais meikaps Preiļūs ir koč kas jauns. Myusu darbneicai niu ir pusūtrys gods, i var saceit, ka mums īt labi. Sovys idejis izstruodis stadejā bejom nūskaņuoti stypri pesimistiskuok, nakai jiutamēs tān. Atsaverūt atpakaļ, varim drūsai secynuot, ka nav nimoz tik trokai dzeivuot i struoduot mozā piļsātā. Turkluot, struodojūt breivā gaisūtnē, rūnās daudz vairuok ideju par tū, kai sevi pylnveiduot konkretajā sferā. Vysod ir vareiba nūbraukt i pīsadaleit meistarklasēs, konkursūs. Leidz ar tū saīt, ka vaicuojums par izaugsmis īspiejom tai eistyn nav atkareigs nu piļsātys leluma.

Voi nalelā piļsātā napītryukst lelpiļsātys īspieju – koč voi izklaidis i vysaida veida veikalu ziņā?

Šod tod jau pītryukst, bet tod mes sāstamēs mašynā i braucam iz Daugovpili voi Reigu. Parosti piec dīnys voi divom, kas pavadeitys golvyspiļsātā, braucūt iz sātu, dūmojam – labi, ka mes ite vaira nadzeivojam i varim atsagrīzt sovā mīra ūstā.

Kurā šaļtī saprotot, ka tetoviešonys i permanentuo meikapa salona attaiseišona ir taišni tys, ar kū jius gribit nūsadorbuot?

Arturs nūsadorboj ar tetoviešonu jau seņ, kūpš es jū pazeistu, jis tetovej. Da šam jis ir struoduojs vairuokūs salonūs i ir ar lelu pīredzi, tuoluokais sūļs – attaiseit pošam sovu darbneicu – beja logisks. Mes ilgi planavuojom, cikom izdūmuojom, ka permanentais meikaps kai salona papyldu pīduovuojums byutu taišni laikā. Cikom es beju bārna kūpšonys atvalinuojumā, intensivi vuicejūs, tān maņ pošai cīšyn pateik tys, kū es doru, var saceit, ka itei skaistuma muoksla mani ir “īsyukuse” sevī, koč i leidz šam maņ nikod nabyutu īguojs pruotā, ka es dorbuošūs taišni itymā sferā, deļtuo ka augstuokuo izgleiteiba maņ ir kulturys jūmā.

Kai tyka īvuiceitys pyrmuos prasmis tetoviešonā?

Gon iz seve, gon muoksleiguos uodys, gon drūšsirdeigim draugim (smaida).

Cik i kaidi tetoviejumi ir jums pošim?

Arturam jau ir gona daudz – obejis rūkys, kokls, kuojis i vēļ dažuos vītuos. Jam tyvuoks ir iudiņa pasauļs, nadaudz jiurnīku stilā. Ari es mozpamozom teiku izrūtuota, muns pyrmais tetoviejums topa vēļ pyrms beju sasapazynuse ar Arturu. Es asu tūs drūšsirdeigūs draugu rynduos i cytu reizi ari kritizātuojūs. Mes naīspryngstom par tetoviejuma nūzeimi, mums svareiguoks ir izpiļdejums i stils.

Voi, asūt publiskā vidē, saīt pīfiksēt cytu cylvāku tetoviejumus voi meikapu, pi seve nūdūmojūt – itū gon es sataiseitu kvalitativuok, voi ūtraiži – itys gon ir kvalitativs dorbs.

Kai i vysim cytim meistarim, kuri ir aizrauti ar sovu dorbu, – ari myusim leluokā voi mozuokā mārā ir profesionalais kretinisms. Nareši, runojūt ar cylvāku, es dūmuos zeimeju uzacu formu (smaida). Mozā piļsātā tik cīški nasaīt satikt tetovātus cylvāku, voi taidus, kam ir permanentais meikaps. Ka goduos, tod, prūtams, ir interesanti pavāruot, kai struodoj cyti meistari. Itūšaļt sekuot aktualuom teņdencem cīšyn paleidz socialī teikli, kur apsagrūza daudz lobu meistaru. Tys īdvasmoj.

Cik vīnkuorši, voi sarežgeiti ir struoduot pakolpuojumu sferā? Voi klienti ir kaprizi?

Struoduot pakolpuojumu sferā nav vīgli, bet mes skaitom, ka myusu nišā meistars nūsoka tū, kai nūrit procedura, tys atsatīc gon iz psihologiskū pusi, gon iz dorba kvalitati. Ka klienta i meistara vielmis stypri atsaškir, mums ir vareiba klientam atsaceit. Īspiejams, ka Latgolā, eipaši mozā piļsātā, cylvāki nav tik cīši izlutynuoti ar pīduovuojumim i bonusim, kab pīpraseitu nu meistara breinumus, leidz šam saskarsme ar klientim ir pozitiva.

Sovā dorbā puorsvorā raugu atrast kūpsaucieju ar klientu, daudz stuostu i ruodu, kaids byus gola rezultats. Vīneigī gadīni, kod es atsoku, ir tod, ka klientam jau ir nakvalitativs permanentais meikaps. Dīvamžāļ cylvākam juobrauc tū korigēt iz Reigu. Arturam ir konkretys lītys, kurys jis principiali natetovej, kai ari nakopej cytu meistaru dorbus. Ka klients pats puorsyuta biļdis, tod idejiski tuos teik puorzeimātys, kab sataiseitais tetoviejums byutu originals.

Arturs pīkūp New school* žanru. Voi pyrma tam ir bejuši mieginuojumi pīsavērst cyta veida žanram?

Arturam New school ir sirds līta myuža garumā, itys stils jū ir interesiejs jau nu bierneibys, kod jis sapynuoja byut par multiplikatoru. Tetoviešona ir sfera, kurā juobyun daudzveideigam i juospiej sevi pylnveiduot vysaidūs amplua. Pīmāram, niu jis ir aizaruovs ar malnboltū realistiku, izlīkūt sev sasnīgšonai konkretu lateņu. Kotram stilam ir sovys niansis, kurys ir juoizprūt, taipoš dorbs ar kotru klientu ir cīšyn individuals.

Kaidu padūmu tu varātu snēgt sovim kolegim jaunīsuociejim?

Ceņstīs byut kritiskim pošim pret sevi, nikod napuorstuot vuiceitīs kū jaunu i cīškuok izaicynuot sevi.

* New school – vīns nu tetoviešonys paveidim, kam rakstureigys bīzys linejis, spylgtys kruosys i attāluotūs objektu puorspeilejums. Itys stils cytu reizi teik pīleidzynuots karikaturom voi grafiti.

Kartenis: Olgys i Artura saimis arhivs