Intervejis autore: Ligija Purinaša, lakuga.lv

Daudzeji uorzemēs dzeivojūšī latvīši vysmoz puora reižu godā rauga atbraukt gostūs nu uorzemu pi sovim vacuokim, rodim, draugim. Ari Laura Kalinina ir vīna nu jūs. Jei ar saimi jau gondreiž četrus godus dzeivoj Anglejā. Laurai ir ari naporosta profeseja – jei ir vacmuote. Saruna ir cīši sīviškeiga i atbiļsteiga 8.martam – mes runojam par kasdīnys dzeivi Anglejā, drupeit ari par vacmuotis orūdu, bārnu planavuošonu i audzynuošonu, i vysam cauri vejās vaicuojums par sīvītis lūmu i jusšonūs myusu dīnu pasaulī.

ANGLEJA

Kaids ir jiusu saimis stuosts par puorsaceļšonu iz Angleju?
Stuosts ir gars. Vysapyrma veirs mani apprecēja i tod aizalaide struoduot iz Angelju! (smejās) Da tam kotrs dzeivuojom sovā vaļstī – jis struoduoja Lītuvā, es beju Latvejā. Ari kuozys organiziejom kotrs nu sova “styura”. Es vuicejūs Reigys Stradeņa Universitatis pādejā kursā, kod jis nūbrauce iz Angleju. Tod es tai vēļ nasaprotu, ka mes puorsaceļsim iz Angleju, i eisti dūmuot ari nabeja laika: beja juokuortoj eksameni i juoaizstuov bakalaura grads. Pyrmūreiz aizliduoju 2014. g. julī. Tamā laikā Angleja beja vīns nu izdeveiguokūs variantu i beja juoparauga, kai tī ir dzeivuot. Tai mes tī jau asam caturtū godu.

Ar kū beja iz vysa gryušuok sadzeivuot? Pi kuo beja gryuts pīrast?
Pusūtru godu mes nūdzeivuojom Skotejā, mozā piļsieteņā pi Glazgovys – Peislejā. Koč ari Skotejā ir tei poša angļu volūda, tok jī lītoj vaira vacvuordu, nūraun vuordu golūtnis i runoj cīši mudri. Beja gryuts pīrast i saprast. Ari iedīņs stypri atsaškir nu tuo, kas ir ite, Latvejā. Kod veirs mani pyrmū reizi nūvede iz veikalu i es īraudzeju, ka tī ir saļdietovys i viers jom taidi mozi plaukteni ar limonadem i šokoladis batonenim, to maņ beja šoks: “A kū mes te vyspuor ēssim?!” Niu jau es zynu, ka Anglejā ir ari normali veikali, kur var nūpierkt ari svaigū puortyku. Bet pi vysa jau pīrūn. Par pīvadumu, poši angli cīši daudz pierk taišni pusfabrikatus (risi ar vystu soldskuobajā mērcē, sasaļdeiti cepeši, gaļa, duorzini i tt.), kas jau ir safaseiti kai gotovys porcejis. Tu viņ īlic mikroviļņu kruosnī iz trejim minotim, i iedīņs jau ir gotovs. Naasu dzirediejuse, ka jī cīši aizarautu ar ēst taiseišonu sātā. Atguodoju, ka veiram beja vīns draugs – muzikants, ar kuru jī kūpā guoja iz mieginojumim, i nazkai jis beja atguojs gostūs. Es beju sacapuse kotletus. Jis cīši breinuojuos, ka es sātā poša koč kū taisu ēst. Ruodīs, jis tū redzēja pyrmūreiz! (smejās)

Sātys napītryukst?
Maņ vīnu reizi frizietovā Anglejā izdeve itaidu vaicuojumu: “Kur ir tova sāta?” Atsaceju, ka niu sāta ir ite, Anglejā. Tī paīt leluokuo daļa muna laika. Tī ir veirs i meita. Tī mes uzaturim.

Kai rodit sev sātys sajiutu?
Svietejam Latvejis svātkus, īsasaistom latvīšu kūpīnys aktivitatēs. Birmingemā latvīšu ir vaira nakai Skotejā. Ari īspieju ir vaira. Mes sasateikam, i tys viņ jau roda taidu kai pacālumu. Ir sajiuta, ka tu esi Latvejā, tok ite vysi apliek runoj latviski! Raugom ari sātu īkuortuot tai, lai ir mīleiguok, lai dvēselei ir syltuok.

Voi, komunicejūt ar cytim latvīšim, jius ari īdolit vīns ūtru kūrzemnīkūs, latgalīšūs i tt.?
Nā. Varbyut viņ suokumā, kod īsapazeistom, tod pavaicoj, nu kurīnis mes asam. Vysi izreizis ir draugi, pagaist tei formaluo saskarsme. Gon jau, ka natryukst ari dūmstarpeibu, bet es da šam par tū nikuo naasu dzierdiejuse. Mes vaicojam kūpeibys sajiutu, saikni ar Latveju. Bet kai jau soka: “Tev koč kas ir juopazaudej, kab tu īsavuiceitu tū nūviertēt.” Mes ari doncojam kolektivā “Sakta”. Oktobrī beja deju kūpu sadraudzeibys pasuokums, kurā pīsadaleja ari “Jauno Jāņu orķestris” (grupa nu Latvejis, kurys prīškgolā ir “Dzelzs vilks” solists Juris Kaukulis – aut.pīz.). Itūgod vyspuor byus daudz vysaidu pasuokumu par gūdu Latvejis symtgadei ari Anglejā. Tu it kai esi Anglejā, bet tu it kai dzeivoj sovā mozajā Latvejis pasauleitī. Gryuts tū izskaidruot.

Voi ir kaida nūžāla par aizbraukšonu nu Latvejis?
Maņ ruodīs, ka nivīns tū tai eisti nanūžāloj. Nui, datryukst, bet taipoš reizi voi div reizis godā braucam iz Latveju sasatikt ar rodim, atsapyust. Bet tai, ka nūžāluotu… Nu tūs, kurus es pazeistu, nivīns nav atsagrīzs Latvejā voi skali izsacejs taidu dūmu. Mes raugom saglobuot latviskuos tradicejis, ari byudami Anglejā. Lai nav tai, ka mes aizbraucem iz uorzemem i aizmiersom, kas tei taida Latveja ir. Mes raugom ari tū vysu vuiceit bārnim – lai jī naaizmierstu.

SĪVIŠKEIBA

Zynu, ka esi izavuiciejuse par vacmuoti. Cik vīgla voi sarežgeita itei profeseja ir?
Gryuts pasaceit. Vuiceišonuos process beja sarežgeits. Byut vacmuotei – tys vaira ir aicynojums ci hobejs. Tys nav dorbs viņ deļ samoksys. Tu peļnej maizi, nui, bet tys nav tovs primarais aizdavums. Vajadzeiga cylvākmīlesteiba, vareiba byut komunikablai, stypri nervi i iztureiba. Tys tūmār ir taids saspringts i intensivs dorbs. I cīši atbiļdeigs dorbs – tuos ir vysmoz div dzeiveibys, par kurom tu esi atbiļdeigs.

Ar kū atsaškir vacmuotis nu dūlom?
Kai es saprūtu, dūla ir saisteita ar sīvītis emocionalū atbolstu pyrma dzemdeibu, tūs laikā i piec tam. Fiziski jau dūla dzemdeibuos nikai navar paleidzēt, viņ paturēt rūceņu, nūslauceit svīdrus nu pīris, īdūt padzert iudini. Varbyut viņ piec tam, kod bārns jau ir pīdzims, – nui, paruodeit, kai pareizi juozeida, juotur bārns i tt. Dūla dzemdeibuos var ari aizstuot veiru. Ir gadīni, kod iz dzemdeibom īt vysi treis: dzemdeituoja, juos veirs i dūla. Vacmuotis vaira dora tū malnū dorbu, koč ari juos rauga snīgt tū emocionalū atbolstu, kas na vysod ari ir īspiejams dorba apjūma deļ.

Kas byutu juojam vārā sevkurai sīvītei, planavojūt bārnus? Kai izavaireit nu emocionalom traumom itamā sīvītei tik svareigajā laikā?
Planavuošona ir vīns. Maņ ruodīs, ka tuos emocionaluos traumys rūnās taišni dzemdeibu laikā. Var raudzeit sasagataveit dzemdeibom, bet tys ir taids process, kuram tu nikod navari byut eisti gotova. Izjamūt, ka pati asi vacmuote i esi lītys kursā par vysim īspiejamajim scenarejim! (smejās) Prūtams, ir juoplanavoj, bet ir juoparadz, ka vysod ir īspiejamys atkuopis nu plana. Ka esi dūmuojuse vīnu, bet ir nūtics nazkas cyts i tu eisti nasaprūti, kas nūteik, tu tok naasi tam gatavejusēs. I tei šaļts varbyut ir tik cīši saspryngta, atbiļdeiga, ka dokturam i vacmuotei eisti nav laika tev tū seikumūs izskaidruot. Sīvīte nasaprūt, kas nūteik, rūnās sovstarpeja naizpratne, i rūnās ari tei emocionaluo trauma. Deļtam ir cīši svareigi apmeklēt gryutnīču kursus – i, ka ir īspieja, tod naapsarūbežuot viņ ar vīnim kursim. Juojam vārā, ka kotrs cylvāks tev pastosteis koč kū drupeit cytaiži. Varbyut vīnu tu nasaprassi, bet cytu tu saprassi. Ir ari daudz vysaidu gruomotu. Skaiteit pīredzis i komentarus internetā… Tys gon, pa munam, nav vierteigi, tai viņ sevi var navajadzeigi īdzeit stresā. Lobuok tūmār vaicuot atbiļdis iz sovim vaicuojumim pi specialistim.

Niu ari poša esi mama. Kai mainejuos tovi prīkšstoti?
Tod, kod vēļ nabeju mama, bīži dzierdieju, ka bārns maina dzeivi par 180 gradim. Maņ ruodejuos, ka tai tys navar byut! Voi ta, ka tev ir bārns, tu naizmozguosi motus i īsi taidim nateirim motim iz veikalu?! Kai tai var byut, ka tev nav laika izmozguot motus?! Izaruoda, ka tai ari ir! Tev tam tryukst laika, tu nagribi, tev ir vīnolga, kaida tu īmi iz tū veikalu. Tai tys, prūtams, ir laikā, kod bārns ir cīši, cīši mozeņš i stypri atkareigs nu tevis. Tod ari golvonais tev ir, kab bārns byutu paieds, i tod viņ tu par sevi dūmuosi. Ari motus koč kod vāluok paspiesi izmozguot.

Sovulaik saceji, ka jiutīs saguruse i laimeiga.
Nui, tai ir. Ir, prūtams, reizem eļneiguos dīnys, kod bārns vysu dīnu raud i raud, i raud. Tai tev tei vysa dīna ari paīt. Tu esi pidžamā, nasasukuojuse, naāduse, ir jau 3 voi 4 stuņdis dīnā. I tod tu tai dūmoj – kur tei dzeive vyspuor īt i kas vyspuor nūteik?! Bet tod vyss sasakuortoj. Tu verīs, kai bārns spielejās ar montom, poša dzer sovu reita voi jau piecpušdīņu kopeju, i ruodīs, ka nimoz tik trokai i nabeja. Ir reizis, kod tu skrīņ kai pele ritinī, bet daīt šaļts, kod tu atsasēd i suoc vāruot. Var jau, prūtams, ari īt pa gaisu i psihuot, ka tev nivīns napaleidz, ka cytim ir vīgļuok i tt. Tok ir juosaprūt, ka tev ir dūts tik daudz! Nui, šaļtim ir gryuts, šaļtim koč kas ir juopuordzeivoj. Bet viņ piec taidim vysaidim puordzeivojumim atīt tuos mozuos laimis šaļtenis, kas dora prīceigu. I tod jau tu nūviertej tū, kas tev ir dūts. Tei ir myusu dīnu problema – vērtīs iz tū, kas ir dūts cytim, naradzūt sevi. Prūtams, gribīs lobuok īkuortuot sātu voi atrast lobuoku dorbu… Bet tod tu suoc dūmuot – struoduot tok vēļ paspiesi! Bārns ir mozeņš, gribīs jū vēļ paauklēt, pabyut kūpā. Piečuok jau tai vaira nabyus. Laiku atpakaļ napagrīzsi. Vīglai jau ir pasaceit: “Nūviertej ituos šaļtenis!” Tu tok nazyni, cik gara byus tei dzeive… Tok tys ir juoīsavuica. I varbyut na Facebook juosiež, cikom bārns spielejās, bet juosekoj leidza juo kaitom, juopīsadola. Bārns jau ari gryb sev viereibys.

Kai tu dūmoj, voi myusu dīnuos sīvītem lauleiba ir svareiga?
Ruodīs, ka nā. Vysjau i niu ir sīvītis, kas sepinej par tuom “princešu” kuozom i saimi ar vysmoz div bārnim, bet nūteikti ir ari taidys, kurom tuos lauleibys nav svareigys. Ir tys padūmu laiku stereotips – ja dasasoka bierneņš, tod ir juosalauloj. Tys nav obligats pasuocīņs. Tev pošai ir juojiut, voi tu tū gribi. Bet inicaitiva tūmār, gribi voi nagribi, īt nu veirīša. Tu, prūtams, vari skraideit veirīšam pakaļ i čeikstēt, ka gribi kuozys. Ja jis tevi nagribēs precēt, tod jis tevi i naprecēs! (smejās) Da sovu kuozu beju piļneigi puorlīcynuota, ka munā dzeivē nikas nasamaineis. Ka tei ir formalitate, bet.. nazkas tamā vysā tūmār ir. Navaru izskaidrot. It kai jau nikas nasamaineja, izjamūt tuos svineibys, gradzynus i jaunu papeiru dokumentu mapeitē. Atcerūs, ka eisi piec kuozu satyku vīnu radineicu, i jei it kai pa jūkam pasaceja: “Ooo, tu niu pat izaver pracāta!” Nu kai tū var redzēt?! Varbyut tys maina ir koč kū gareigi voi emocionali? Es teišom nazynu. Mes jau vysu dzeivi vuicomēs sadzeivuot, sasarunuot par kasdīniskom lītom, rysynuot dūmstarpeibys. Maņ cīši patyka, kai vīns puors pyrmalauleibys kursūs (kursi, kas juoizīt, ka gribi slēgt lauleibu Rūmys Katūļu bazneicā – aut.pīz.) stuosteja par sovu pīredzi – ka obi ir sasastreidiejuši, tod svareigi asūt izleigt pyrma mīga, kab jauna dīna nasasuoktu ar vacom problemom. Pa munam, tei ir cīši svareiga atziņa. Ka tu narunoj, tod tu kruoj. I cik ilgi tu kruosi?! Daīs laiks, i tu izdūmuosi aizīt. A ūtrys cylvāks byus naizpratnē – vyss tok beja labi, deļkuo tu aizej?! Ir juorunoj i juorunoj, i juorunoj sovā storpā. Nav nūzeimis, voi jius asat preciejušīs voi dzeivojat naregistrātā kūpdzeivē. Lauleiba nav laimis atsliedzeņa, – apsapreciejom i niu dzeivuosim kūpā ilgi, laimeigi i harmoniski. Lauleiba ari ir dzeive.

(Laura deju mieginojuma laikā ar veiru Kristapu, kas latgalīšu sabīdreibā vaira pazeistams kai Kristaps Koijōt)

Kaidu laiku atpakaļ plašu Latvejis sabīdreibys rezonansi izraiseja kaids roksts par muojsaimineicom. Daļa sabīdreibys skaiteja, ka tys ir pījamami, ka sīvīte nastruodoj i veļtej sevi saimei. Cyta daļa tū skaiteja par nazkaidu patalogeju, tys ir, sīvītei obligatā kuortā ir sevi juorealizej ari uorpus sātys. Kurā pusē tu nūsastuotu?
Es laikam asu pa vydam. Piļneibā saprūtu tuos sīvītis, kas gryb veiduot lelu saimi i veļteit laiku gon veiram, gon bārnim. Varbyut jai dzeivē i navajag tuo dorba. Saprūtu ari tuos, kas kuop pa karjerys trepem. Tai ari var. Juos ir pošpīteikamys. Kotra izavielej tū, kas jai vaira vajadzeigs. Myusu dīnuos reši atrassi treju bārnu mameņu, kas sātā audzynoj bārnus. Ite laikam vītā ir vaicuojums: “Voi tu vari atsaļaut sēdēt sātā i audzynuot bārnus?” Anglejā tev ir juobyut cīši lobam dorbam, kab tu atsaļautu īt struoduot, ka sātā ir mozs bārns. Bārnuduorzi tī ir duorgi i vaļsts apmoksuotys ir viņ 15 stuņdis nedeļā. Bārnus uzjam nu treju godu vacuma. Nav kai Latvejā – ka vaļsts apmoksoj nu pusūtra goda vacuma i mama var struoduot pylnys slūdzis dorbu.

Daudzejūs žurnalūs skaitom, ka sīvītei juobyut sīviškeigai, ir ari padūmi, kai tū sīviškeibu atgiut voi īgiut, ir ari vysaidys sīviškeibys aktivitatis, par pīvadumu, bruņču nosuošonys nedelis… Kai tū viertēt?
Ar tom bruņču nosošonys nedeļom nūteikti ir puorspeilāts! (smejās) Ka sīvīte poša gribēs, tod jei pīvērss viereibu sovam izskotam, skaistumkūpšonys ritualim, veļteis laiku sev. Tys ir koč kas kotrai pošai sovs. Ir, prūtams, vasala kaudze gruomotu par sīviškeibys atgiušonu voi īgiušonu. Reizem nūdūmoju: “Pasorg Dīvs, kaidys glupeibys!” Kurai ta nu myusu ir laiks, ka tu struoduoj voi studej voi ka tev ir bārni?! Dīnai datryukst vēļ 24 stuņžu, kab tu byutu sīviškeiga i šmuka, kab tu audzynuotu bārnus i vēļ paspātu struoduot. Atlaidit, bet… Koč kas ir juouperej, lai koč kū sasnāgtu. Tu navari byut vyss.

Voi atsaškir sabīdreibys attīksme pret sīvīti Latvejā i Anglejā?
Vaira atsaškir tei attīksme pret cylvāku kai taidu. Anglejā tys ir cytaiži. Tī tu, staigojūt pa parku, sateic napazeistamus cylvākus, kas ar tevi sveicynojās. Tu pasmaidi, i tei sasasmaideišona roda kiedis reakceju. Sovulaik mes ar meitu divatā liduojom iz Latveju. Jei vēļ beja mozeņa, bet maņ leidza beja roti, sūma. Jei suoce rauduot, i jei beja juojam rūkuos. Vīnā rūkā beja meita, ar ūtru rūku beja nazkai juostum roti i vēļ juostīp sumka. Fiziski es tū, prūtams, navarieju izdareit. I tod daguoja kluot jauns, latviski runojūšs puiss, kas pīduovuoja paleidzeibu. Es tai par tū prīcuojūs! Jis pajēme tū sūmu i rotus. Tys beja cīši jauki, ka tev kaids daguoja kluot i paleidzēja. Piec div nedeļom mes liduojom atpakaļ nu Reigys iz Angleju i maņ otkon beja taidys pošys problemys. Mes stuoviejom pi vuortu. Maņ beja juosalūka roti, kliepī beja meita. Tī poši latvīši, bet… Jī guoja, gryustejuos, radzādami, ka maņ ir mozs bārns rūkuos. Vēļ dažs tai sirdeigai pasaver, ka es tī stuovu i vysus kaveju. Tok nivīns naīsadūmuoja maņ pīduovuot paleidzeibu, salikt tūs rotus i aiznest, kab jau es tū ryndu nakavātu… It kai tī ir tī poši latvīši… Maņ gryuts tū izskaidruot. Vide tik cīši ītekmej cylvākus?

MAMA I JUOS LŪMA

Voi mamu sabīdreiba Anglejā ir aktiva?
Anglejā ir cīši daudz vysaidu atbolsta grupu taišni deļ mamu – gon bazneicuos i bibliotekuos, gon vysaidys izgleitojūšuos grupenis, gon bārnu rūtaļu grupys. Cikom bārni spielejās, tikmār mamys dzer kopeju, ād svīkstamaizis, pasarunoj. Taidys sarunys ari dūd spāku, jaunu elpu, paleidz apziņa, ka tu ar sovom problemom i prīcom naesi taida vīneiguo. Tī tys vyss teik labi organizāts i, ka tai var saceit, vysaidys aktivitatis ir iz kotra styura. Latvejā tuo ir mozuok. Eipaši jau regionūs…

Ar kaidom problemom ir saguojs sasaskart, audzynojūt bārnu svešuokā vaļstī?
Volūda. Lai kai tu jū prostu, tok barjera vysod palīk. Es naasu nikod sasaskuoruse ar tū, ka maņ dokturs voi kaids cyts pasaceitu, ka mes tī asam imigranti voi šaidi i taidi, nā. Vysi ir pretimīmūši, jī rauga paleidzēt, atbaļsteit. Ari bārnuduorzu sistema ir cytaida, – tū es jau stuosteju. Prūtams, bārnu atteisteibai ir paradzātys vysaidys grupenis. Īspieju Anglejā teišom natryukst, gribīs vysu paraudzeit – bet laika ir tik, cik juo ir… Prūtams, pītryukst vacvacuoku atbolsta, bet mums ir Skype – varu pīzvaneit mamai i papraseit jai padūma. Ir gryušuok tod, kod bārns juoatstuoj kaidam pīsavērt. Eisti jau nav pi kuo jū atstuot. Deļtam jamam jū vysur leidza, ari iz tautu dejom.

Kai ir ar aukleitem?
Zyni… Bārni poši paruoda, ar kū jī grib palikt i ar kū – na vysai. Angeljā ir aukleitis, kas pīsaver bārnus sovā sātā. Vyss ir oficiali. Jai ir pīsaveramūs bārnu puļceņš – kaidi pīci voi seši bārni. Ir ari paleigs. Mums paguoja gona ilgs laiks, cikom atrodom taidu aukleiti, ar kuru myusu meitai izaveiduotu lobs kontakts. Niu, ari gasteidama Latvejā, jei maņ prosa, kod mes brauksim pi aukleitis. (smejās) Ka meitai pateik cylvāks, kas jū dasaver, taitod vyss ir labi. Bārns pats izavielej. I maņ kai mamai tys juopījam.

Asu dzirediejuse, ka daudzejis saimis atsagrīž iz Latveju laikā, kod bārnam daīt laiks īt školā. Kai tu tū viertej?
Mes par itū vaicuojumu ari asam daudz dūmuojuši i runuojuši. Gūdeigi sokūt, mani šaļtim kaitynoj, ka dzeive ir juoplanavoj ilgstūšā laika periodā. Prūtams, jamūt vārā ari koč kaidus puormeju faktorus. Nu ūtrys pusis, prūtams, tev ir kaidi nūsprausti mierki i vizeja… Anglejā školā, sagataveišonā, suoc īt nu četru godu vacuma. Pīcūs voi sešūs godūs jau ir pyrmuo klaseite. Ir dzierdāts, ka ļauds soka, – Anglejā tei izgleiteiba taida švaka i naloba… Bet, cik es radzu sovom acim, tei nav švaka, dreižuok – cytaida. Mes ar veiru secynuojom, ka ite 18 voi 19 godu vacumā jaunīts jau ir īsavuicejs profeseju i jis var suokt struoduot voi turpynuot vuiceitīs universitatē. Latvejā tamā vacumā jaunīši absolvej vydsškolu i jī poši eisti vēļ nazyna, kū grib dareit tuoļuok… Agruok Anglejā vaļsts subisdēja universitatis, bet pādejūs godūs jī ir puorguojuši iz moksys studejom. Ka Latvejā studenti jam kreditus privatbankuos, tod ite vaļsts ir golvuotuoja. Tu izavuici universitatē, tev ir lobs diploms i lobs dorbs, i tu koč kaidu nalelu summu atbylstūši sovim ījāmumim kotru mienesi atmoksoj vaļstei. Ka navari ilgstūši atrast dorbu sovā specialitatē, tod tys kredits teik dzāsts. Taipat ari jis nabyus juoatmoksoj ni tovam veiram, ni tovim bārnim, tovs studeju kredits atsatīc tikai iz tevi. Tys ir cīši svareigs aspekts.

Karteitis: Laurys i Kristapa saimis arhivs