Roksta autors: Kaspars Strods, Latgolys Kulturviesturis muzeja viesturnīks

20. godu symta 30. godūs Rēzekne beja vīna nu leluokūs i atteisteituokūs Latgolys piļsātu, kurā vaļdeja nasteidzeigs kasdīnys dzeivis ritmys. Tok periodiski itū dūmojami mīreigū piļsātys dzeivi iztraucēja kaids napateikams voi tragisks gadīņs. Vīna nu taidu nūtikšonu rysynuojuos 1937. goda 14. decembra vokorā, kod vītejā vīsneicā “Donato” tyka sasauts daudzim labi zynomais latgalīšu politikis, jurists Jezups Rubulis (1898–1941). Konkretuo nūtikšona izapeļneja na tik vītejuos sabīdreibys viereibu, bet ari tyka vairuoku regionalūs i nacionalūs laikrokstu ziņu publikaceju ailēs.

Daži biografiskī aspekti

J. Rubulis dzims 1898. goda 2. janvarī Viļānu pogosta Žagatņu cīmā. Piec vydsškolys beigšonys studiejs tīslītys Moskovys Universitatē. Pīsadalejs Pyrmajā pasauļa karā, kod breivpruoteigi īsastuojs Krīvejis imperejis armejā. 1919. godā īsaukts Padūmu Latvejis armijā, bet tuo poša goda majā nu tuos dezertiejs i īsastuojs Latvejis armejā, kuruos sastuovā pīsadalejs Latgolys atbreivuošonys ceiņuos. 1919. goda 5. oktobrī natuoli nu Varakļuonu mīsta veice sarežgeitu kaujis aizdavumu, par kurū vāluok sajēme Latvejis Republikys augstuokū militarū apbolvuojumu – Luočplieša kara ordini.

Piec Naatkareibys kara beigu struoduojs par Rēzeknis prefektu, vāluok dorbuojīs kai Rēzeknis kruojaizdavumu sabīdreibys vaļdis prīšksādātuojs. 1922. godā īvālāts par 1. Saeimys deputatu, bet piec mandata beigu struoduojs par privatadvokatu. Laika periodā nu 1927. da 1928. goda dorbuojīs kai īkšlītu ministra bīdrs.

J. Rubuli 1929. godā īvielēja par Rēzeknis piļsātys vaļdis prīšksādātuoju. Juopastreipoj, ka juo darbeibys godūs nūtyka vysaidys nalykumeibys, tai izraisūt naapmīrynuoteibu lelā daļā piļsātys dzeivuotuoju. Par pīmāru, leidzekļu izškierdiešona, korupceja, dīnasta stuovūkļa ļaunpruoteiga izmontuošana (tymā skaitā nasankcionāta duorga auto īguode Rēzeknis dūmis vajadzeibom). Par īprīkš mynātū nūdarejumu J. Rubulis kūpā ar cytom dūmis amatpersonom 1933. goda februarī stuojuos Latgolys apgoboltīsys prīškā, kur jūs apsyudzēja nalykumeigā leidzekļu izškierdiešonā, pīsprīžūt vysai nalelu struopi – 10 dīnnakts cītumā. Tok, turpynojūt tīsvedeibu, jū 1934. goda novembrī attaisnuoja. Interesanti, ka 1932. goda suokuos pats J. Rubulis tyka laikrokstu viereibys lūkā saisteibā ar sovu profesionalū dorbuošonūs (bezdarbeibu) Vaļsts zemis bankys Rēzeknis nūdalis juriskonsulta omotā. Laikroksts “Latgales Ziņas” nūruodeja, ka J. Rubulis sajam olgu par dorbu (200 Ls mienesī), kū dora pavysam cyts cylvāks. Īprīkš pīmynātū omotu jis pamete 1932. goda majā. Pīaugūt lelajai rezonaņsei ap Rēzeknis piļsātys vaļdis dorbu i Latgolys apgoboltīsys 1931. goda beiguos pījimtū lāmumu – atceļt īprīkšejūs piļsātys vaļdis vieliešonu rezultatus –, jis nūlēme suokt notara dorba gaitys Kuorsovā. Bet 1932. goda suokuos piec piļneigys piļsātys vaļdis vadeituoja omota atstuošonys, kai ari dorba tīsiskūs attīceibu puortraukšonys Vaļsts zemis bankys Rēzeknis nūdaļā tuo poša goda aprelī suoce notara karjeru Rēzeknē, tok piec napylnu treis godu sekuoja tīslītu ministra H. Apsīša reikuojums, ar kurū apturēja J. Rubuļa profesionalū darbeibu. Lāmums beja pījimts saisteibā ar dorba pīnuokumu nūlaideigu piļdeišonu (fiktivu dokumentu formiešona i c.). Juodasoka, ka pat 1938. godā turpynuojuos lītys izskateišona saisteibā ar J. Rubuļa nalykumeigajom darbeibom, kod Daugovpiļs apgoboltīsa nūlēme struopeit jū ar 1321 Ls lelu naudys struopi.

Gadīņs vīsneicā

1937. goda 14. decembrī Rēzeknē notars Jezups Rubulis sasatyka ar Ūzulmuižys vaļsts lynu fabrikys puorvaļdnīku Fraņci Markovski i kūpeigi nūlēme apmeklēt vītejū vīsneicu “Donato”. Obejim pīsabīdruoja Vaļsts zemis bankys Rēzeknis nūdalis īriednis Ontons Rubulis. Vokora gaitā nūtyka kūpeiga alkohola lītuošona. Ap pušnakti vīsneicys apkolpojūšū personalu puorsteidze īrūča saušonys trūksnis, kas guoja nu telpys, kurā atsaroda vysys īprīkš pīmynātuos personys. Vīsneicys darbinīkim teikūt konkretajā vītā, vīns nu tī asūšūs – F. Markovskis – asūt jūs nūmīrynuojs i palyudzs īt paceli. Piec nailgys šaļts atskanēja atkuortuoti suovīņu trūkšni, piec kuru, vēļreiz īsarūnūt nūtikšonys vītā, vīsneicys darbinīki konstatēja, ka J. Rubulis salims guļ iz golda, i nakavejūtīs izsauce medikus. Cītušū nūguoduoja vītejā Sorkonuo Krysta slimineicā. Sovukuort Rēzeknis piļsātys policejis darbinīki iz aizdūmu pamata par slapkaveibys mieginuojumu aizturēja F. Markovski.

Nagadejuma apstuokļu nūskaidruošonys laikā konstatēja, ka F. Markovskis, byudams alkohola reibumā, nūlēme izmontuot sovā reiceibā asūšū revolveri, veicūt vairuokus suovīņus vīsneicys grīstūs. Kai līcynuoja nūtikšonu oculīcinīks O. Rubulis, piec vairuoku suovīņu izdareišonys F. Markovska rūka asūt suokuse “sleidēt iz zemi”, tod ari nūtics liktineigais suovīņs, kuruo rezultatā J. Rubulis tyka smogi īvaiņuots. Pats apsyudzātais sovā līceibā apgolvuoja, ka tys asūt bejs nalaimis gadīņs.

Lītys izmekliešonys laikā cītušais eisti navarēja paskaidruot sovys sasaušonys īmaslus, pīļaunūt dūmu, ka tys izdareits najauši. Storp jū i apsyudzātū nikaidys nasaskanis nav pastuoviejušys. Pretejis dūmys tyka paustys vairuokūs presis izdavumūs, tūs publikacejuos pasaruodeja verseja par teišu mieginuojumu nūslapkavuot J. Rubuli. Par pīmāru, “Jaunākās Ziņas” raksteja, ka F. Markovskis asūt sasastreidiejs ar J. Rubuli, tod dusmēs izviļcs īrūci i jū sasuovs. Tok laikroksts “Latgolas Vōrds” nūruodeja, ka storp obejim incidentā īsaisteitajim bejušys lobys attīceibys. Laikroksts “Brīvā Zeme”, atsasaucūt iz it kai poša cītušuo līceibu, pastreipuoja, ka obeju storpā attīceibys bejušys lobys, bet pīļaun, ka saušona varātu byut saisteita ar politiskim īmaslim voi vīnkuorši najaušeibys deļ.

Koč i J. Rubuļa īvaiņuojumi beja vysai smogi (suovīņs giva plaušys), jis izaveseļuoja, bet F. Markovski atbreivuoja nu īslūdzejuma piec drūšeibys naudys īmoksuošonys. Tuoluokuo lītys izmekliešonys gaita presē natyka atspīgeļuota, tok īprīkš apkūpuotuo informaceja ļaun pījimt, ka, īspiejams, storp incidentā īsaisteitajom pusem nūtics mīrizleigums.

Piecvuords

Juosecynoj, ka Jezups Rubulis ir navīnnūzeimeiga personeiba Latgolys viesturē, eipaši, jamūt vārā naskaitamūs naglaimojūšūs faktus juo biografejā, kuri naveicynuoja “popularitati” vītejuos sabīdreibys vydā. Tok juoatzeist ari juo īguļdejums Latvejis Republikys Naatkareibys karā i vaļsts veiduošonuos suokumpūsmā (darbeiba Latvejis Republikys Saeimā). J. Rubulis nu dzeivis škeirēs vysai naskaidrūs apstuokļūs. Pīeimamuo informaceja līcynoj, ka jis tics sasauts, kod Rēzeknē Cimanska vīsneicys telpuos raudzejs pasorguot sovu dzeivisbīdri (ebreju tauteibys puorstuovi) nu aresta, kū eistynuoja nacistiskuos Vuocejis represivūs īstuožu darbinīki. Zynoms, ka J. Rubulis nu īvaiņuojumu mirs 1941. goda 7. septembrī Rēzeknis apriņča slimineicā. Bet juo dzeivisbīdri, taipat kai daudzus cytus Rēzeknis ebrejus, nūnuovēja Holokausta laikā.