Latgolys namaterialais kulturys montuojums: psaļmu dzīduošona Zīmeļlatgolā

Latgolys namaterialais kulturys montuojums: psaļmu dzīduošona Zīmeļlatgolā

Nūslādzūšajā rubrikys “Latgolys namaterialais kulturys montuojums” rokstā par psaļmu dzīduošonu Zīmeļlatgolā. Kūpumā Namaterialuo kulturys montuojuma sarokstā īkļautys četrys vierteibys nu Latgolys.

Psaļmis, saļmis aba myrušūs oficejs ir daļa nu bēru tradicejis Latgolā. Praksis pastuoviešonys pamatā ir atziņa, ka myrušūs dvēselem ir vajadzeiga lyugšona, kas atvīgluotu aizguojieja cīsšonys škeisteitovā. Itei tradiceja Latgolā pastuov jau nu 18. godu symta i ir saisteita ar jezuitu darbeibu. Myusu dīnuos psaļmu dzīduošona nūteik bez bazneickunga leidzdaleibys. Namaterialuo kulturys montuojuma sarokstā īkļauta psaļmu dzīduošona Zīmeļlatgolā, konkreti Bolvu, Baļtinovys, Ruguoju i Vileks nūvodūs, i ari muryšūs oficeja (saļmu) dzīduošona Vabalis i Leiksnys pogostūs.

Psaļmis ir aptuveni pusūtru ci divejis stuņdis garys dzīduotys lyugšonys, kū izpylda golvonūkuort sātā. Dzīd nu lyugšonu gruomotu, kuruos ir publicāts tikai teksts. Melodejis i dzīduošonys veidu puormontoj nu paaudzis paaudzē mutiskā ceļā i dzīsmis dzīd “nu golvys”. Pīredziejušuokys dzīduotuojis nareši nu golvys izpylda ari tekstu, nasaverūt iz tuo lelū apjūmu, bet dzīšmu gruomotys vysleidza tur prīškā, partū ka tū prosa tradiceja.

Sātys apstuokļūs psaļmu dzīduošona parosti nūteik dzeivojamajā ustobā pi golda, kas kluots ar boltu lynu goldautu. Iz golda stuov aizdagta svece i krucifikss, bīži tim blokus nūlykti ari sātys svieteibys simboli – rupmaize i suoļs. Dzīduošonu suoc i voda golvonuo dzīduotuoja aba prīkšdzīduotuoja, kurai pīsavīnoj puorejuos dzīduotuojis. Vairuokūs gadīņūs ir divejis dzīduotuoju grupys i attīceigi – divejis prīkšdzīduotuojis. Itaidūs gadīņūs obejis grupys dzīd puormaiņus. Parosti dzīduotuoju grupā ir pīcys ci sešys dzīduotuojis. Myusu dīnuos Zīmeļlatgolā psaļmis dzīd ari Tautys nomūs, bibliotekuos, muzejūs i cytuos itam nūlyukam pošvaļdeibu atvālātuos telpuos. Ari 21. g. s. suokuos psaļmu dzīduojumi ir byutiska Latgolys katuoļu gareiguos dzeivis sastuovdaļa, kas veidoj trauslū saikni storp dzeivajim i myužeibā aizguojušajim. Psaļmu dzīduošonys tradiceju Zīmeļlatgolā Namaterialuo kulturys montuojuma sarokstam pīsaceja Bolvu nūvoda pošvaļdeiba.

Laika gaitā Namaterialuo kulturys montuojuma saroksts tiks papyldynuots – leidz 29. juņam turpynojās 2018. goda dasacejumu pījimšona. Sarokstam sevkurs var dasaceit elementus, kas skaitomi par vaļsts aizsorgojamu namaterialuo kulturys montuojuma vierteibu i kuru īkļaušonai sarokstā ir plašs attīceiguos kūpīnys atbolsts i leidzdaleiba. Vaira informacejis var atrast  lnkc.gov.lv.

Roksta sagataveišonā izmontuota Rutys Cibulis sagataveituo informaceja, karteite.

Kalenders

Nov
22
Pīk
15:00 “80 gadi atmiņās, atziņās, atklā... @ Rēzeknis Centraluo biblioteka
“80 gadi atmiņās, atziņās, atklā... @ Rēzeknis Centraluo biblioteka
Nov 22 @ 15:00 – 17:00
Rēzeknis Centraluo biblioteka aicynoj sevkuru iz eipašū UNESCO Latvejis Nacionaluos komisejis teikla “Stāstu bibliotēkas” pasuokumu “80 gadi atmiņās, atziņās, atklāsmēs”, kas nūtiks 22. novembrī 15.00 stuņdēs.   Novembrī Rēzeknis Centraluo biblioteka svietej 80 godu jubileju.[...]
19:00 Izruode “Mazpiļsāta” @ Solyspiļs kulturys noms "Rīgava"
Izruode “Mazpiļsāta” @ Solyspiļs kulturys noms "Rīgava"
Nov 22 @ 19:00 – 21:00
“Pannas Teātris” skateituojim pīduovoj izruodi – slovonuokuos myusu dīnu Latgolys lugu autoris Danskovītis jaunuokū komedeju. Izruodis režisors Juris Rijnieks liks akterim Zanei Daudziņai, Aldim Siliņam, Elīnai Vānei, Jānim Skanim voi Jurim Lisneram runuot ari latgaliski[...]