Intervejis autore: Ligija Purinaša, portals lakuga.lv

Pazinis i draugi Andri Lazdānu sauc par cylvāku-orkestri. Jam aiz mugorys ir didžeja dorbs Reigā, kuru jis lobu pruotu īmaineja pret dorbu Vuorkovys nūvodā i dzeivi lauku sātā. Andris piec vajadzeibys var īsavuiceit sevkura muzykys instrumenta spēli. Niu Andris Lazdāns ir Vuorkovys nūvoda kulturys centra vadeituojs. Saruna par sovys vītys mekliešonu, elektroniskū (i na tikai) muzyku, stereotipim par dzeivi laukūs i kaidys, piec Andra dūmu, vierteibys latgalīšim byutu juosagloboj.

LATGOLA-REIGA-LATGOLA

Voi tu esi eistais vuorkovīts – dzims, audzs i dzeivuojs ite?

Dzims es asu Ūgrē, audzs i vuicejīs asu vairuokuos vītuos Latvejā: i Aglyunā, i Tūrkaļnē (Ikškilis nūvods), i Ūgrē. Jauneibā pa vosorom braukalieju da tāva Vuorkovā. Jam beja lela saimnīceiba. Vuorkovys nūvods maņ ir cīši tyvs, bet saknis mani ir puorvylynuojušys iz Vacvuorkovu. Es jau vysod asu bejs taids wannabe (saeisynojums nu angļu volūdys “wanna be” ‘grybēt’ – aut.pīz.) latgalīts, niu raugu palikt par eistu latgalīti.

Kū tu dareji Reigā?

Ostoņpadsmit godu vacumā puorsacieļu iz Reigu, īsastuoju Jāzepa Mediņa Reigys muzykys vydusškolys vokalajā nūdaļā. Tys beja jauneibys maksimalisma laiks. Ka koč kas tī nasaīs, tod dareišu koč kū cytu. Izdūmuoju byut patstuoveigs i 19 godu vacumā aizbrauču struoduot iz Angleju. Pastruoduoju i atsagrīžu. Iz godim teju desmit nūsabazieju Reigā. Pusaudžu godūs mani nūpītnai suoce uzrunuot muzyka, aizruove taišni muzykys produciešona, remiksu taiseišona i didžeja lītys. Deļtam es suoču atteisteit sovu DJ karjeru: organizieju dažaidus pasuokumus, braukalieju pa vysu Latveju. Ari Reigā ir aizvadeitys naskaitomys balleitis. Sirdslīta vaira beja elektroniskuo muzyka, ar kuru es ari prīcieju daudzejus Latvejis īdzeivuotuojus.

Cylvāki syudzās, ka laukūs tryukst dorba, bet tu esi puorsacieļs nu īspieju citadelis Reigys iz Latgolu. Deļkam tu atsagrīzi Latgolā?

Beja vīns lyuzuma punkts, kod suoču apjaust, ka ilgu laiku asu Reigā, vysu laiku struoduoju i ir rutina – klubi-dorbs-klubi-dorbs, kas eisti nav nikas taids palīkūšs. Nui, beja prīca par padareitū piec balleitem, bet.. Daguoja tei šaļts, ka saprotu – vajag koč kū maineit i suokt jaunu pūsmu sovā dzeivē. Tai es puorsacieļu iz Vacvuorkovu, iz tāva sātu. Dūmuoju – nu kū ta es te niu doru?! (smejās) Syltums ir tik, cik sakurynoj, molkys ir tik, cik pīguodoj, iudiņs ir okā. I kū niule tuoļuok? Beja plans izkūpt sovu bišu drovu, tāvam itamā dorbā ari paleidzieju, bet paguojušuo vosora beja taida, kaida beja… Ar tū viņ beja par moz. Niu maņ ir vysaidys idejis, kurys, ceru, napaliks tik ideju leiminī. Raudzeišu atteisteit uzjiemiejdarbeibu itepat Vacvuorkovā, bet redzēsim, kai byus. Dzeivojūt ite, Latgolā, prioritatis mainās gona strauji. Lai nu nullis vīns pats suoktu dzeivi Latgolā, ir vajadzeiga podturiešona. Nui, maņ ir pasaveics i maņ ir vasalys treis mamys Latgolā, kurom asu cīši pateiceigs par atbolstu. Kai soka tamā krīvu sokomvuordā: “Бог любит троицу!” (nu krīvu volūdys ‘Dīvs mīļoj treisvīneibu’ – aut.pīz.) Pyrmuo mameņa ir muna tāva sīva Anna, kas mani ir audzynuojuse bierneibā i paleidz ari itūšaļt.

Da itam tu natyki pastuoveigi dzeivuojs laukūs?

Nā, ik pa laikam braukalieju pi tāva, paleidzādams saimnīceibā. Viņ eisu laiceņu, kod vuicejūs Vacvurokovys vydsškolā. It kai jau tys nav nikas svešs. Bet patstuoveigi, vīnam pošam suokt dzeivi laukūs – tys taids drupeit riskants sūļs. Niu jau asu pīrads. Ar lauku dzeivis procesim gon da gola naasu īsapaziņs, saceisim, ir juosaprūt taidys primitivys lītys kai, pīmāram, kod ta tei molka vyslobuok kolst – zīmā voi vosorā?! (smejās) Ir koč kaidi dorbi, kas juodora taišni tamā, na cytā laikā. I tys ir juosaprūt, juoīsavuica, deļtam ka Reigā jau tu tuos lītys navari izzynuot bez specifiskys interesis. Tys tai ir.

Cik daudzeji jaunīši izavielej palikt laukūs? Deļkam daļa tūmār brauc paceli – kai tev redzīs?

Jaunīšim navar uzspīst palikšonu laukūs. Nūteikti ir juodaboj izgleiteiba. Daudzeji myusu pusis jaunīši vuicuos Reigā, vēļ daļa – Rēzeknē voi Daugovpilī. Pa breivdīnom atbrauc iz sātu gostūs pi dzymdynuotuojim, ari kulturys centra organizātajūs pasuokumūs sasateikam. Lai ari jī fiziski ir pamatuši nūvodu, tūmār jī naaizmierst i atsagrīž. Dažreiz, sasateikūt ar jaunīšim svātdinē, jī maņ soka: “Tik žāļ, dreiž juobrauc da Reigai. Tai nasagryb i varātu vēļ palikt kaidu dīnu.” Bet nikū napadareisi, maize juopeļnej… Daudzeji jaunīši atsagrīž laukūs piec tuo, kai ir dabuojuši izgleiteibu. Daļa nu jūs dorbojās zemnīku saimnīceibuos – puorjam vacuoku saimnīceibys voi dybynoj poši sovejuos. Ir ari taidi, kas brauc paceli iz uorvaļstim. Daļa atsagrīž, daļa saprūt, ka var pīcīst tū situaceju ite i palikt. Daļa uorzemis pījam par sovu sātu. Tod, kod 2007. godā es beju Anglejā, maņ nanormali pītryuka draugu, komunikacejis. Es vysu laiku raksteju jim, ka es grybu organizēt balleitis, sasatikt. Anglejā es najutu, ka muzyka maņ radeitu kaidu prīcu. Latvejā es varieju izapaust itamā jūmā.

MUZYKA

Nazkur skaiteju, ka ANDY BASSLAND ir dīdžeju apvīneibys “Goove Delicious” dīdžejs i juo spālātuo muzyka asūt gon atpazeistama, gon gaumeiga, – jis meistareigā manīrē samiksej tū, kas teik skaiteits par naīspiejamu. Pastuosti, kas jis ir i kaida jam ir saisteiba ar tevi.

Suokūtnejais skotivis vuords maņ beja DJ LAND, kas tyka atlasynuots nu muna vuorda i uzvuorda. “L” ir ‘Lazdāns’, “AND” ir ‘Andris’. Tod daguoja laiks, kod sasagribēja pamaineit skotivis vuordu. Vīns bierneibys draugs īsaceja nūangliskuot “Andris” iz “Andy” – tai i saguoja ‘Endijs Basu Zeme’.

https://soundcloud.com/trebland-andy_bassland/trebland-id2-demo

Kaids beja tovs dzeivis ritms, kod struodoji par didžeju Reigā?

Pamatdorbs maņ beja biznesa centrā ar juridiskajim klientim uzvalceņā, vokorā, dažreiz ari piec dorba, nasaguoja laika puorsaviļkt ci aizbraukt da sātys i es ari tamā uzvalkā brauču iz klubu. (smejās) Nedeļgoli praktiski vysod beja aizjimti. Tod, kod es naspielieju, tod es producieju muzyku – gon piec pasyutejuma, gon piec poša vielmis. Taiseju sadarbeibu ar daudzejim muzikim. Beja ari originaldorbi. Maņ beja vēļ vīns skotivis vuords TREBLAND. Taisieju trance i house deju muzyku, ari vysaidus remiksus. Niu juoatzeist, ka tys pūsmys ir paguojs. Es lobu pruotu pi tuo atsagrīztu, bet viņ hobeja leiminī. Latvejā ar tū palīk aizviņ gryušuok nūpeļneit, ka gribi saglobuot pats sovu formatu. Nā, nu var ari leist komercejā, bet… Nauda ir nauda, sirdslīta ir sirdslīta. Kū spūžuok degs aiz tevis vysi tovi paguotnis tylti, tū gaišuoks ceļš byus tovai nuokūtnei. Es tū uztveru tai. Atsagrīžūt Latgolā, es aizviņ vairuok saprotu, ka īspieju pīsadaleit pasuokumūs kai DJ byus krītni mozuok i vajag tū koč kai kompensēt. Suoču dzīduot Aglyunys kūrī “Assumpta”, kuru voda muna krystamuote Īva Lazdāne. Jei ir muna ūtruo mameņa, kas mani vysod ir uzklausejuse un paleidziejuse. Taišni Īva ari beja tys cylvāks, kas pīduovuoja paraudzeit sovus spākus dzīduošonā.

Ari niu tu gona aktivi pīsadoli vysaiduos balleitēs Latgolā – ar kū tys ataškir nu Reigys? Voi Latgolai vaira rakstureigys tradicionaluos večerinkys i šlagermuzyka?

Tys vyss ir cīši atkareigs nu vītys, kur mes organizejam pasuokumus. Pīmāram, “Putu Nakts” ir jau kasgodejs pasuokums – paguojušajā godā nūšvietejom 5 godu jubileju. Gaumis, ari pīprasejums piec muzykys kotru godu mainuos. Mes asam drusku atsakuopuši nu principu, raugom izpatikt vysim. Dīdžejs nav youtube.com, kab kotrs apmaklātuojs varātu praseit tū “sovu dzīsmi”. (smejās)

Latgolā vairumā skaņ šlageri, nui. Ar pi myusu, Vuorkovā, cylvāki jūs pīprosa ballēs, tys tai ir godu godim. Īvīst nazkaidys inovacejis byutu riskanti, i laikam mani ari nasaprostu! (smejās) Apmaklātuoju skaits ar godim sasamozynoj… Šlagers Latgolā vysod bejs populars večerinku deļ – Juoņu pasuokumi, vosorys ballis i c. Tys ir tai īrostai. Abstrahejūtīs nu sovu interešu, es tū vierteju pozitivi. Ballis aptver leluoku cylvāku lūku nakai, par pīmāru, diskotekys.

DORBS

Kaida ir kulturys nomu vadeituoju kasdīna? Izaicynojumu pīteik?

Es asu pateiceigs par tū, ka maņ dorbā apleik ir teišom lobi i pīredzis boguoti cylvāki. Par vysu, kas ar mani ir nūtics dorba i izaugsmis ziņā, asu pateiceigs sovai trešajai mameņai – munai prīkšneicai Anitai Brakovskai. Juos azarts, dorbuošonuos nūvoda i leidzcylvāku lobā īdvasmoj. Izaicynojumu dorbā maņ ir cīši daudz, i tys ari ir dzynuļs. Jaunajā omotā asu saleidzynojūši naseņ i vēļ taustūs. Puorsvorā ir tīšī pīnuokumi – goda planavošona (muzykanti, nūtikšonys). Niu cīši aktivi gatavejamēs Latvejis vaļsts symtgadis Dzīšmu svātkim. Itamā godā byus daudz vysaidu nūtikšonu! Kaidu laiku asu struoduojs ari par jaunatnis lītu specialistu, i ari tei jūma maņ nav sveša. Kulturys centrs veicynoj sadarbeibu ar ari breivpruoteiguo dorba jaunīšim, realizejom vysaidus projektus.

Pazinis tevi sauc par cylvāku-orkestri. Voi tai ir?

Nui, tai varātu būt. Tai ir! (smejās) Vyss, kū asu dariejs Reigā, ir devs pīvīnuotū vierteibu ari munam niulinejam dorbam. Es prūtu taiseit afišys, montēt video, dareit vysaidus audio dorbus (pasuokumu apskaņuošona, pavadejuma veidošona, fonogramys), dzīduot i spēlēt dažaidus muzykys instrumentus i tt.

Voi ir juosasakar ar stereotipu, ka laukūs jau nikas nanūteik? Kaida ir realuo situaceja?

Ir taids stereotips, nui. Bet tys ir taids aprūbežuots redzīņs. Laukūs vyss nūteik tikai tod, ka tu pats dori. Ka pats nikuo nadori, tod ari nikas nanūteik. Suokumā piec puorsaceļšonys maņ ari beja tei dūma: “Kur es te tagad asu?!” Ka tu pats dareisi, tod ari vyss nūtiks. Ari laukūs daudzeji soka, ka ite ir eistuo izdzeivuošona. Es tam daleji pīkreitu. Laukūs ir na izdzeivuošona, dreižuok laukūs ir tai: cik tu nuokūtnei izsissi, tik ari byus deļ tevis. Laukūs ir cytaiži nakai Reigā, kur vyss ir nūlykts iz paplatis.

Voi latgalīši par daudz čeikst?

Nagrybu izceļt Latgolu kai čeiksteituoju nūvodu – maņ ruodīs, ka vysi latvīši čeikst par nazkū. Nikod nikas nav labi, koč ari tei syuksteišonuos varātu byut loba motivaceja deļ myusu pošu, kab koč kū maineitu. Problema ir ari nagribiešona īsadzilinuot procesūs. Vīgļuok jau ir dzeivuot ar koč kaidu poša izdūmuotu vizeju.

Kai tevī tik organiski sadzeivoj rimta dzeive laukūs ar vajadzeibu vysu laiku byut kusteibā, izzynuot kū jaunu?

Es gribieju mīreiguoku dzeivisveidu nakai Reigā, koč ari niu maņ breivuo laika ir daudz mozuok nakai dzeivojūt Reigā. Ite ir vaira juodora. I, cikom tu vari paskrīt, tikmār ir juoskrīn. Latgolā es vaicuoju mīra, bet maņ ir lobs, aktivs dorbs. Reigys ritms mani nav atlaids, i, taišni Latgolā tū ritmu līkūt lītā, es jiutūs vajadzeigs. Prūtams, tys temps prosa koč kaidus īkšejūs resursus, kurus raugu atjaunuot, asūt vīns mežā voi fiziski pastruodojūt sātā, skoldūt molku i tt.

https://www.youtube.com/watch?v=SyFHOMd4hTA

LATGALĪŠU KULTURA

Asu dzierdiejuse redzīni, ka latgalīšu kulturu vysvaira sagloboj lauki. Voi tu pīkrystu itaidam apgolvuojumam?

Es tam varātu pīkrist, bet īsaceitu naaizmierst vysys tradicionaluos vierteibys. Ari kai publiski ir pasacejs Preiļu Muokslys i muzykys vydškolys direktors Edgars Znuteņš – mes ar vysu inovativū dziešam vysys senejuos vierteibys. Mums vysod ir juopatur pruotā tys, kas ir bejs pyrma myusu: amatnīceiba, muzyka, folklora i tt. Prūtams, tei kultura i pīprasejums piec kulturys ir mainejīs godu laikā, bet navajag izreizis vysu mest prūjom. Nūdzīduot kaidu tautysdzīsmi pi gunkura – cīši vīnkuorši, bet tam ir lela nūzeime deļ myusu pošu.

Pa munam, daudzejim ir juosavuica saskateit i nūviertēt latgalīšu tradiceju saglobošonā īguļdeitū dorbu. Tān, dzeivojūt Latgolā i radzūt tū, kas kulturā nūteik, maņ drusku īt smīkls par myusu dīnu aprūbežuoteibu – par tim “smolkajim cylvākim”, kas īt meklēt “lelū muokslu” tī, kur juos nav. Nui, tautys dzīsmis skaniejums dažūs gadīņūs varbyut i nav tys īrostuokais, ausij teikamuokais. Nui, sābra kūka lizeika nav tei gluduokuo… Daudzim nu vysa ar laiceigom vierteibom puorbuoztuo pasauļa skatejuma ir gryuts puorslēgt sovu uztveri. Varbyut vajadzātu drusku nūrimt, apsastuot i padūmuot?! Myusu dīnuos mes vysuos jūmuos gribim augstus rezultatus, bet, pa munam, latgalīšu kulturu i tradicejis navar saleidzyuot ar tuolliekšonys saceņseibom.

Voi pošam kasdīnā bīži saīt lītuot latgalīšu volūdu?

Nui, puorsvorā dorbā kasdīnys komunikacejā ar kolegim. Ari sasateikūt ar draugim, eipaši ar tim, kas sevi skaita par reidzuonim.

Cik lela nūzeime ir atvierteibai pasauļam? Voi, byudami globali, mes navarim pazaudēt sovu unikalitati, tradicejis?

Es naseņ beju Cēsīs pasauļa muzykys festivalā, kurā uzastuoja vīns muokslinīks nu Mongolejis. Jis spēlēja tautisku instrumentu ar div steigom i dzīdoja tai saucamajūs vierstūņūs aba koklā (kokla dzīdošona – aut.pīz.). Jis izmontuoja rokmuzyku, caur kū tyka pasnāgtys jūs tradicionaluos muzykys eipatneibys. Tai deļ myusu, eiropīšu, beja vīgļuok uztverama tradicionaluo muzyka. Dīz voi cytaiži klauseituoju viereibu varātu nūturēt. Globalitate prosa sovu.

Kai tev redzīs, voi Latgola tūmār nav par daudz īstyguse tradicionalajā –viesture, keramika, stereotipi?

Munā skatejumā tys nav nimoz tik švaki. Labi, tī zylī azari varbyut nav tik tipiski latgaliski – jī ir dobys objekti, kas ir pīeimami kotram. Varbyut vajadzātu vaira aktivitašu, kab izcaltu tū pošu amatnīceibu, kū redzi viņ televizejā. Lobs suokums beja TC “Ūga” ar latgalīšu izstruodojumu stendu. Cyts vaicuojums, prūtams, beja par cenom. Bet tu vysmoz varieji aizīt i aptausteit tū preci, pasavērt. Breižim tys stends kolpuoja ari kai sovdabeiga izstuode piļsātys gostim – aizvedi i paruodieji, ka, ot, mums ir. I gosti beja prīceigi. Ar tū “Ūgu” dīvamžāļ saguoja tai, kai saguoja…

Kai Latgolu redz Reigā?

Maņ saskarsme ar reidzuonim ir bejuse dīzgon lela, tod, kod maņ suoc zvaneit telepons i es suocu runuot ar tāvu latgaliski… Šaļtim cylvāki ir dūmuojuši, ka es asu drusku pasysts. (smejās) Daudzeji i nimoz nazyna, ka ir taida latgalīšu volūda, jim tys ir bejs šoks. Ir ari cyta grupa – tī, kam interesej i kas aktivi prosa, kab es parunuotu latgaliski. Prūtams, reidzinīkam latgalīšu volūda ruodīs smīkleiga, bet tī ir pozitivī smīkli. Maņ ir ari Reigā dzeivojūši draugi, kas veikalūs runoj tikai latgaliski. I puordeviejis vysu cīši labi saprūt. Latgola nu infrastrukturys vīdūkļa, prūtams, nav tys lobuokais punkts. Ka pi manis sabrauc gosti, jī breinojās, kai es tī sovā 60 godus vacajā sātā bez eiroremonta varu dzeivuot. Es atsoku, ka juobyut prīceigam, ka tev vyspuor ir jumts viers golvys. Daudzeji jau skrīn piec nazkuo gotova, dūmuodami, ka vyss cik vīgli nūtiks. Bet nikas jau vīgli nanūteik. Daudzi ir šokā par atstuotajom sātom, bet, maņ ruodīs, latgalīša pošsaglobošonuos instinkts ir vysim. Viņ daļa ir bejuse spīsta puorsaceļt dorba voi cytu apstuokļu deļ. Es tycu, ka dzili sirdī kotrs latgalīts grib atsagrīzt tī, kur jis ir audzs, pavadejs vosorys, dzeivuojs.

Voi niu ir stileigi byut latgalīšam?

Tys ir stileigi iz dūtū šaļti, i, dūmoju, tai byus ari iz prīšku. Byut latgalīšam byus kai dzeivisveids. Myusu palīk aizviņ mozuok – daļa izbrauc, demografejis ruodeituoji ari nav īprīcynojūši. Latgola byus punkts, kur vysod īsagrīzt.

https://www.instagram.com/p/BewenfogxIR/?igref=ogexp&utm_source=fb_www_attr

Karteitis nu Andra privatuo arhiva