Intervejis autore: Ligija Purinaša, portals lakuga.lv

Liene Narcis (eistajā vuordā Liene Sergejeva) ir tulkuotuoja, muokslineica i dzīsmineica, kas dzeivoj Rēzeknē. Liene par sevi soka: “Es asu taids pa zemi klaiņojūšs uztvieriejs.” Vairuokus godus jei ir bejuse studentu teatra režisore.
Sarunā ar Lieni par muokslys īspiejom Rēzeknē, ceļuošonu i dobys spāku, zaļū dūmuošonu i īkšejuo leidzsvora nūtureišonu. Ari par kolnim, kas juopuorvar. Iz pasauļa i sevī.

Tu esi sabīdriski aktiva. Rēzeknē tevi bīži sateiku vysaidūs ar muokslu saisteitūs pasuokumūs. Kai suocēs tova interese par muokslys aktivitatem?

Maņ jau ruodīs, ka muokslys pasauļs mani ir interesiejs vysod. Laikam vaira pat navaru nūsaceit, kur ir tī rūbeži. Ari muokslys cylvāki vysod ir vylkuši pi seve. I ari rodūšuo vide. Tū ari meklieju, piec tuo raudzeju snēgtīs i aizviņ raugu jū radeit ap sevi, kab byutu interesanti dzeivuot. Cylvāks var eksistēt, var dzeivuot i var svinēt. Napuortraukta rodūšuos dzeivis mekleišona ir kai dzeivis sviniešona. Deļtam mani var bīži satikt vītuos, kur dzeivi svyn!

Liene Narcis – deļkam taids pseidonims?

Itam pseidonimam ir gara viesture. Vysteišuokuo saisteiba tam ir ar Narcisa tālu vuocu rakstnīka Hermaņa Hesis romanā “Narciss i Zaltamute”, kas sovulaik mani cīši uzrunuoja. Tys ir saisteits ari ar mitologiskū Narcisu, deļtam ka cīši ilgi pošrealizaceju skaiteju par sovu pamatvajadzeibu. Vyspuor ari narcisis (mozuos i smuordeiguos) ir munys meiluokuos pučis.

Zynu, ka tev ir div augstuokuos izgleiteibys: vīna ir tulkuošonā, ūtra ir saisteita ar muokslu. Tuos ir div samārā atškireigys nūzaris…

Patīseibā tī ir diveji bakalaura gradi. Ūtrais ir gleznuošonā. Tulkošona ir muns dorbs i aizaraušona, bet gleznuot vuicejūs, deļtam ka breivajā laikā maņ cīši patyka realizēt sovys fantazejis vysaiduos kompozicejuos. Es gribieju īsavuiceit gleznuošonu kai omotu, lai byutu vīgļuok pasaceit tū, kai es koč kū izjiutu. Tulkuošona maņ ir kai maizeite, muoksla vaira kai mads. Tok ari tulkuošonu skaitu par rodūšu dorbu – puorsvorā struodoju ar kinom.

Kai tys atsaškir nu dorba ar tekstu tulkuošonu?

Tys sevkurā gadīnī ir dorbs ar tekstu, i mutiska vuorda puorlikšona latvīšu volūdys tekstā, kū jau vāluok īrunoj profesionali. Struodoju ar subtitru veiduošonu i kinu voi animacejis kinu scenareju tulkuošonu. Tys ir gon jautri, gon izzynūšai.

Voi ar muokslu var nūpeļneit naudu, i voi vyspuor vajag peļneit naudu, izmontojūt sovys muokslinīciskuos prasmis?

Var gon nūpeļneit, gon vajag tū dareit. Viņ juoatrūn jūma, kur vēļ nav pasaruodejuse lela konkureņce. Juorauga saviļkt paralelis ar tū, kas tevi pošu īdvasmoj, i tū, kas cylvākim ir vajadzeigs. Nav vīgls ceļš, bet ir īmams.

Kaida, piec tovu dūmu, ir muokslys funkceja myusu dīnu sabīdreibā?

Ka mes ar muokslu saprūtam gon vizualū muokslu, gon muzyku, gon vysaidys performaņcis, gon gruomotys i kino, tod muokslys lūma vysod ir bejuse sabīdreibys audzynuošona. Atguodoju sevi pusaudža godūs – kai gruomotys maņ sovulaik apgrīze vysu dūmuošonu ūtraiži. Nimoz narunojūt par muzykys izraiseitajom katarsem… Muoksla maina apziņu i dūmuošonu. Sovā veidā tys ir kai taids bezpagiru alkohols. Maņ redzīs – kū muoksla ir naārtuoka i jei rūsynoj vaira iz aizadūmuošonu, tū lobuok. Sabīdreibai juopasnādz na viņ tei ārtuo muoksla. Šaļtim vajag apstulbynuot, puorsteigt, nūbīdynuot, paruodeit jaunu dimeņseju. Bet Latgolā itamā ziņā tūmār volda lela pīsardzeiba.

Volda uzskots, ka muokslinīki vysod ir nasaprosti i ka nav vārts jūs i raudzeit saprast. Kaids byutu tovs komentars?

Nasaprostajim juobyut nasaprostim. Muokslinīks nu tuo barojās. Ir atseviški muokslinīki, kas gryb šokēt ar sovu muokslu. Bet maņ ruodīs, ka taidu patīsi nasaprostū nav. Varbyut ir īkšeja gryba byut nasaprostam. Muokslai ir taida eipašeiba, ka, lai kaida jei byutu, jei vysod atrass sovu auditoreju. Jei vysod kaidu uzrunuos. I informacejis laikmatā skateituojs palīk arviņ pīredzis bogotuoks. Prūtams, stereotipi vys vēļ ir dzeivi, bet taidi krītni slobuonuoki.

Kaidu laiku tu esi bejuse RTA studentu teatra “ĶerRA” režisore. Tovā vadeibā ari div reizis asot sajāmuši Latvejis Studentu teatra dīnu apbolvojumus – “Uoksta capuri” 2016. godā i Simpateju bolvu 2017. godā Kū tev nūzeimoj teatris?

Trejus godus struoduoju par teatra režisori, lai gon maņ vysod vaira bejuse viļkme spēlēt, na vadeit. Saguoja radeit gona daudz izruožu, bet dīvamžāļ daudzejis tyka paruodeitys publikai viņ vīnu reizi – studentu teatrī studenti atīt i aizīt… Puorsvorā scenarejus raksteju es poša, deļtam ka maņ tai beja interesantuok struoduot. Varieju pīlāguot i grūzeit materialu, kai grybu, i izavielēt sev aktualu temu. Muns meiluokais žanrs ir pantomima i muokslys performaņce, kur iz skotivis sasavīnoj deja, muoksla, muzyka… Tū ir cīši gryuts eistynuot, bet taidys izruodis mani uzrunoj.

“Uoksta capuri” mes dabuojom par izruodi “Rūbeži” (“Robežas”), kas maņ pošai personeigi nu vysu munu izruožu ruodīs vystyvuokuo, i ari teatra paziniejus jei uzrunuoja. Tamā izruodē teatrim dalykom gleznuošonu iz skotivis. Izruode beja par tū, kai gon muokslā, gon mīlesteibā cylvāku pavoda gon īdvasmys, gon pasadūšonys šaļtenis, gon naatlaideigys ceinis. I ceļā iz izadūšonu lela nūzeime ir ari uorejai ītekmei, kas paleidz salauzt myusu pošu īdūmuotūs rūbežus. Tamā godā kai reize teatra dīnu tema beja “Breiveiba”, deļtam izruode cīši labi īsakļuove.

Kai tu viertej amatirteatru nūzeimi Latgolā? Voi ir kaida izruode, kuru tu īsaceitu nūsavērt?

Amatirteatri mādz puorsteigt. Jī bīži viņ nav sasavuicejuši nikaidu paraugu. I jūs izruodis mādz byut krītni sirsneiguokys. Bet ir juoatzeist, ka kasdīnā amatirteatru izruodis apmekleju moz. Viņ teatru festivalūs. Taišni Rēzeknē mani prīcej “Jorika” profesionalūs latvīšu aktīru trupa. Pagaidom asu bejuse iz div izruodem: “Veidenbaums” i “Divi brāļi”. Jūs izruodēs ir īkļauta muzyka, video projekcejis, dzeja, dzīsmis, i kai jau sacieju, – tys vyss mani uzrunoj. Latgolā profesionalūs teatru tradicejis nav tik styprys, kai tys ir, par pīvadumu, Reigā. Ite tys ir koč kas jauns.

Ari muzyka tev nav sveša. Voi tevi var saukt par dzīsmineicu?

Muzyka maņ ir cīši tyva, bet muzike es naasu. Muziki maņ asociejās ar tim, kas roda skaņdorbus, bet es rodu dzīsmis. Dūmoju, ka dzīsmineica voi bards ir eistais vuords, nui. Tei ir taida dzejis “apviļkšona” melodejā i nūskaņā. Taida muzyka na vysur pīstuov – jei vaira ir deļ mīra i dūmeiguma. Munys dzīsmis vysvaira klejoj interneta vidē. Tī ir ari muna plašuokuo auditoreja. Klauseituoji syuta zinis i viestulis, i taiduos šalteņuos maņ ir lela prīca i gondarejums. Es zynu, ka muna dzīsme ir izpieteita, izsejuota i ir aizskuoruse nazkū maņ napazeistama cylvāka dvēselē. Tod es jiutūs aizkustynuota i grybu radeit vēļ.

Bet dzeivuos uzastuošonys na vysod atstuoj prīceigu piecgaršu. Akustika, vysaidys gorastuovūkļu vibracejis, skanis kvalitate – tī vysi ir skieršli storp mani i klauseituoju. Prūtams, ir bejušys taidys dzeivuos uzastuošonys, kas ir cīši izadavušys.

Puorsvorā asu uzastuojuse nalelūs, atmosfereigūs muzykys, teatra i dzejis pasuocīņūs, div godus ari Latvejis dzīsminīku festivalā. Asu ari spieliejuse dažuos grupuos i sasadorbuojuse ar cytim muzikim. Bīži viņ dūmoju, ka cīši grybātu spēlēt piļsātu barūs i klubeņūs kūpā ar nalelu pavodūšū grupu. Maņ ir ari sapyns par elektroniskuos muzykys grupu, ar kuru varātu uzastuot taidūs alternativajūs festivalūs kai, par pīvadumu, “Komēta” Daugavgreivys cītūksnī. Niu es gribu pīsavērst jau sovu asūšūs dzīšmu īrokstim poša sovā studejā, pi kurys naseņ asu tykuse.

Voi tu poša roksti tekstus sovai muzykai?

Nui, dzīšmu tekstus saceru es poša. I taišni nu saceriešonys rūnu leluoku prīcu nakai nu izpiļdeišonys. Kotra dzīsme ir saisteita ar kaidu nu munim īkšejim stuostim, kas teik lānai izauklāti. Reizem dzīsmis viesture īsastīp tik tuoli, ka maņ ir gryuts dažūs vuordūs pasaceit, par kū tei dzīsme ir. Raugu poša sovys dzīsmis naanalizēt, grybātu, lai tū dora klauseituojs.

Vairums jaunīšu skaita, ka vysys t. s. “leluos muokslys” īspiejis ir viņ Reigā voi vyspuor uorpus Latvejis. Tu esi lobs pīmārs tam, ka tai nav.

Niu jau ir taidi laiki, ka, lai sevi iznastu pasaulē, navajag dzeivuot lelpiļsātā. Myusus vysus vīnoj virtualais teikls. I es vyspuor skaitu, ka Reiga nimoz nav tik tuoli. Nui, lelpiļsātā ir lelys muokslys īspiejis, bet munys prioritatis mani valk iz mozpiļsātu. Maņ napateik attuolumi, steiga, duorga dzeive i pastuoveiga kņada; maņ vajag daudz dobys i šaļts, kod, lai koč kas nūtyktu, pošai ir juotaisa nūtykumi. Ir breineigi, kod tu nūej iz pasuokumu “Ausmeņā” i izreizis sateic daudz paziņu i draugu. Ir breineigi, kod piļsātā vysur dobys styureiši, kur var nūsaslēpt ar gruomotu.

Bet juosoka, ka “vacajim” jaunīšim (nu 26 da 40 godu) mozpiļsātā var pītryukt aktivitašu. Šaļtīs, kod Rēzekne ir puoruok klusa, es braucu iz Reigu tvert izreizis vysu: muzykys pasuokumus, izstuodis, festivalus. Kuorteigi sasaāduse īspaidu, atsagrīžu sovā pereklī tū vysu puorstruoduot.

Pārn esi bejuse Ukrainā, Boltkrīvejā, Kaukazā. Kū tev ir davuši itī braucīni – īspaidu, puordūmu ziņā?

Parosti braucam piec tuoluma vitamina aba iz vītom, kur ir kolni. Ar Mārteņu (Lienes dzeivisbīdrs – aut.pīz.) asam sovvalis cylvāki. Lelpiļsātys, lai cik ari īspaideigys juos nabyutu, parosti pruotā dreiži nūsasāst i saplyust, bet kolni… Tys efekts palīk atmiņā. Vysleluokū impulsu dūd taišni tuos šaļtenis, kod tu izkuop nu sovys komforta zonys, kod tev suoc palikt drusku baist i acs žylbst nu šmukuma i plašuma. Kazbeka kolns Gruzejā beja vīna nu taidu pīredžu.

Apleik pasaverūt, vyss beja bolts, i viejs nese nūst nu kuoju. Tei nūteikti nav cylvāku zona. Kolnūs daudzejis reizis asam aptvāruši sovu trauslumu dobys prīškā. Kolni vysod dūd kaidu vuiceibu. Asam gon nūsamaļdejuši Hibinūs Krīvejā, gon īkleiduši dzeļkšņu džungļūs Sierra de Tejeda kolnūs Spānejā. Vysod jau raugom sasagataveit i byut mūdri, bet, redz, kolni paruoda sovu puoruokumu… Ceļuojumūs vysod rokstu. Maņ plauktā kruojās mozys gruomatenis nu kotra ceļuojuma. Skaitu, puorskaitu, atsagrīžu i dūmoju leidza.

Tu īsastuoj par zaļū dzeivisveidu. Ari folkloriskais pasauļa skatejums tev nav svešs. Deļkam tys tev ir tik svareigi?

Itamā ziņā ceineituoja naasu. Maņ pateik īsadvasmuot nu zaļūs ideju i īnest koč kū nu tuo ari sovā i sev tyvūs cylvāku kasdīnā. Asu skaitejuse i vaicuojuse informaceju par vegetarismu, zero waste (ideja par maksimali lītdereigu i racionalu dobys resursu lītuošonu – aut.pīz. ), bet sovā dzeivē pīsaturu pi apsazynuošonys i minimalisma. Tai kai mes saimē bejom pīci bārni, tod iedīņs vysod beja sadaleits. Navarēja ēst tik, cik lein. Kotram vīna ūleņa, treis capumeni. Cīns pret iedīni maņ ir cīši dzili īaudzynuots, i ari niu iedīņa izmesšona i nagauseiba maņ ruodīs oploma. Raugu apsazynuot, kū ar sovom izvielem nūdoru dobai. Maņ pateik vaicuot dažaidus dobai draudzeigus rysynojumus, bet es naasu principiala – navaru turētīs pi principu, kas munā vidē i pruotā nav aktuali. Itai sistemai ir div goli. Es kai individs varu dzeivuot dobai draudzeigi, bet maņ napīteik ar tū, ka pīruodu sev – nui, es tū varu. Es grybātu, lai leluos sistemys dūmoj par itim vaicuojumim i reikojās. Mozi lāmumi padareitu lelys lītys i audzynuotu sabīdreibu.

Folkloriskais skatejums ir guojs nu bierneibys. Maņ cīši patyka puosokys, dainys, teikys, ari pošizdūmuoti dobys tāli, kurus sovuos dūmuos personificieju i koč kaidā ziņā ari atdzeivynuoju. Dzeiveiba ir lels svātums, dzeivais ir juosorgoj. Dobā vysur radzu dvieseli.

Maņ ir radīs īspaids, ka tu esi cīši harmoniska personeiba. Tai ir?

Maņ dzeivē ir bejuši ari stypri naharmoniski i trauksmaini laiki, kas vuiceja nūvērtēt īkšejuo mīra vierteibu. Es raugu īsaklauseit sovuos vielmēs i nasaceineju par tū, kas nav munā varā. Raugu byut mūdra, sekuot intuicejai i puoruok nacerēt, ka vyss nūtiks piec muna pruota. Navajag īsaciklēt nabyutiskajā, i navajag baruot trauksmis sajiutu. Skaitu, ka maņ vēļ cīši daudz juostruodoj ar sevi. Cīši empatiski uztveru apleicejūs i varu mudri zaudēt īkšejū leidzsvoru, deļtam lobuok izavieleju byut vīna, na pavadeit laiku naapmīrynuotu cylvāku kluotbyutnē. Nagativuos emocejis atjam spāku, bet tū otkon sasaukt, saviļkt kūpā nav vīglai.

Itūšaļt kasdīnā mani vysvaira prīcynoj i mūdynoj muna pyrmuo bārna gaideišona. Vēļreiz ir juopuorviertej vierteibys i juomaina parodumi. Atsataisa durovys jaunam, naapjaustam, breinumainam pasauļam.

Karteitis: nu Lienes personiskuo arhiva