Intervejis autore: Ligija Purinaša, portals lakuga.lv

Viktors Andruškevičs ir studiejs viesturi i storpkulturu attīceibys, ceļuojs pa pasauli i īpaziņs dažaidys kulturys. Viktors ir bejs vīns nu breivpruoteigūs, kas puorstuovēja Latveju pasauļa izstuodē “Expo 2017” Kazahstanā. Itūšaļt jis struodoj Naujinis jaunīšu centrā i informacejis centrā ībrauciejim. Myusu saruna ir par Kazahstanu, latgalīšu volūdys pastuoviešonu, stereotipim par Daugovpili i tū, voi ir varams veicynuot sovstarpejū toleraņci sabīdreibā.

DORBS I PĪREDZE

Kai tu tyki puorstuovēt Latveju “Expo 2017” Astanā, i kaidi ir īspaidi?

Es tī tyku pavysam najauši. Maņ ruodīs, ka daudzeji nimoz nanūviertej socialūs teiklu spāku i īspiejis – par vysim projektim, kurūs asu pīsadalajs, asu izzynuojs taišni nu socialūs teiklu. Taipoš tys beja ari ar Astan  – kolege dalejuos ar ziņu, i es nūliemu paraudzeit. Aizsyutieju pīsacejumu i aizmiersu. Atbiļde atguoja piec mieneša – grybim tevi redzēt puorrunuos Latvejis tierdznīceibys i ryupnīceibys kamerys telpuos. Izguoju treis atlasis kuortys i, vei, jau asu ceļā iz Astanu. Tī mes bejom cīši loba komanda – desmit breivpruoteigī. Kaids beja studiejs Kazahstanā, cytam beja zynuošonys i pīredze arhitekturys jūmā ci vīsneicu sektorā. Cīši dažaids profeseju spektrs. Mums beja cīši lobi prīkšnīki. Maņ ruodejuos interesanti, ka myusu atbiļdeigī beja autodidakti, pīmāram, atbiļdeigais par reklamu vysu beja īsavuicejs pošvuiceibys ceļā. Vīna nu munu atziņu – na vysod vysys zynuošonys mes dabojam akademiskajā ceļā.

Kaida beja kasdīna Astanā?

Paviljons struoduoja 12 stuņdis. “Expo” teritoreja beja sadaleita geografiskajūs sektorūs: Eiropa, Amerika i tt. Mes bejom Eiropys daļā sūpluok Čehejai, Grīkejai, Luksemburgai, Austrejai, Šveicei. Beja reita i vokora maiņa. Kotra beja sešys stuņdis. Ka tev tyka reita maiņa, tod beja juosaceļ i juostopej mašyna, kab tyktu iz dorbu. Mašynu stopiešona ir Kazahstanys tradiceja, kas atguojuse nu dīnvydu Kazahstanys, Almatys i Šimketys leidz ar īdzeivuotuojim. Astana ir samārā jauna piļsāta ar daudzejim ībrauciejim.

Cylvāku plyusma izstuodē beja atkareiga nu nedelis dīnys, pīktdīnēs beja apmāram 6000–13 000 apmaklātuoju. Daļa nu myusu atbiļdēja par veikalu, kur tyka tierguota “Dzintara” kosmetika, keramika, vysaidi čaji. Vēļ kaids beja atbiļdeigs par lokomativis modeli. Beja ari 3D brillis ar stuostim par Latveju. Vīnā stuostā klavīris spēlēja Raimonds Pauls, kuru ari daudzeji kazahi atguoduoja. Kaids japāņs saceja, ka zyna dzīsmi “Dāvāja Māriņa”! Beja ari Gigi bloki, Reigys Breivūstys stends. Myusu aizdavums beja stuosteit par Latveju, paruodeit uzskatis materialus – pryncypā vyss dorbs ar apmaklātuojim beja iz myusu placu. Ruodīs, ka myusu paviljons beja cīši lobs. Pīmāram, Vuocejai beja desmit reizis leluoks budžets, bet atškireiba storp myusu i Vuocejis paviljonu nimoz tik lela i nabeja.

Kai uorzemnīki redz Latveju?

Kazahi dūmoj, ka mes asam atsabreivuojuši nu padūmu režima palīkim. Jim tī prīkšstoti ir rūžaini – myus radz kai nazkaidu idealu. Kazahi Latveju radz kai naatjamamu Eiropys sastuovdaļu, i eipaši jaunajai paaudzei ir gryuts īsadūmuot, ka koč kod i Latveja, i Kazahstana beja Padūmu Socialistiskūs Republiku Savīneibā. Vaicuojums, iz kuru vysbīžuok beja juoatbiļd: “Deļkam jius tai naļūbejat krīvus?” Jim pyrma “Expo” pa televizeju beja paruodeits nazkaids sižets par Latveju i napylsūnim, i kazahi gryb nu Latvejis puorjimt pylsūneibys pīškieršonys sistemu. Respektivi, ka tu nazyni kazahu volūdu, tod tu nasajam pylsūneibu. Bet, prūtams, jim ir sova verseja par tū vysu, kas nu Latvejis realuo pīmāra stypri atsaškir.

Kaidys ir puordūmys par pīdzeivuotū i radzātū?

Astana nav eistuo Kazahstana, tei ir muoksleigi izveiduota piļsāta. Kazahstana vyspuor ir miļzeiga vaļsts – nu vīna gola leidz ūtram ir tikpat cik nu Reigys da Barselonai. Kultura jim ir piļsātvaļstnīciska, ka tai var saceit. Apleik ir stepe, i jim ir koč kaidi sovstarpejī stereotipi par pīdereibu vīnai voi ūtrai piļsātai. Kazahstanā jūprūjom ir obligatais militarais dīnasts, i tī nasasaprasšona ir na storp nacionalitatem, bet storp piļsātom. Kazahi vyspuor ir cīši draudzeigi, atvārti, naivi i nasamaituoti.  Jim jūprūjom ir styprys musulmanisma tradicejis, bet jaunuo paaudze nu tuo pakuopeniski atsasoka. Vyspuor es beju gaidejs leluokys atškireibys, saleidzynojūt Kazahstanu i Latveju.

Zynu, ka esi vairuokys reizis bejs ari Makedonejā, Itālejā, Bulgārejā, Maltā i cytur. Pastuosti, parkū tu tik daudz esi ceļuojs i kū tev itī braucīni ir davuši. Voi tu niu verīs iz pasauļa cytom acim?

Maņ apneik vīnveideiba. Vysod raugu sevi izaicynuot, nūspraust jaunus mierķus. Kod tu esi uorzemēs, tod tu pasaver iz sevi nu cytys pusis, koč kū ari īraugi i saprūti. Es asu saprats, kaidys ir Latvejis i Latgolys cylvāka pamatpazeimis.

Kaidys?

Jis ir cīši konservativs. Eipaši latgalīts. Jis pīsatur pi nazkaidu normu i paguotnis pīredzis, kas ruodīs vyslobuokuo. Taišni tei pīredze ir svareiga. Maņ ir gryuts īsadūmuot latgalīti kai piļsātnīku.

Ir tok pat dzīsme par latgalīšim, kas iz Reigu brauc…

Tī tei līta, ka jis iz tīni brauc, na tī atsarūn! Latgalīša arhetips ir ceļā nu lauku iz piļsātu, i saikne ar dobu ir i palīk nūteicūša. Pa munam, tys ari veidoj prīkšstotu par latgaliskumu: tyveiba dabiskajam dzeivis cyklam, dobai, ciļvieciskais patīsums. Kur nūteik leluokī latgalīšu pasuokumi – piļsātā voi laukūs? Pasaver koč iz “Muzykys Skrtyuli”, kas nūteik Leiksnā.

Ari maņ dzymtajā Naujinē i Malinovā ir daudz latgalīšu. Muna dzymtuo volūda ir krīvu volūda, tok pyrmū es īsavuiceju taišni latgalīšu volūdu, na latvīšu literarū volūdu, – vysi draugi i sābri runuoja latgaliski. Formali, prūtams, latgalīšu volūda atbylst vysom volūdys pazeimem, bet kai mozai volūdai tai ir cīši gryuts napalikt politizātai.

Volūda ari ir politikys leidzeklis?

Prūtams, tys ir teišs politikys leidzeklis. Latgalīšu volūdai ir pagaisšonys draudi – tei izmierst. Deļtam ir īdzeivuotuoju grupys, kas itū situaceju izmontoj sovteigūs nūlyukūs. Redz, es ar latgalīšu volūdu i kulturu sasaskaru pastarpynuoti aiztuo, ka Daugovpiļs sevi vaira pozicionej kai Latvejis, na Latgolys piļsātu. Lai cik ari tys jūceigi byutu…

I, kū tuoļuok esi nu sovys dzymtuos vītys, tū vaira saprūti, ka vysi itī streidi ir smīkleigi. Streidiešonuos deļ streida. Pa munam, daudz svareiguok ir dzeivuot saticeibā i spēt vīnam ūtru respektēt. A, runojūt par latgaliskumu i latgalīšu volūdu, ir svareigi spēt tū saglobuot.

(Viktors jēme daleibu ekspedicejā ar zyrgim posta ceļā Pīterpiļs-Kauņa-Varšava)

Tu esi struoduojs i vys vēļ struodoj ar jaunīšim. Voi jaunīši lobpruot vaicoj īspiejis palikt sātā, na emigrēt?

Sevkurs gryb palikt sātā, vītā, kur jis ir dzims. Jaunīši vaicoj īspiejis. Rūbeži ir attaiseiti, pasauļs palics tyvs. Ka agruok brauci paceli i integriejīs svešajā sabīdreibā, tod niu socialī teikli i medeji ļaun saglobuot saikni ar dzymtū vītu. Veidojās vīnuots pasauļs aba pasauļa teikls. Prūtams, jaunīši gryb adekvatu atolguojumu, jī grib dzeivuot lobuok. Mes jau navarim jūs nūsūdeit. Cylvāks grib byut laimeigs, bet laimei i prīkam vajadzeigi koč kaidi finansialī leidzekli.

Naujine ir leluokais pogosts Daugovpiļs nūvodā. Mums ir apmāram 640 jaunīšu, bet reali aktivi ir kaidi 150 jaunīši. Puorejī ir saisteiti ar Daugovpili – jī tī struodoj, dzeivoj, pavoda sovu breivū laiku.

Deļ manis poša idealuo dzeivis vīta ir lauki – es asu i grybu byut dobai tyvs. Jai ir miļzeigs spāks. Ka nūteik koč kas švaks, japāni īt pi dobys, na pi cylvāku. Doba atteirej. Citejūt Marko Rotko: “Klusums ir tik perfekts.” Īdvasmys šaļtenis jau ari bīži ir saisteitys ar dobu, – tam tok tu pīkreiti?

Tu esi ari regionaluo informacejis centra ībrauciejim kontaktpunkta “Latgale” Daugovpilī vadeituojs navaļstiskajā organizacejā “Patvērums “Drošā māja””. Pastuosti par “Patvērums “Drošā māja”” – kas tys ir i kū jius dorot?

Informacejis centrs ībrauciejim dorbojās kai vīnys pīturys agentura Reigā i četrūs Latvejis regionu centrūs: Daugovpilī, Jelgovā, Cēsīs i Līpuojā. Centrs nūdrūsynoj konsultacejis gon uorvaļstu pilsūnim, gon ari dažaidu jūmu pokolpojumu snīdziejim i specialistim, kuri struodoj ar itū mierķgrupu. Bīži konsultejam cylvākus, kuri ir puorsacāluši iz Latveju voi planavoj tū dareit nu Krīvejis, Ukrainys, Turcejis, Uzbekistanys, Gruzejis i cytu pasauļa vaļstu. Lai gon birojs ir Daugovpilī, munā puorziņā ir vyss Latgolys regions. Dorbs itamā jūmā maņ ir lels izaicynojums. Bet ceru, ka muna pīredze storpkulturu vidē byus cīši nūdereiga.

SABĪDREIBA

Nadaudz atsakuopūt nu dorba lītu. Ik pa laikam mosu medejūs dzieržam, ka Daugovpiļs ir cīši nalatviska piļsāta. Tu ari runuoji par stereotipim. Pastuosti, kai tu redzi multietniskumu – kai problemu voi, taišni ūtraižuok, kai bonusu?

Medeji, pa munam, nagryb lauzt prīkšstotus par Daugovpili. Vīnkuoršuok ir sataiseit sižetu par autoūstu, nūfiļmēt cylvākus, kas tī apsagrūza. Koč i mes labi zynim, ka tei nav pīviļceiguokuo vīta Daugovpilī. Prūtams, Daugovpiļs ir dažaida, nasaprūtama, sarežgeita, koč eisteneibā – pavysam moza.

Multietniskums… Es tū nagrybātu attīcynuot iz Daugovpili. Mes grybim byut cīši dažaidi, bet mes eipaši vīns nu ūtra naatsaškiram. Par pīvadumu, Kazahstanā tu redzi kazahu, indīti, kīnīti, krīvu i cytus i jī koč kai sadzeivoj! Cik ta ite ir tūs pasuokumu, kas veicynoj multietniskumu?!

Asu dzierdiejuse, ka Daugovpilī aizviņ popularuoki palīk latvīšu volūdys vuiceišonuos kursi…

Tys ir apsveicami. Tai tam juobyut. Tys aplīcynoj, ka mes tīcamēs iz vīnuotuoku sabīdreibu, kurā latvīšu volūda palīk par vierteibu voi vysmoz par vajadzeibu.

Kaida tod eisti ir Daugovpiļs?

Tei ir naizmontuotūs īspieju piļsāta. Pa munam, leluokuo problema ir tamā, ka viesturiski jai nav bejs vīndabeigys atteisteibys. Suokumā beja mīsts, kas atsateisteja dzeļžaceļa atteisteibys deļ. Vāluok beja Pyrmais pasauļa kars i īdzeivuotuoju skaita lejupsleide. Breivvaļsts laikā īdzeivuotuoju skaits otkon pasalelynuoja. Tod atkon beja Ūtrais pasauļa kars, kas piļsātu gondreiž piļneibā iznycynuoja. Padūmu laikā īdzeivuotuoju skaits pīauga iz īvastuo dorba spāka riekina. Vysys ituos viesturiskuos atskanis mes vys vēļ redzim.

Voi tu jiuti sprīdzi sabīdreibā?

Pa munam, vairumā gadīņu sprīdze ir muoksleigi radeita.

Voi tryukst sovstarpejuos toleraņcis?

Nui, tryukst sovstarpejuos sapratnis. Atbrauču nu Igaunejis, ostonis stuņdis beju autobusā, izkuopu Daugovpiļs autoūstā, stuovu iz ītvis, puorsaveru sovu e-postu telefonā. Daīt maņ kluot cylvāks sporta tārpā i vaicoj: “Чего такой широкий с телефоном стоишь?” (tulk. nu krīvu vol. – kū tu taids izapliets ite stuovi ar telefonu? – aut.pīz.). Tamā breidī es saprotu – nui, es asu sātā! (smejās –aut.pīz.) Maņ ruodīs, ka cylvāki nagryb vīns ūtru dzierdēt, cylvāki dzeivoj dažaiduos informacejis telpuos. Juoatzeist, ka Daugovpiļs leluokūtīs ir pavārsuse sovu seju iz Austrumim – cylvāki verās Krīvejis televizejis kanalus, skaita Krīvejis internetportalus. Tys ir tai, kai tys ir.

Varbyut cylvāki pavierš seju pret Austrumim aiztuo, ka Latveja naspiej jim snīgt pīdereibys sajiutu?

Tys ir obpusieji. Pyrmkuort, jī poši nagryb. Kotrai paaudzei tys ir cīši subjektivi, kotram ir sovi apstuokli. Dažim tī ir koč kaidi napīpiļdeitī sapyni – sūleja vīnu, saguoja nazkas cyts, ari dorba nav. Sabīdreibā ir pījimts syudzētīs par augstuokstuovūšajim, na vērtīs iz sovu problemu voi iz tū, kū tu vari maineit. Cylvāki nagryb lauzt, maineit sevi, bet puormejis grib. Īt pruotā Viktora Coja dzīsme “Мы ждем перемен” (tulk. nu krīvu vol. – mes gaidom puormainis – aut. pīz.). Tai ari mes. Gaidom, na dorom.

Piļsūniskuos sabīdreibys pamats ir tīsiskums. Ir juopīmiņ, ka lykums ir vīnaids vysim. Nav tai kai Džordža Orvela romanā, ka daži ir vīnleidzeiguoki par cytim. Prūtams, vys vēļ ir dzeivs padūmu laika pryncyps, ka lykumu jau vysod var apīt. I nivīns jau naībylst. Daugovpilī ir sprīdze sabīdreibā, kas daleji roda ari tīsiskuma krīzi. Koč voi pasaverom iz napylsūņu vaicuojumu. Daugovpilī tei ir miļzeiga īdzeivuotuoju daļa, kas navar pīsadaleit piļsātys pošpuorvaļdē, koč i tamā pošā Igaunejā napylsūnim ir tīseibys pīsadaleit pošvaļdeibu vieleišonuos…

Maņ ruodīs, ka napylsūni ir juointegrej myusu sabīdreibā. Jim ir juodūd īspieja. Myusu ir tik moz, ka mes navarim atsaļaut škiruot cylvākus, – mums ir vajadzeigs kotrs! Mes, Latveja, asam vīna lela Kīnys piļsāta, tok mes ite capamēs par viesturi, kas mums vysur sekoj, rāgojās, naspādami nu juos tikt vaļā. Asam tuoli nu vysaidu pasauļa procesu. Daži saceis, ka asam pasagrīzuši pret Austrumim, cyti – ka pret Rītumim, bet es skaitu, ka mums vajadzātu pasagrīzt vīnam pret ūtru. I tod byus daudz lobuok nakai niu.

Karteitis nu Viktora privatuo arhiva