10. aprelī Saeimys Cylvāktīseibu i sabīdriskūs lītu komiseja konceptuali atbaļsteja īrūsynuojumu 27. apreli nūsaceit par Latgolys kongresa dīnu.

2017. goda majā 4. pasauļa latgalīšu saītā pījimtajā rezolucejā tyka aicynuots “Turēt 27. apreli par Latgolys dīnu i īkļaut jū lykuma „Par svātku, atceris i atzeimojamom dīnom” 2. pantā kai atzeimojamu dīnu, taipat īsaceit cytim Latvejis nūvodim nūsaceit sova nūvoda dīnu”. Pārn izskateišonai parlamentā nūdūtī grūzejumi lykumā paredzēja papyldynuot atzeimojamūs i atguoduošonys dīnu sarokstu ar Latgolys dīnu.

27. apreļs ir viesturiskuo 1917. goda Latgolys kongresa rezolucejis pījimšonys datums. Kongresā Latgolys latvīši lēma atsadaleit nu Vitebskys gubernis i apsavīnuot ar puorejim latvīšu apdzeivuotajim nūvodim. Itys lāmums beja byutisks sūļs Latvejis vaļsts izveidē.

Tūmār 10. aprelī vairuokums deputatu vīnuojēs, ka 27. apreli vajadzātu nūsaceit par Latgolys kongresa dīnu, navys Latgolys dīnu. Itei īcere naparedz 27. apreli nūsaceit par breivdīnu.

Itaidys dīnys īkļaušona atzeimojamūs dīnu sarokstā ir byutisks sūļs Latgolys latvīšu pošapzinis ceļšonā, regionaluos identitatis styprynuošonā, kai ari Latgolys dzeivuotuoju pīdereibys sajiutys Latvejis vaļstei styprynuošonā, saceits deputatu sagataveitajā lykumprojekta anotacejā. 27. apreļa nūsaceišona par Latgolys kongresa dīnu ari paruodeis cīņu viesturiskajim ar Latvejis vaļsts izveiduošonu saisteitajim nūtykumim, atzeimoj deputati.