Roksta autore: Ligija Purinaša, portals lakuga.lv

2017. goda nūgalē dīnys gaismu īraudzeja Ilmāra Meža gruomota “Latviešu uzvārdi arhīvu materiālos: Latgale”*, kas tyka gataveita pīcus godus i jau pyrma izdūšonys pīsaisteja ļaužu viereibu. Tys laikam ir cīši lykumsakareigi, tok kotrs nu mozys kuojis koč reizi sev ir izdevs vaicuojumu: “A kas es asu?” Mani pošu vysod ir interesiejs, kai dzedim i babom i daudzejom paaudzem pyrma jūs ir izadevs godu symtim, karim, vysaidom slimeibom cauri iznest dzeiveibys pavedīni, kab mes tān byutu. Šaļtim jau napīder nikas vaira par pavuordi, kuru tod tu nes cauri sovai dzeivei kai vīneigū dzymtys duorgumu.

Kas juozyna pyrma gruomotys skaiteišonys?

Prūtams, iz vysa svareiguok ir apzynuot sovys dzymtys pīdereigūs pavuordis i pavuoržu variacejis. I, kū vaira, tū lobuok. Byutu labi zynuot ari jūs dzimšonys laiku i vītu, ticeibu (ka jiusu radinīki ir bejuši Latgolys luterticeigī ar uzvuordu “Ozols”, tod, vystycamuok, itamā gruomotā par itū pavuordi seikuoku informaceju naatrassit), tauteibu (dīz voi itamā gruomotā atrassit tipiski pūliskuos ci krīviskuos pavuordis), dzeivis vītu, sīvītem – pyrmalauleibu pavuordis i tāvu pavuordis. Byutu labi, ka gruomotys skaiteituojam byutu kaidys pamatzynuošonys pūļu, latiņu, vuocu, lītuvīšu i krīvu volūdā voi Latvejis teritorejis rūbežu viesturē. Bet, ka taidu zynuošonu nav, – na bāda. Vysu atrassit īvodā.

Gruomotys sastuovs

Gruomota ir cīši boguoteigi ilustrāta i kruosaina. Ir kartys, dokumentu biļdis, kruosaini dalykumi. Gruomotā ir 345 puslopys i vuordineicys struktura. Ir īvods ar četrim rokstim. Demografs i viesturnīks Ilmārs Mežs roksta par pietejuma eipatneibom, rūbežim i deļkam gruomotā nav īkļauta Daugovpiļs apriņča zīmeļrītumu teritoreja. Viesturnīks Muntis Auns pīsavierš Latgolys pavuoržu veiduošonuos viesturiskajam fonam, izaruoda, Latgolys latvīšim pyrmajim suoce dūt pavuordis, tys beja jau 17. godu symtā, puorejā Latvejis teritorejā latvīši pi pavuoržu tyka dažus godu symtus vāluok. Geografe Otīlija Kovaļevska aktualizej vītvuordu i pavuoržu saleidzynuošonu i latgalīšu migraceju. Volūdneica Anna Stafecka sovu viereibu grīž pavuoržu nūzeimis analizei i pavuoržu grupiešonai piec semaņtiskūs markīru.

Vuordineicys daļa ir sadaleita piec alfabeta. Kotrai pavuordei ir dūtys dažaidys raksteibys versejis (ka taidys ir) – par pīvadumu, Brāļs, Broļs, Bruoļs i Braļs. Ir dūts pavuordis nosuotuoju skaits iz 1935. g. (voi agruok, ka ir daīmama informaceja), izplateibys areals i lingvistiskuo nūzeime, kas šaļtim roda vaira vaicuojumu nakai atbiļžu. Par pīvadumu, pavuorde Purinaša var byut saisteita ar Purins, kas lingvistiski var byut veiduojīs ari pūriņs voi pūrinis ‘purva’ voi vyspuor nu vuorda purins ‘purene’. Īspiejams, ka atbiļdis iz munim vaicuojumim snēgs kaida cyta “Latviešu uzvārdi arhīvu materiālos” daļa. Teik planavuots gruomotys izdūt ari par cytim Latvejis nūvodim.

Pozitivuos blokusparuodeibys

Piec gruomotys puorskaiteišonys var rastīs pastyprynuota interese par sovys dzymtys voi dzymtuos/dzeivis vītys pieteišonu. Vuordineicu var izmontuot na viņ kai ceļvedi pavuoržu pietnīceibā, bet ari vītvuordu nūzeimis atkluošonā. Par pīvadumu, Gribuli (Latgolā ir vairuoki cīmi ar taidu nūsaukumu) kai ‘badeigs cylvāks’ voi ‘sēne’. Izdavums ļaun sekuot leidza pavuoržu i nūsaukumu transformacejai laiku lūkūs, kai ari atkluoj vysaidys Latgolys ļaužu sadzeivis realejis (dzeivis vītys, nūsadorbuošonys, izskota eipatneibys i tt.), kas īkodeitys pavuordē.

**

Ilmāra Meža gruomota ir vīns nu tūs vierteigūs pietejumu, kas aizpylda informacejis vakuumu Latgolys viesturē. Ite gon es dūmoju – na godaskaitļu voi faktu iztryukumu, kas svareigs ir viesturnīkim voi muzeju darbinīkim. Dreižuok – sevkura cylvāka pīdereibu. Vītys mekliešonu, kurys daleņa koč kod esi bejs. “Latviešu uzvārdi arhīvu materiālos: Latgale” rūsynoj dūmuot par sovu paguotni, īsasaisteit dialogā ar jū. I kas zyna – varbyut gols golā izadūs atrast kū jaunu?

*Izdeviejs: Latvīšu volūdys agentura

Karteite: Latgolys Planavuošonys regions