Latgalīšu sabīdryskuos organizacejis aicynoj 27. aprelī vuiceibu stuņdis nūvadeit latgalīšu volūdā

Latgalīšu sabīdryskuos organizacejis aicynoj 27. aprelī vuiceibu stuņdis nūvadeit latgalīšu volūdā

Latgalīšu sabīdryskuos organizacejis aicynoj Latgolys vyspuorizgleitojūšūs, profesionalūs i augstuokuos izgleiteibys īstuožu vuiceibspākus 27. aprelī nūdarbeibys (vuiceibu stuņdis, lekcejis) nūvadeit latgalīšu volūdā, taidā veidā styprynojūt Latgolys latvīšu pošapziņu, regionalū identitati i paruodūt cīnu viesturiskajim nūtykumim, kas lyka pamatu myusu vaļsts izveiduošonai.

1917. gods 26.–27. aprelī Latgolys kongresā Rēzeknē delegati pījēme viesturisku lāmumu – atsadaleit nu Vitebskys gubernis, līkūt pamatu Latvejis vaļsts izveidei. Pījimtajā rezolucejā tyka pastreipuots, ka Latgola patur [..] pylnu tisibu pašnuteikšonas woludas, ticibas, baznicas, skolu un saimestibas, kai ari zemes jautojumā, [..].

Piec symts godim 2017. gods 5.–6. majā, 4. pasauļa latgalīšu saītā Rēzeknē, izviertejūt 1917. gods Latgolys kongresā pījimtūs lāmumu izpiļdi, pījēme rezoluceju, ar mierki nūdrūsynuot latgalīšu volūdys i kulturys sovpateibys kai latvīšu nacejis boguoteibys, saglobuošonu, aizsardzeibu i atteisteibu.

Saīta daleibnīki vīnovuos, ka tuoļuok viesturiskuo 1917. gods Latgolys kongresa atcerei 27. apreļs ir svynama kai Latgolys dīna, īlīkūt jū lykuma „Par svātku, atceris i atzeimejamajom dīnom” 2. pantā kai atzeimejamu dīnu. Lykumprojektu piec Jura Viļuma iniciativys sagataveja i padeve LR Saeimai jau paguojušuo gods majā. 2018. gods 19. aprelī LR Saeimys Cylvāktīseibu i sabīdryskūs lītu komiseja itū lykumprojektu lēme vierzeit iz apstyprynuošonu Saeimā, pīduovojūt jū saukt par Latgolys kongresa dīnu.

Kab īdrūsynuotu školuotuojus lītuot latgalīšu (rokstu) volūdu ari izgleiteibys procesā, 27. aprelī sabīdreibā zynomi cylvāki dūsīs iz školom, kab taipat kai pārnejā godā uzrunuotu školānus nūvodvuiceibā.

Pedagogus itamā dīnā atbaļsteit, nūvodūt nūvodvuiceibys stuņdi, ir izsacejuši gataveibu režisors Viesturs Kairišs, literatis: Anna Rancāne, Ineta Atpile-Jugane, Sandra Ūdre, Ligija Purinaša, Karonhisake, žurnalisti: Tenis Bikovskis, Vineta Vilcāne, Skaidrīte Svikša, profesoris: Lidija Leikuma, Ilga Šuplinska, muzyki: Arnis Slobožaņins, Sovvaļnīks, Guntis Rasims, sabīdryskī aktivisti: Ruta Cibule, Harijs Bernāns, Andris Slišāns, Astrīda Vucina, Juris Viļums, Lolita Kivleniece-Kuzņecova, Agita Vigupe, Marta Binduka, Inese Germane i c.

Školom tiks duovynuota I. Šuplinskys, L. Rundānis, A. Andrejevys gruomota „Gostūs pi Boņuka” (2017), kai ari jaunuokī izdavumi – A. de Sent-Ekziperī tulkuojums latgaliski „Mozais priņcs” (tulk. E. Muizniece), i žurnala „Via Latgalica” 9., 10. numers.

Aicynojam ari cytus atbaļsteit latgalīšu volūdys atsagrīzšonu školuos i kasdīnys apritē. A tī, kas īdrūsynuoti raksteis sovus pīredzis stuostus par 27. apreļa volūduošonu latgaliski, izlūzis kuortā tiks pi travelnews.lv saryupātys duovonu kartis. Pīredzis stuostus varēs skaiteit ari www.lakuga.lv, jūs adresejit da 1. maja ilga13@inbox.lv. (Roksta apjūms latgalīšu volūdā da 3000 rokstu zeimu.)

 

Bīdreibys:

„Latgalīšu kulturys bīdreiba”
„Latgolys Saeima”
„Latgolas tradicionālōs kultūras centrs “Latgaļu sāta””
“Latgalīšu volūdys, literaturys, kulturviesturis školuotuoju asociaceja”
„Latgolys Studentu centrs”
„Kukuži”
Reigys latgalīšu bīdreiba „Trešō zvaigzne”
„Tautsaimnieks”
„Kroma kolna bruoliste”
„Latgolys Producentu grupa”
„Upītes jauniešu folkloras kopa”

Kalenders

Oct
30
Tre
19:00 Koncerts “Ainavas” @ Reigys Dūms
Koncerts “Ainavas” @ Reigys Dūms
Oct 30 @ 19:00 – 20:30
Vaļsts Akademiskais kors “Latvija”dirigents Valdis TomsonsMarta Spārniņa (vejūle)Ēriks Kiršfelds (čells)Aigars Reinis (varganis)   Programā: Juoņs Ivanovs ”Lietainā dienā”Pēteris Vasks ”Līdzenuma ainavas”Ādolfs Skulte ”Quasi una sonata per coro di camera”Arvo Perts ”Trivium” ērģelēmArvo Perts ”Mozart-Adagio”Juoņs Ivanovs[...]
Oct
31
Cat
20:00 Puosoku vokors “Losom latgaliski!” @ tīšsaistē
Puosoku vokors “Losom latgaliski!” @ tīšsaistē
Oct 31 @ 20:00 – 21:00
Nu 14. oktobra da 14. novembra Dagdys kulturys centra Facebook lopā kotru pyrmūdīni i catūrtdīni 20.00 stuņdēs bārni i jūs vacuoki varēs klauseitīs latgalīšu literatis Egitys Kancānis saraksteituos “Jaņča puorsokys”, kū skaiteis Kruoslovys nūvodā zynomi cylvāki. Taipat bārnim[...]