Intervejis autore: Ligija Purinaša, portals lakuga.lv

Ļauds runoj ka pyrmais īspaids ir tys truopeiguokais. Izaruoda – na vysod. Didzis Kozlovs nu hip hopa apvīneibys “Latgalīšu reps” nav nu klusātuoju, kai es beju īsadūmuojuse. Pats atzeist, ka varātu gari i plaši runuot, tok lobuok – eisuok. Jis atkluoj, ka ar mugorsūmu iz placu ir bejs Kubā, Peru i Maču Pikču i ka aizviņ nav puorlīcynuots par sovu latgalīšu volūdu. Saruna par laiku pyrma “Latgalīšu repa”, par apvīneibu LRF nu Felicijanovys, hip hopu, Latgolys piļsātom i ticeibu sovim spākim.

Pastuosti eisi par sevi, kū dori kasdīnā, kur esi vuicejīs i tt.

Itūšaļt dzeivoju i struodoju Ludzā. Piec 12. klasis beju puorsacieļs iz Reigu. Leidza pajiemu ari sovu puornosojamū īrokstu studeju. Raudzeju studēt datorteiklu administriešonu. Saprotu, ka datorā puorzynu viņ muzykys apstruodis programys i, ka gūdeigi, vaira nikuo zynuot nagrybu. (smejās) Vaira raksteju muzyku nakai vuicejūs, deļtam pyrmuos sesejis laikā izliemu īt paceli. Atdzeivuoju div godus Reigā i atsagrīžu Ludzā. Īsastuoju RTU SESMI (Reigys Tehniskuos universitatis Storptautiskūs ekonomiskūs sokoru i muitys instituts – aut.pīz.) Daugovpilī, kab jau byutu koč vīns diploms, dorbs i mamai byutu mīreiga sirds. A niu struodoju i dorbā, i repā. (smejās) Rokstu dzīsmis, kod ir laiks.

Kai jiutīs piec Latgalīšu kulturys goda bolvys “Boņuks 2017” i trejom statuetem?

Bolva, prūtams, nabeja mierkis. Da tam vyspuor nikuo nazynuoju par taidu goda bolvu “Boņuks”, tys beja nagaideitai. Jutūs leidzeigi kai Boņuks 1991. godā! (Didzis valk paralelis ar Juoņa Streiča kinu “Cilvēka bērns”, kas izguoja 1991. Godā – aut.pīz.) (smejās) Paļdis par tū, ka asam nūvārtāti, i paļdis par atbolstu! Beja cīši pateikami. Tys mums lyka saprast, ka muzykai juopīsavierš nūpītnuok, deļtam ka klauseituoju pulks augs i jī drūši viņ kotru nuokušū dzīsmi viertēs striktuok. Nikas pa lelam nav mainejīs. Juostruodoj tuoļuok. Navar tai, ka pajiemi treis Boņukus, aizguoji, mugoru aizgrīzs, i vyss. Es principā i nadūmoju apsastuot.

Kaids beja tovs ceļš leidz “Latgalīšu repam”?

Ar latgalīšu volūdu asu pazeistams nu bierneibys, kod baba ar tāvu runuoja nazkaidā maņ nasaprūtamā volūdā, kura tamā laikā maņ izaklauseja dyžan smīkleiga. Ludzā pamata volūda beja krīvu, par speiti tam, ka vuicejūs latvīšu školā. Maņ klasē beja treis cylvāki nu lauku, kas runuoja latgaliski. Viļakā dzierdieju latgalīšu volūdu, gasteidams pi babys muosu. Vaira ar latgalīšim suoču kontaktētīs dorbā. Pyrma godu treju voi četru i div vuordus latgaliski navarieju salikt kūpā. Napaseņ beju Modyunē – dzierdieju latgalīšu volūdu, i saprotu – nui, latgalīšu volūdai ir tys ritmys, kas ir cīši svareigi deļ repa. Maņ vysod ir patykuse latgalīšu volūda, kas skaņ šmukuok i breivuok nakai latvīšu literaruo volūda ar plotajim patskanim i garumzeimem.

Runojūt par “Latgalīšu repu”, nu munys pusis tū laikam navar saukt par atsagrīzšonu. Dreižuok atsagrīze Ivo (Ivo Grigalis ir ūtrs apvīneibys “Latgalīšu reps” dalinīks – aut.pīz.) ar sovys daiļradis pyrmsuokumim. Leidzeigi kai i jam, maņ ceļš beja cīši gars – “ar mugorsūmu iz placu”, kurā ir dasmitim vysaidu kladeišu ar tekstim latviski i krīviski, i naatjamamu pīredzi ritma sajiutā. Interese par repu maņ roduos deveņu godu vacumā, kod vacuoki mani aizsyuteja iz Saulkrastim, iz nūmetni, kur maņ beja breakdance i basketbols. 2001. godā munuos rūkuos tyka kasete (vāluok ari CD) ar 12 Ivo aba Uļtimata dzīsmem. Divejis – “Vysu, kū tu saskoti” i “Kas te nūteik?” – beja latgaliski. Mes ar Ivo asam seneji draugi, i 2006. godā Ivo pīduovuoja īraksteit dzīsmi latgalīšu volūdā, bet es atsasaceju – tryuka puorlīceibys par volūdys prasšonu. Saprotu, ka navaru latgaliski… Es tok navaru kaidam nu molys praseit, kab maņ saroksta tekstus! Repā tai parosti nadora.

21.gs pyrmuos desmitgadis vydā tu beji saisteits ar LRF nu Felicjanovys? Pastuosti, voi tev ir kaids sakars ar itū apvīneibu.

Nui, godus pīcpadsmit atpakaļ mes īsapazynom, jī brauce pi manis iz studeju. Suocem kontaktētīs. Kai jau mozā piļsātā, vysi vysus pazyna. Tys beja laiks, kod varēja dabuot pa golvu, beja pylns ar skinhedim. Jī raksteja nazkū sovu latgaliski, mes – sovu krīvyski. Piečuok pi LRF Igora Prikuļa nu kaida 2012. goda divatā rakstejom krīvyski. Jam gribējuos raksteit krīvyski, maņ – latgaliski. Bet latgaliski maņ nabeja īspieju. Beja moments, kod saprotu, ka krīvyski vysu asu pasacejs i maņ apnyka. Ari auditorejis tryuka. Maņ cīši pateik juo pīeja muzykai, kotrai nūtei i vuordam juobyut sovā vītā. Jis var taiseit vīnu dzīsmi pusgodu, godu. Tu navari i raksteit, i producēt muzyku – gryuts sēdēt iz div krāslu. Sarakstejom ostonis dzīsmis, kurys nivīns nadzierdēja. Jis gribēja laist tautuos tod, kos byus vysmoz 15 dzīsmis. A maņ apsalaide rūkys. 

I tod ruoduos ideja par “Latgalīšu repa”augšamceļšonu?

Teksts dzīsmei “Skots pa lūgu” maņ atguoja 2016. goda decembrī, bet Ivo interveja ar Teni (Tenis Bikovskis intervēja Ivo Grigali raidejumā “Pi myusim Latgolā” – aut.pīz.) beja nuokušuo goda pavasarī. Iz kaida pamata maņ tys teksts atguoja… Nazynu. Golva suoce generēt latgalīšu vuordus, i saprotu, ka es varu koč kū pīraksteit. Vīns nu nūsaukuma variantim Ivo beja “Fraņcs Kemps”. Bet es saceju: “Nā? Varbyut nā?” Es i nimoz nazynuoju, kas jis taids ir! (smejās)

Aprelī īrakstejom dzīsmi, majā – filmiejom. I tai vyss aizguoja. Beja maņ taida sajiuta, ka ar repu nūsadorboju jau 20 godus, bet nikas nav izdareits. Ir čupa tekstu, bet taustamā formatā nikuo nav. Par albumu tūlaik teišom nikuo nadūmuojom, bet klipu gon gribieju. Maņ pateik, ka ar Ivo ir cīši raita sadarbeiba, jis nikur nav juovalk, juostum.

Varbyut i labi, ka mes ar Ivo asam par taidu gobolu. Idejis rūnās, kod mes sasateikom i runojam. Jis nūlosa sovys div teksta rindenis, es pīloboju, atīt muzyka i aizīt – taisom dzīsmi. Tai atīt vīns, ūtrs, trešs… Struodojam. Sarunojam studeju, īrokstom, gaidom rezultatu.

Kod varim gaideit albumu?

Vīnnūzeimeigi itūgod. Drūši viņ iz rudiņa pusi.

Kas roksta tekstus “Latgalīšu repam”?

Kotrs sevi cīnūšs repers sovus tekstus roksta pats. “Latgalīšu repam” nav ghostwriteru (nu angļu volūdys ‘spūku rakstnīks’ aba ‘kaids, kas roksta tekstus kaidam cytam’ – aut.pīz.). Vysys muzykaluos idejis i tekstus dūmojam i rokstom poši. Ar muzyku paleidz bejušī ceha dūmubīdri nu Ludzys i uorzemu producenti. Dorom vysu, lai nabyutu vīndabeiga i nainteresanta skaniejuma.

Kaidu muzyku pats kasdīnā klausīs?

Muzikalais radiuss mums ir cīši plašs. Zynoms, vyslobpruotuok es klausūs štatu vacuos i jaunuos školys repu. Kab tu byutu daudzpuseigs muzykā, ir juosaklausa vysaidi žanri. Krīvu šansons ir vīneigais žanrs, kuru es nikod nasaprasšu! (smejās) Es naradzu tū kai muzyku.

Maņ cīši pateik Kendriks Lemars (Kendrick Lamar). Jam nav ni bekvokalista, ni kuo – vīns pats izīt iz skotivis i vysim vyss skaidrs.

Kas nūsoka repa kvalitati – bīts voi teksts, voi obi?

Gon bītam, gon tekstam juobyun leidzsvorā. Bīts parosti reši īkustynoj, ka iz juo nav ritmeiga, golvu reibynojūša teksta. Teksta saturam ir lela nūzeime. Reps nav dainys, kas nūlaseitys zam muzykys. Tu cīši struoduoj ar tū, kab atteisteitu teksta ritmiku. Kotrai rindeņai var byut desmit varianti, kai tu jū nūlosi. Tod izavieliej pošu golvonū variantu.

Ir juodalīk rūka pi vysu detaļu, cytaiž tys var puoruok duorgi izmoksuot. Ir jau taidi, kas sataisa sprostu i cīši lipeigu pīdzīduojumu, izlīk iz svaigys, kvalitativys muzykys, i dzīsme aizīt. Publikai vaira nikuo i navajag.

Kai tev saīt sadzeivuot ar atpazeistameibu i publicitati? Maņ ir radīs prīkšstots, ka tu esi introverts cylvāks.

Atpazeistameibu es eisti naizjutu. Prūtams, piec “Boņuka” vysi gaideja, praseja intervejis. Es saceju: “Pagaidit!” (smejās). Intervejis mani mulsynoj, tai ir. Vysjau vaineiga ir volūdys barjera, saprūtu, ka narunoju tai, kai vajadzātu. Ka gūdeigi, es nagrybātu byut atpazeistams, grybu taiseit muzyku i snēgt koncertus. Maņ pateik sajiuta – izej iz skotivis i cylvāki tev atbiļd koč voi ar tū, ka jī ir atguojuši tevi pasaklauseit.

Maņ ruodīs, ka tipisks ekstraverts vysod ir atvārts, komunikabls, kompanejis dvēsele, bet bīži viņ jam nav sovys privatuos dzeivis, syltuma dvēselē voi sirds dziļumūs. Es sevi skaitu gon pi introvertim, gon pi ekstravertim. Ik pa laikam maņ pateik pabyut vīnam, padūmuot par dzeivi, īslēgt kaidu jaunu bītu, uzraksteit kaidys puors rindenis, īspiejams, jaunai dzīsmei. Taidā veidā es daboju energeju, kū dūt cytim. Maņ pateik byut sabīdreibā, daleitīs ar jaunu informaceju. Bet, zynoms, nu ilgys cylvāku kluotbyutnis sagurstu. Juosagloboj mīrs i dinamika storp obom pusem.

Voi byut latgalīšam itūšaļt ir moderni, kai tev ruodīs?

Taids vaicuojums… Tys atkareigs nu tuo, voi cylvāks/jaunīts sevi skaita par modernu taišni Latgolā. Voi jis jiut sevī latgaliskumu. Ka bārnā tys ir īlykts, tod tys byus. Ka reidzuons interesejās, taitod latgaliskums ir stileigs.

Agruok nivīns sabīdreibā Ludzā latgaliski narunuoja. Niu sateic cylvākus, kas vysu dzeivi ir runuojuši krīvyski, bet niu jī runoj jauktā latgalīšu i krīvu volūdā. I jim tys pateik. Izaruoda, ka Ludzā daudzeji cylvāki runoj latgaliski. Tys cīši prīcej!

 Voi naasi planavuojs atsagrīzt Reigā?

Vakar par tū dūmuoju! (smejās) Tys ir daudz nu kuo atkareigs. Maņ ruodīs, ka, puorsaceļūt iz Reigu, latgaliskums pagaiss. Sevkurā gadīnī puorsaceļšona nav vīnys dīnys lāmums. Varbyut piec goda. Es Reigā asu dzeivuojs, redzi, atsagrīžu. Studejūt RTU, dzeivuoju ari Daugovpilī, kas kai piļsāta maņ napatyka. Ruodejuos taida palāka i sveša. Rēzekne maņ ari cīši napatyka pusaudžu godūs, niu vyss ir cytaiži – Rēzekne ir atdzymuse. Storp Daugovpili i Reigu, es, prūtams, izavālātu Reigu.

Atsasaucūt iz “Latgalīšu repa” dzīsmi “Es tycu”, – kam tu pats tici?

Tei ir myusu ūtruo dzīsme. Es raksteju par tū, kū asu pats puordzeivuojs. Zynu cīši daudz gadīņu, kod jaunīši ir īstyguši pūrā, naspiejūt nūviertēt sovys īspiejis. I jī vīnkuorši nūlaiž rūkys, nalītdereigi pīlītoj pruotu voi izškierdej sovu laiku. Es tycu, ka cylvāks vysod varēs sevi atrast, izīt nu sovys rutinys, atrast sovu lobuokū pusi. Ka tu iz nazkū ilgi tīksīs, tod tū sasnēgsi. Es tam tycu. Ticeiba ir plašs jiedzīņs. Kotram jei ir sova. Ka pats nikuo nadareisi, tod nikaidi spāki napaleidzēs. Juotic pošam sev. Var nūkrist, i tys dūs vēļ leluoku spāku īt iz prīšku. Bet vajadzeigi ari spāki, kab pīsacaltu.

 

Karteitis nu Didža privatuo arhiva