Roksta autore: Ligija Purinaša, portals lakuga.lv

Atzeimojūt 23. apreli, UNESCO Pasauļa gruomotu dīnu, vaicojam trejim zynuotkuorim latgalīšim par i ap jūs attīceibom ar gruomotom. Kotram nu jim gruomotys zeimoj nazkū sovu, vīnam tei ir sirdslīta, ūtram – īdvasma i zuolis pret kasdīnu, trešam – omots i dzeivisveids. Izvaicojam gruomotu tierguotuoju Arti Loginu, publicisti i lakuga.lv bejušū redaktori Lauru Melni i vīnu nu ituos šaļts popularuokajim latgalīšu literatim – Raibū.

Kū pierk i skaita latgalīši?

(Aivara Mackeviča foto)

Latgalīšu gruomotu tierguotuojs i internetveikala taiseitslatgola.lv eipašnīks Artis Logins atzeist, ka naasūt apkūpuojs statistiku par pādejūs godūs izguojušajuom gruomotom latgalīšu volūdā. Juo vāruojumi līcynoj, ka vysvaira ļauds pierkūt taišni anekdotis, vuordineicys, bārnu i religiska satura gruomotys. Iz vaicuojumu, deļkuo taišni itī žanri dominej, jis atbiļd, ka eisūs žanru gruomotys ir vīgļuok saprūtamys i naasūt juosamūka ar latgalīšu volūdu.

Iz vaicuojumu, kura gruomota jam pošam ir iz vysa meiluokuo, Artis atsoka: “Lobuokys par Mikeļa Bukša 1964. godā izdūtū gruomotu “Atmiņas un atziņas” da šam nav.” Artis īsoka puorskaiteit ari Fraņča Trasuna “Fabulys”, Ilzis Spergys stuostu kruojumu “Dzeiveiba”, nu dzejis kruojumu: Annys Rancānis “Pylni kārmani dabasu”, Emilejis Kalvānis “Atvosora” i Ontona Kūkuoja “Dūd pīci”.

Nasagrib sovu laiku tierēt švakai literaturai

Publiciste Laura Melne atziest, ka gruomotys juos dzeivē ir bejušys vysod: “Saimis legendys līcynoj, ka es, pyrmūreiz atvasta iz sātu nu slimineicys, asu sagaideita ar guļteņā zam spylvyna podlyktu gruomotu “1000 vērtīgu padomu”. Maņ vysod mozai rūkā beja kaida gruomota voi žurnals, kuru škūrsteju. Taidā veidā ari poša najauši pīcu godu vacumā īsavuiceju skaiteit. I nu tuo laika varu sevi oficiali saukt par “gruomotu tuorpu”.” Gruomotu apetite školys laikā Laurai asūt bejuse lela – puora dīnu laikā asūt varejuse izskaiteit 10 gruomotu. Vydsškolys laikā vaira interesiejušys konkretys jūmys: sports, teatris, viesture. Bet ari daiļliteratura nav aizmiersta, kas deļ Laurys ir atbiļžu meklejumi i šaļtim – ari veids, kab aizbēgt nu pasauļa. Par pīmāru, “Harija Potera” gruomotys ir bejs lobuokais veids, kai aizmierst vysu, kas nūteik apleik, kai septeņu, tai ari divdesmit treis godu vacumā.

“Maņ ari cīši pateik pierkt lobys gruomotys. Tai, ka ustobā jau seņ tryukst vītys, kur tuos vysys likt. Bet gruomotu veikalūs tys vyss aizamierst – pagaist laika izjiuta, aizamierst bankys konta stuovūklis i vītys tryukums munūs plauktūs,” stuosta Laura.

Nu latgaliski saraksteitūs gruomotu Laurai pateik Valentina Lukaševiča i Ontona Kūkoja dzeja: “Maņ dzimšonys dīnā izduovuoja Kūkuoja dzejis izlasi “Dūd pīci”. Beju dzierdiejuse, ka Kūkuojs ir pīrakstejs skaistuokū mīlesteibys dzeju latgalīšu volūdā. Nu maņ tys eisti naguoja kūpā ar tū tālu, kū atguoduoju nu suokumškolys, kod jis gona bīži guoja gostūs pi myusu iz školu. Suoču skaiteit izlasi i secynuoju, ka Kūkuoja dzeja ir breineiga, cīši skaista. Maņ roduos daudz puordūmu par tū, ka mes, nautrānīši, naasam pīteikami labi nūviertiejuši, ka mums blokus ir dzeivuojs tik lels cylvāks. Ari pi Lukaševiča kruojuma “Vot taidi vot i batvini” es tyku najauši. Kaidu laiku nūstuovēja plauktā, bet tod reizi najauši atškeiru taišni tū dzejūli, kas tymā šaļtī maņ vysvaira beja vajadzeigs. Grybātūs nu juo sagaideit ari kū jaunu.”

Kū īsaceitu cytim puorskaiteit? Laura Melne atsoka: “Na reizi viņ pīsaruodejs, ka tys, kas der i cīši pateik vīnam, galeigi nader cytam. Bet varu nūsaukt tuos treis gruomotys, kuruos itūšaļt varu saukt par sovom meiluokuom. Pyrmuo namaineigi jau godus desmit ir Remarka “Trīs draugi”. Ūtrei byutu Murakami “Par ko es runāju, runādams par skriešanu”. Asu skaitejuse daudz vysvysaidu gruomotu i rokstu par skrīšonu, bet tū, parkū ari maņ pošai tik cīši svareigi ir skrīt, asu atroduse taišni Murakami dorbā. Trešuo i vysnaseņuok skaiteituo ir Norys Ikstenys “Mātes piens”. Breineiga volūda, bet pats golvonais – kuortejais pīruodejums maņ pošai, ka vyslobuokuos atbiļdis iz dzeivē svareigim vaicuojumim var rast daiļliteraturā, na pošpaleidzeibys gruomotuos.”

Myusu dīnu naatkareibu vaicojūt

“Prusts* ir gars, bet dzeive ir eisa,” ir vīns nu teicīnim, kuru na reizi viņ izsacejs literats Raibais, runuodams par gruomotom. Jis skaita, ka gruomotys ir myusu dīnu cylvāka naatkareiba: “Puorejī, myusdīnu gadžeti i aplikacejis, tev nūsoka skaiteišonys, vieršonuos tempu. Gon Spotify, gon Youtube, gon seriali diktej sovu, bet gruomotys ir vīneiguo sevī vyda bolsa naatkareiba.” Pats atzeist, ka meiluokī autori nu latgalīšu literaturys skreinis ir Oskars Seiksts, Valentins Lukaševičs i Ilze Sperga.

https://www.instagram.com/p/BequyvNg-cD/?taken-by=raibiis_spotty

“Gruomotu īsaceišona ir cīši gryuts vaicuojums. Maņ pateik ideja, ka, nazkur gastejūt, vysod juopasaver, kaidys gruomotys saiminīkam gruomotu plauktā. Taišni gruomotys īsoka tev cylvāku. Voi jis byus eistais sarunu bīdrys voi lobuok īt paceli,” soka literats Raibīs.

https://www.instagram.com/p/BHRZBvFhOF2/?taken-by=raibiis_spotty

Pats lobu pruotu skaita eksistencialisma literaturu, par pīvadumu, franču rakstnīka Selīna romanu “Ceļojums līdz nakts galam”, i t. s. nateiruo realisma (angliski dirty realism – aut.pīz.) spylgtuokuo puorstuova Čarlza Bukovska gruomotys. “Maņ Bukovskis da šam ir patics i pateik. Ka gribīs īpazeit Bukovski, tod vyslobuok suokt ar romanim “Women” voi “Post office”. Bet Selīnu īsoku skaiteit, lai saprostu attīceiguos lītys i lītu kuorteibu,” paskaidroj Raibīs.

*Marsels Prusts ir 20. g. s. suoku franču rakstnīks, kas sarakstejs septeņu romanu cyklu “Zudušo laiku meklējot”.