Roksta autors: Jānis Šiliņš, viesturis zynuotņu doktors, Latvejis Vaļsts viesturis arhiva golvonais pietnīks

Ceļš iz Latvejis viesturiskū nūvodu apvīnuošonu beja vysai gars. Jau 19. godu symta ūtrajā pusē jaunlatvīši īrūsynuoja sadaleit Vydzemis guberņu, kurā ītylpa gon myusu dīnu Vydzeme, gon Igauneja, i administrativi apvīnuot ar Kūrzemis guberņu (tuos sastuovā beja Kūrzeme, Zemgale i Sieleja). Prīkšstots par Latvejis (tai latvīšu apdzeivuotuos zemis suoce saukt 19. godu symta 60. godūs) austrumu rūbežim gon beja vysai naskaidrs.

Latgola tūlaik ītylpa Krīvejis imperejis Vitebskys guberņā i dzeivuoja škierti nu tai sauktajom “Baltejis guberņom” (Kūrzemis, Vydzemis i Igaunejis). Latgolā dzeivojūšūs latvīšus parosti sauce par “Vitebskys latvīšim”, i par jim tautiskuos atmūdys laikā vydzemnīki i kūrzemnīki interesējuos vysai moz. Latgolā beja cyts etniskais sastuovs, religeja, saiminīkuošonys tradicejis, i pastuovēja ari “drukys aizlīgums” (līgums izmontuot latiņu alfabetu). 19. i 20. godu symta mejā Latgolys puorstuovu (īvāruojamuokais nu jūs beja Fraņcs Trasuns) pīsadaleišona Reigys Latvīšu bīdreibys organizātajuos vosoryys sapuļcēs beja koč kas eksotisks. Jī stuosteja par stuovūkli Latgolā i raudzeja atguodynuot, ka austrumūs nu Aivīkstis dzeivoj lela latvīšu tautys daļa. Deļ daudzu “muomuļnīku”* tys beja puorsteigums. Fraņcs Kemps, acimradzūt gon nadaudz puorspeilejūt, par itū laikmatu vāluok raksteja: “Latgola tyka “atkluota” kai sovā laikā Kolumbs atkluoja Ameriku. Bet nikaidys prīcys par itū atkluošonu nabeja, pavysam ūtraiži: latvīšu voldūšī veiri pat nūsabeida i nazynuoja, kū ar latgalīšim īsuokt.”

Kara i revolucejis līsmēs

Pyrmais pasauļa kars radikali maineja itū stuovūkli. Latgalīši vīsmīleigi pījēme Kūrzemis biegļus; sūpluok puorejūs latvīšu aktivi pīsadaleja biegļu organizaceju darbeibā; tyukstūšom stuojuos latvīšu strielnīku bataljonūs (vāluok pulkūs). Varātu saceit, ka kara līsmis sakausēja škiertū latvīšu naceju vīnā vasalumā. Par tū līcynuoja ari Pyrmais Latgolys kongress, kas rysynuojuos Rēzeknē 1917. goda maja suokumā, napylnus div mienešus piec Februara (piec jaunuo stila – Marta) revolucejis i cara atsasaceišonys nu trūņa. Latgolys latvīšu vairuokums steidzēs deklarēt sovu gribiešonu atsadaleit nu Krīvejis imperejis i pīsavīnuot sovu tautīšu apdzeivuotajom Baltejis guberņom, lai izveiduotu vīnuotu, autonomu Latveju. Parkū itaida steiga? Pastuovēja cereiba, ka jaunizveiduotuo Krīvejis Pagaidu vaļdeiba, kura vysmoz vuordūs deklarēja tautu pošnūsaceišonuos tīseibu principu, varātu ļaut Latgolys latvīšim pīsavīnuot sovu tautys bruoļu apdzeivuotajom teritorejom. Latgola ilgstūši beja cītuse nu kulturaluos i religiskuos apspīsteibys, nu rusifikacejis politikys. Na veļti nacionaluos kusteibys prīkšgolā beja nūsastuojuši katūļu muoceituoji. Krīvejis revolucejā tyka saskateits ilgi gaideitais “īspieju lūgs”, kab eistynuotu Latgolys atsadaleišonu. Dīvamžāļ ni Georgejs Ļvovs, ni Aleksandrs Kerenskis nagribēja nikuo dzierdēt par Latgolys praseibom.

Opozicejā beja nūsastuojuse ari daļa Latgolys mozokumtauteibu īdzeivuotuoju i it seviški – Fraņcs Kemps ar sovim pīkritiejim. Inženers Kemps, leidzeigi cytim latvīšim, gribēja, lai Latgola atsadola nu Krīvejis. Tūmār jis nagribēja izreizis pīsavīnuot “baltīšim”. Juo izpratnē Latgolu apdzeivuoja atsevišķa tauta – latgalīši (taišni Kempa aktivitatis itū vuordu padareja popularu), kurim juodaboj autonomeja Krīvejis sastuovā i tikai piec tam juolem par sovu tuoluokū liktini. Pyrmajā Latgolys kongresā Kemps i juo pīkritieji cīte piļneigu sakuovi i ar škandalu pamete tuo nūrisis vītu.

Kuortejuo varys maiņa

Piec dziļuos viļšonuos Krīvejis Pagaidu vaļdeibā Latgola ar lelom cereibom uztvēre ziņu par kuortejū varys maiņu Petrogradā. 1917. goda novembrī Krīvejis golvyspiļsātā apvārsumu veica lelynīki i mudri puorjēme kontroli par pīfrontis rajonim. Tys atsatīce ari iz Latgolu, kurā disloceituo Krīvejis 5. armeja strauji lelinīciskuojuos. Tyka izveiduoti jauni varys organi, i tamūs īsastuoja daudzeji nacionali nūskaņuoti latgalīši. Seviški daudz latvīšu tauteibys zemnīku īsastuoja Rēzeknis padūmis Izpiļdkomitejis zemnīku sekcejā. Leidzeigi kai piec cara guozšonys, ari itūreiz latgalīši steidzēs sasaukt kongresu piec īspiejis mudruok, kab, kai soka, koltu dzeļzi, cikom tei korsta.

Jauna kongresa sasaukšonu gribēja gon F. Kemps, gon Latgolys Pagaidu zemis padūme, kurys darbeibu agruokuo vara nabeja atzynuse, gon lelinīki. F. Kemps naivi cerēja, ka jam varātu izadūt Latgolys nuokūtni īvierzeit sev vālamā gultnē, lai gon novembra beiguos nūtykušuos Krīvejis Satversmis vieliešonys beja nasušys kuortejū viļšonūs – Kempa atbaļsteituoji sajēme nagaideiti moz bolsu. Pagaidu zemis padūme i nacionali nūskaņuotī latgalīši cerēja beidzūt suokt kaidus realus sūļus ceļā iz Latgolys pīvīnuošonu puorejai Latvejai. Sovukuort lelinīki (gon Vydzemis, gon Latgolys) saskateja itamā kongresā īspieju aplīcynuot sovu ītekmi i dabuot sabīdreibys papyldu atbolstu, kura Latgolā tik cīši tryuka. Pīmāram, Vydzemis lelinīki 1917. goda 27. novembrī konstatēja, ka “Latgolā cīši moz cylvāku, kas nūstuotūs iz škirys priņcipim, juo Latgolā stypra nacionaluo kusteiba – latvīšu-latgalīšu kusteiba”.

Ūtruo kongresa organizeišona

Lai gon lelinīki vuordūs osai kritizēja Latgolys Pagaidu zemis padūmi kai buržuazisku, tuos darbinīki beja faktiskī Ūtruo Latgolys kongresa organizātuoji. Par pīvadumu, laikroksts “Laika Domas” 1917. goda 13. decembrī skaidri nūruodeja, ka kongresā pīsadaleja Pagaidu zemis padūme, lai gon oficiali iniciativa par kongresa sasaukšonu guoja nu Rēzeknis Izpiļdkomitejis pusis. Kongresa Organizacejis komitejā beja vairuoki nacionali nūskaņuoti latgalīši: Stanislavs Kambala, Valereja Seile i Pīters Lazdāns. Kongresu atbaļsteja ari Rēzeknis apriņča komisars Pīters Līpiņš, kurs beja F. Kempa pīkritiejs. Acimradzūt Kemps ar juo paleidzeibu cerēja eistynuot sovu programu.

Ūtrais kongress divejūs aspektūs atsaškeire nu Pyrmuo Latgolys kongresa. Vysapyrma, tamā aicynuoja pīsadaleit lelu skaitu minoritašu puorstuovu – 27 krīvus (16 pareizticeigī i 11 vacticeibnīki), 12 ebrejus, 5 pūļus i 2 boltkrīvus. Taipat aicynuoja pīsadaleit vysu nūzeimeiguokūs pošpuorvaļdis, sabīdriskūs i ekonomiskūs organizaceju puorstuovus. Ūtruo īviereibys cīneiguo atškireiba beja katūļu gareidznīku tryukums decembra kongresā. Nā, tys nabeja bazneickungu boikots, kuri beja faktiskī īprīkšejuo kongresa organizatori i vadeituoji. Itūreiz, kab “nakaitynuotu” lelinīkus, beja nūlamts lyugt bazneickungus napīsadaleit itamā pasuokumā. Ari pošu kongresu demonstrativi sareikuoja svātdīnē. Vāluok, jau piec kongresa nūslāguma, prese ar gondarejumu raksteis: “Vēļ var pīzeimuot, ka itamā Kongresā daleibu najēme nivīns bazneickungs. I labi padareis, ka ari iz nuokušū kongresu nabrauks nivīns. Lai pasauleigī poši sprīž par Latgolys nuokūtni.”

Kongresa pyrmuo dīna

Vitebskys gubrenis latgalīšu apriņču padūmu kongress aba vīnkuorši Ūtrais Latgolys kongress saguoja Rēzeknē 1917. goda 16. decembrī (piec vacuo stila 3. decembrī). Pavysam iz tū beja īsaroduši 345 delegati nu Daugovpiļs, Rēzeknis i Ludzys apriņčim. Beja īsaroduši ari Vydzemis puorstuovi – 55 delegati. Jūs vydā beja treis lelnīciskuos Latvejis Padūmis (Iskolata) puorstuovi, kurys rūkuos atsaroda diktatoriskuo vara Vydzemē.

Kongresa nūrisi 13 stuņdēs atkluoja komisars P. Līpiņš. Nuokušais dīnys kuorteibys punkts beja kongresa prīkšsādātuoja vieliešonys. Tys izraiseja lelu konfliktu, kuru ar lelom pyulem izadeve atrysynuot tikai desmit stuņdēs vokorā, “kod kongress beja piļneigi nūgurs”. Vysapyrma F. Kempa pīkritieji nagribēja atzeit sovu pretinīku puorstuova Juoņa Rubuļa uzvaru. Kemps beja pasaryupejs par tū, kab bolsuošonys rezultatus apkūpuotu juo pīkritieji, bet div bolsu pītryuka, kab uzvarātu jūs kandidats P. Līpiņš.

Navarūt nūmīrēt satrokuotūs kongresa dalinīkus, Rubuļs atsauce sovu kandidaturu. “Piec ilga trūkšņa” par nuokušū kandidadtu izvierzeja vydzemnīku puorstuovi, Iskolata lūcekli Vīksniņu. Ari jis bolsuošonā īveice Līpiņu. Kempisti otkon suoce skali klīgt, apvainojūt Vīksniņu, ka jis asūt vyltvuords i jam naasūt vajadzeigūs pylnvaru, kab kandidātu iz kongresa prīkšsādātuoja omotu. Cyti skali lomuoja Līpiņu. Prese vāluok raksteja, ka cylvāku trūkšņuošonu naasūt variejuši apturēt i “stuovūklis bejs taids, ka kotrā breidī varēja nūtikt kaušonuos”. Lai nūmīrynuotu delegatus, kongresu iz div stuņžu puortrauce. Golu golā vālā vokorā par kongresa prīkšsādātuoju īvielēja F. Kempa pīkritieju minoritašu puorstuovi Mališenko. Kongresa prezidejā nu kotra apriņča īvielēja vēļ treis puorstuovus. Jūs vydā beja gon lelinīki, gon nacionali nūskaņuoti latgalīši.

Kongresa ūtruo dīna

Ūtruo kongresa dīna suocēs tai, it kai vysi byutu aizmiersuši par vakardīnys nasaskaņom – prese raksteja, ka kongresā “vaļdeja mūžs gorastuovūklis”. Delegati vīnuojuos par apsveikuma telegramys nūsyuteišonu Krīvejis padūmu vaļdeibai. Sekuoja Vīksniņa referats par tuos šaļts politiskū stuovūkli. “Uorkuorteigi trūkšņainā kongresā īsastuoja kopa klusums.” Nacionali nūskaņuotī delegati ceņtēs turēt sovys emocejis pi sevis, kab otkon naizjauktu kongresa gaitu. Jī cerēja, ka lelinīki beidzūt varātu paleidzēt Latgolu atdaleit nu Krīvejis. Deļtuo piec Vīksniņa referata, daudzim par puorsteigumu, nikaidys debatis nasasuoce. Vuordu gon jēme komisars Līpiņš, kurs deve muojīni, ka Vīksniņa īsnāgtuo rezoluceja “klibojūt”. Iz tū delegati nu zālis atsaceja ar saucīnim: “Tu pats kliboj!” Nikaida tuoluoka rezolucejis kritika nasekuoja, i tū gondreiž vīnbolseigi kongress pījēme.

Turpynojumā kongress apsprīde pošu svareiguokū dīnyskuorteibys punktu – Latgolys atsadaleišonu nu Krīvejis i potencialū pīsavīnuošonu Latvejai. Vysapyrma ar referatu par itū vaicuojumu otkon uzastuoja Vīksniņš. Sekuoja cīši osys debatis. Līpiņš i Kemps paziņuoja, ka jī ari asūt lelinīki. Bet jūs uzskoti īvārojami atsaškeire – piec jūs dūmu, Latgolu apdzeivojūt atsevišķa tauta (“latgalīši”) i tuos apdzeivuotuos teritorejis pīvīnuošona Latvejai asūt puoragra. Prese raksteja, ka itamuos debatēs “kempisti paruodeja sovu eistū geimi. Ar klīgšonu i lomuošonūs teik izbeigtys debatis, i teik īsnāgtys div rezolucejis, vīna nu referenta, ūtra nu Kempa kunga pusis”. Komisars Līpiņš gondreiž voi rauduodams lyudzīs krīvus i ebrejus atbaļsteit jūs poziceju. Tūmār ari itūreiz Kempa nūmetne pīdzeivuoja kaunpylnu sakuovi. Par Latgolys atsadaleišonu nu Krīvejis i pīsavīnuošonu Latvejai nūbolsuoja 202 delegati. Pret beja 74, bet atsaturēja 14. Aizasirdejs Kemps, leidzeigi kai Pyrmuo Kongresa laikā, pamete tuo nūrisis vītu.

Ar Kempa aizīšanu kongresa nūrise napalyka mīreiguoka. Pieški naz nu kurīnis (varbyut Kempa syuteits) īsaroda 5. armejis Revolucionaruos kara komitejis prīkšsādātuojs, kurs paziņuoja, ka 30 000 veiru lelais Rēzeknis garnizons naatzeistūt kongresa nūrisi i vysim juoizkleist. Delegatu reakceju iz itaidu paziņojumu mes varim vīgli īsadūmuot – suocēs tik lels trūksnis, ka armejis puorstuovs beja spīsts atsavaiņuot par sovu puordrūšū paziņojumu i steidzeigi pamest navīsmīleiguos telpys. Piec tam Kempa atbaļsteituoji, kuri nabeja sekuojuši sova lidera aizīšonai, otkon sacēle lelu trūksni i jūs izadeve nūmīrynuot viņ ar lelom pyulem.

Pādejuo Kempa nūmetnis cereiba tyka lykta iz leluokys ītekmis dabuošonu Latgolys Padūmē, kuru kongress īvielēja Latgolys Pagaidu zemes padūmis vītā. Pavysam tuos sastuovā beja 36 lūcekli (pa 12 nu kotra apriņča). Kempisti raudzeja dabuot lauku pogostu puorstuovu napīlaisšonu padūmis vieliešonuos: “Lai lobuok zemnīki braucūt iz sātu.” Jī labi zynuoja, ka taišni lauku pogostu dzeivuotuoji beja leluokī apsavīnuošonys ar Latveju atbaļsteituoji. Tūmār ari itūreiz Kempa nūmetne pīdzeivuoja zaudiejumu, nasaverūt iz draudim i lomuošonūs.

Golu golā Latgolys Padūme tyka īvālāta (nuokušajā dīnā īvielēja ari tuos Izpiļdkomiteju). Kongress ari izdeve veikt prīkšdorbus Latgolys atdaleišonai nu Krīvejis i jauna kongresa sasaukšonai 1918. goda janvara vydā, kab oficiali nūformātu Latgolys apsavīnuošonu ar puorejū Latveju. Taipat kongress nūlēme izveiduot Latgolā sorkonū gvardi aizmuguris apsorguošonai pret laupeituoju bandom.

Piec kongresa

Piec Ūtruo Latgolys kongresa nūslāguma iz Petrogradu devēs latgalīšu zaldatu i matrožu delegaceja. Tai beja izdūts īsnēgt padūmu vaļdeibai Aloiza Bojāra sastuodeitu lyugumrokstu par latgolys atdaleišonu nu Vitebskys gubernis, kai ari kongresa pījimtuos rezolucejis. Matrūžam Znūtiņam, kurs vadeja delegaceju, izadeve īsnēgt vysus dokumentus Īkšlītu tautys komisariatā. 27. decembrī komisariats izdeve reikojumu Nr. 92 par Daugovpiļs, Ludzys i Rēzeknis apriņču atdaleišonu nu Vitebskys gubernis. Latgalīšu ilgi gaideitais i ar lelom gryuteibom izceineitais mierkis beja sasnāgts. Piec četru dīnu delegaceja atsagrīze ar mynātū lāmumu Rēzeknē.

Latgolys Padūme turpynuoja dorbuotīs leidz 1918. goda janvaram. Latgalīši pīsadaleja Latvejis Struodnīku, zaldatu i bezzemnīku deputatu padūmu II kongresā Valmīrā. Iskolats snēdze gon materialu, gon organizatorisku atbolstu Latgolys Padūmei, gatavejūtīs obu nūvodu apvīnuošonai. Tūmār leidz faktiskai vysys Latvejis apvīnuošonai beja juogaida vēļ gondreiž vasals gods. 1918. goda janvara Latgolys kongress tai ari nanūtyka, partū ka tuo reikuošona aizakavēja leidz Vuocejis armejis ofensivai februarī.

Golu golā Latvejis apvīnuotuoji beja navys lelinīki, bet gon Latvejis Tautys Padūme i Kārļa Ulmaņa Pagaidu vaļdeiba 1918. goda novembrī, kas pījēme i suoce dzeivē eistynuot attīceigus lāmumus.

*Muomuļnīks – Reigys latvīšu bīdreibys bīdrs, sabīdriskys darbinīks (leidz Pyrmajam pasauļa karam)

Karteitēs Rēzeknis piļsātys skoti 20. godu symta suokumā, Latgolys Kulturviesturis muzeja kruojums.