2018. goda 14. julī Rēzeknis nūvoda Lūznovys pogostā, Zosnā, nūtiks Dobys koncertzala muzykys, muokslys i video performaņču nūslādzūšais koncerts. Pagaidom konkretu nūtikšonys vītu pasuokuma organizatori naatkluoj – tys bys zynoms, tyvojūtīs pasuokuma nūrisei. Koncerts nūtiks breivā dobā, īeja ir bez moksys.

Pyrma diveju godu natuoli nu Zosnys beja vareiba īsapazeit ar sikspuorņu dzeivi. Itamā godā pasuokums byus līguokuos nūskaņuos – tiks paruodeita dzeiveibys energeja, apvīnojūt iudiņa, gaismys i augu spāku. Dobys koncertzala radūšuo komanda, runojūt par ituo goda varūni, soka: “Hloroplastā rit energejis process, kas apbreinojami leidzeigs Zemislūdis energejis procesam. Tū pietejūt, atsakluoj pylna informaceja par tū, kai dorbojās myusu planeta.” Hloroplasts puorveidoj saulis gaismu elektreibā, saražojūt glikozi i skuobekli. Tei ir fotosinteze (nu grīķu volūdys ‘byuvēt ar gaismu’).

Kas i kai ir byuvāts i puorbyuvāts ar gaismu aba fotosintezāts, voi tam ir kaida saisteiba ar fotografiešonu, voi zalī augi ir zali – tū vysu i vēļ vysaidys interesantys lītys varēs vāruot i izzynuot Dobys koncertzalā Zosnā.

Dobys koncertzala mierkis ir palelynuot sabīdreibys izpratni par Eiropys Savīneibā aizsorgojamajim biotopim i pareizu tū apsaimnīkuošonu. Vidis muzykys koncerts tūp zynuotnis i muokslys saskarsmē – zynuotnīki, muziki, dzejnīki, fotografi i filmu autori kūpeigi veidoj izruodi, kurys golvonais varūņs ir doba.

 
Karteite: publicitatis materials.