Apguods “Mansards” izdevs Marejis Platacis Fačsys Fainys gruomotu “Platās acis” – aizkustynūšu stuostu par tū, kai kara buorine piec 70 godu atkluoj sovys latvīšu saknis Latgolā. Gruomota suokūtnieji angļu volūdā izdūta 2016. godā ASV. Gruomotys prezentaceja i sasatikšona ar autori 16. majā nūtiks Daugovpilī.

Nacistu karaveiri Mareju, godu vacu bārnu, i juos muoti Solomeju sagiusteja 1944. goda martā, atsarībūt par juos tāva Bronislava Platača leidzdaleibu partizanu darbeibā Latgolā. Karaveiri muoti ar bārnu kai politiskūs īslūdzeitūs nūguoduoja Rēzeknis cītumā, bet piec tam – Salaspiļs koncetracejis nūmetnē. Solomeju aizsyuteja iz vuocu koncentracejis nūmetnem, bet Mareju iz Latvejis i Vuocejis buoriņu nomim. 1949. godā Mareju ar lidmašynu aizveda iz ASV, kur meitineiti adoptēja amerikaņu puors i jei kliva par ASV pylsūni.

Leidz 70 godu vacumam Mareja nikū nazynuoja par sovu izcelsmi, jo juos dzymtū Latveju beja okupiejuse Padūmju Savīneiba. Saimis detektivs Reigā 2014. godā uzzynuoja faktus par juos vacuokim. Tys Marejai deva īspieju sasatikt ar vīneigū vēļ dzeivū juos tāva saimis lūcekli, Bronislava muosu Leonoru. Itys atkluojumu ceļš atvēra Marejai acs, paleidzūt īraudzeit juos identitati, atbylstūši juos pavuordei Platačs – “plotuos acs”.

Mareja Platace Fačsa Faina (Marija Platace Futchs Fine) ir naturalizāta ASV pylsūne, kuru adoptēja juo svieteiba Džons i Selma Fačsi. Jei uzauga Kolorado i Teksasā i 1965. godā beidza Midlendys Universitati (Fremontā, Nebraskys štatā), īgiustūt humanitarūs zynuotņu bakalaura grādu viesturē. Humanitarūs zynuotņu magistra grādu jei īgiva 1970. godā, pabeidzūt Storptautyskū studeju fakultati Amerikys Universitatē Vašingtonā. Struodojūt par Luteraņu bazneicys izgleiteibys misionari Malaizejā nu 1965. leidz 1968. godam, jei pasnīdze angļu volūdu kai ūtrū volūdu, bet nu 1973. leidz 1974. godam struoduoja par pasnīdzieju universitatē Taipejiā. Vāluok ASV turpynuoja dorbu pedagogejā.

Marejis Fainys gruomota “Platās acis” papyldynoj 2015. godā “Mansardā” izguojušū viesturnīka Jāņa Riekstiņa stuostu “Latvijas bāreņi, kuri pazaudēja savu dzimteni”.

16. majā 14.00 stuņdēs Daugovpilī Latgolys Centralajā bibliotekā nūtiks gruomotys atvieršona i sasatikšona ar autori.