Intervejis autore: Ligija Purinaša, portals lakuga.lv

Ar muzykantu Ingaru Punculi sasarunuot ir cīši vīglai i vīnkuoršai. Pats jis atzeist, ka ari iz skotivis rauga radeit pateikamu i napīspīstu atmosferu, kab vysim byutu interesanti. Sovulaik jis ir pīsadalejs šovūs “Dziedošās ģimenes” i “Koru kari”, niu turpynoj muzicēt ar bruoli Artūru kai “Brāļi Puncuļi”. Ingara bolss ari ir dzieržams latgalīšu dzīsmu izlasē “Celīs, bruoļ!”, kuru pārņ izdeve par gūdu Latvejis i Latgolys kongresa symtgadei. Niu jam padūmā ir vēļ kaids projekts. Sasarunojam par juo nuokūtnis planim, latgalīšu volūdu i tū, voi teišam šlagers nav muzyka.

Zynu, ka kaidu laiku dzeivuoji Reigā. Niu esi atsagrīzs Latgolā? Pastuosti, kū niu dori.

Nūsaceiti asu atsagrīzs. Kod pabeidžu vydsškolu, aizbrauču iz Reigu, vuicejūs tī gruomotvežūs. Bet tys, kas nav tovs, — tī nikuo navari izdareit. Pyrmū godu es pabeidžu, bet saprotu, ka ūtrū godu es nagrybu pabeigt. Suoču struoduot. Bet dzeive kai jau dzeive – nūtyka vysaidi breinumi. I vīnā šaļtī dzeive sabruka kai kartu nameņš. Beja vajadzeiga koč kaida vidis maiņa. Maņ pasaruodeja gribiešona atsuokt studejis. A deļkuo naatsuokt studēt Rēzeknē, ka ite ir taida īspieja? Tai es ite pa Rēzekni i dzeivoju. Ceru, ka šūgod beidzūt ari tikšu pi sova bakalaura diploma vadeibys zynuotnē. Itūšaļt eisti nazynu, kai i kas byus iz prīšku. Muns krysttāvs labi pasaceja: “Aizbraukt ir pavysam vīnkuorši iz tū pošu Reigu voi kur cytur, bet kurs tod paliks ite iz vītys?” Daleji jam pīkreitu. Bet nav jau saceits, ka, aizbraukdams iz Reigu, tī ari palikšu.

Kai suocēs tovys muzikaluos gaitys?

Bierneibā. Divu godu vacumā es asūt cīši švaki runuojs. Cikom muni vīnaudži mašynys sauce par “mašynom”, es asūt sacejs, ka brauc “bi-bī” (smejās). Kod es dzīduoju, tod gon vuordus varēja skaidri saprast. Vāluok beja aktivitatis popgrupā “Hip-Hop”, kū vadeja Sandra Mežore, kai arī suoču dzīduot Rēzeknis Jezus Sirds katedralis kūrī “Mirabilis”, kū voda Nellija Sarkane. Suoču īt muzykys školā, daudz dzīduoju školys pasuokumūs. 12 godu vacumā suocem ar bruoli dzīduot izlaidumūs. I tod beja ari šovs “Dziedošās ģimenes”.

Nui, pastuosti par sovu pīredzi.

Maņ beja 17 godi, bruoļam – 15. Es tamā laikā jau spielieju balus. Niu “Bruoļu Puncuļu” sastuovā ir breineigs cylvāks – Konstantins Timofejevs, kas spielej i sintezatoru, i akordeonu, jis teišom ir cylvāks-orkestris! Jis tūlaik mani beja pasaucs jam pīpaleidzēt balūs. Dīnu pyrma šova “Dziedošās ģimenes” regionaluos atlasis Rēzeknē izzynuoju, ka ir taida īspieja. Saprotu, ka vajag paraudzeit interesis piec. Pīrunuoju bruoli. Mums leidza atguoja ari vacuoki, bet jī beja leidzjutieju lūmā aiz durovu. Mes planavuojom tai – ka tiksim šovā, tod uzastuosim kai treis bruoli. Bet sarokstā beja raksteits cypars “seši”. Tai ari vacuokim i babeņai beja viņ juodzīd. Iz šovu mes ari tai braukuojom – kotra reize beja kai pādejuo. Vysu mes darejom poši – mums nabeja ni sovu stilistu, ni muzykys pedagogu.

Kai beja ar atbolstu nu Latgolys? Jutot?

Mes jutom cīši lelu atbolstu nu apleicejūs. Draugi organizēja fanu autobusus. Atbaļsteituoju vydā beja ari puornūvodnīki. Pīmāram, tu piec mieginojuma ībrauc “Līpkolnūs” i puordevieja vaicoj, kai mums guoja mieginojumā i kū dzīduosim svātdiņ. Beja gadīņs Rēzeknē svātdīnis reitā – veikalneica tāvu nūlomoj, deļkuo jis vēļ nav Reigā. Kod atbraucem kai uzvarātuoji, tod vyss sātys pogolms beja ļaužu pylns. Cylvāki dzīduoja, spielēja dzīsmis, suove salutu. Tāvs aizbrauce iz dorbu, jū tī sveic i jam stuosta, ka nazkaidi duraki septeņūs nu reita suovuši salutu. (smejās)

Ari šovā “Koru kari” pīsadaleji…

Nui, maņ cīši patyka! Par bruoļa daleibu šovā vyss beja skaidrs – jis beja Rēzeknē, kur ari nūtyka mieginojumi. Es tamā laikā vuicejūs Reigā i dūmuoju, ka maņ nasaīs pīsadaleit. Dīzgon nareali byutu nu Reigys izbraukuot iz 2–3 mieginojumim nedeļā. Bet tāvs pīrunuoja paraudzeit. Tai es aizguoju. Tys teišom beja fantastiski! Atškireibā nu šova “Dziedošās ģimenes” itamā projektā tev pošam golva nabeja juolauza par kasdīniskom lītom. Golvonais beja gribiešona struoduot i dzīduot.

Kū daleiba šovūs tev deve?

Vīnnūzeimeigi deve izaugsmi. Piec šova “Dziedošās ģimenes” sajēmem daudz zvonu ar pīduovojumim uzastuot. Mums laikam goda laikā beja nūspālāts vaira nakai 100 koncertu. Nu tuo jau ari suocēs nūpītnuokys muzikaluos aktivitatis. Cylvākim patyka, kai mes uzastuojam, jī gribēja myus redzēt, i nav jau nikaids nūslāpums, ka naudu nūpeļneit ar tū ari varēja. A kū vaira vajag puišam 17–18 godu vacumā? (smejās) 

Kai beja ar atpazeistameibu piec šovu?

Beja vysaiži. Cikom esi aktuals, tikmār ļauds par tevi interesejās. Beja kaidi leluoki pasuokumi, kurus apmeklieju i gribējuos īlest kaidā styureitī, kab nivīns natraucātu i nasavārtu viersā. Daži draugi nūsprīde, ka es asūt palics īdūmeigs, koč eistiniebā – gribieju nūsaglobuot. Ir cylvāki, kas olkst piec uzmaneibys, kam gribīs, lai vysi jūs zyna i lai jim pīvierš viereibu. Mes tū pīdzeivuojom, paraudzejom, mums ir sovs vīdūklis. Maņ gribīs dzīduot skaisti i byut jaukam, bet pompozitatis navajag.

Cik svareigi byut aktualam?

Tys ir cīši svareigi. Juorauga sevi motivēt, vajadzeiga atteisteiba iz prīšku. Tev ir juoskaņ radejā i juobyut televizejā. Deļtam mums niu ir izveiduots jauns projekts “Baritoni”, ar kuru startiejom šovā “X-faktors”. Kai mums īs, pagaidom nazynu, redzēsim.

Grupa “Baritoni”

Voi muzyka ir pošizpausmis veids?

Ite ir divi celi. Bali i privatī pasuokumi ir dorbs. Ka tev balā 5 stuņdis ir juonūstuov kuojuos i vysu laiku juobyut prīceigam, smaideigam, energiskam…  Daudzi jau nasaprūt, kai tys ir, nu molys ruodīs – parunuoji, padzīduoji pasmaideji, bet tys ir reals fizisks dorbs. Tu navari paruodeit, ka esi nūgurs, naizaguliejs. Cylvākam, kas tevi ir paprasejs, nainteresej tovys problemys. Ūtrs ceļš ir pošizpausme. Kotrs muzikis gryb byut sadzierdāts. Koč kaidys emocejis jau kotram cylvākam sasakruoj, viņ ataškir pošizpausmis veids. Vīnam ir sporta zals, cytam dorbi uorā. Maņ tei ir muzyka. Es izlīku iz papeira, sarokstu dzīsmis. Forši ir, ka vāluok tys kaidam ari pateik.

 Tu esi vuicejīs Rēzeknis Katūļu vydsškolā, guojs svātceļojumūs – kaida nūzeime bazneicai ir deļ tevis?

Runojūt par Rēzeknis Katūļu vydsškolu, tod vuiceibys tī maņ deve teišom daudz. Škola beja moza, maņ beja daudz īspieju izapaust, gon dzīžūt, gon vodūt dažaidus pasuokumus. 

Ari niu dzīžu Jezus Sirds katedralis bazneicys kūrī. Bazneica myusūs ir īaudzynuota, tys ir vacuoku nūpalns. Cik viņ sevi pīmiņu, mes vysod asam guojuši svātdīnēs iz bazneicu. Dzeivē ir bejušys vysaidys situacejis, kurys tu navari vīnkuorši izskaidruot. Ir baigi forši, ka tev ir iz kū pasaļaut. Cytim paleidz meditaceja, maņ – lyugšona, kas nūmīrynoj. Grybātūs redzēt vaira jaunīšu myusu draudzē, bet ticeibai juoatīt dabeigi. Tu navari cylvāku pīspīst ticēt. Kotram pošam juonūīt pi ticeibys – vīnolga, pa kaidim celim voi caur kaidu bazneicu jis pi Dīva atīs.

Kai ir ar latgalīšu volūdu – cik bīži jū dzierdi i pats lītoj?

Es runoju latgaliski, nui. Viņ kasdīnā naizmontoju – maņ eisti nav, ar kū runuot. Ir īsaguojs tai, ka muni vacuoki, babeņa sovā storpā runoj latgaliski, bet ar mums, bārnim, – latvīšu literarajā volūdā. Tys drūsi viņ deļtam, ka vacuoki uzatrauce par myusu volūdys pareizeibu. Bet krysttāvs ar mums vysu dzeivi ir runuojs tikai latgaliski.

Kai tev redzīs – voi ir kaidys latgaliskuos vierteibys, kas byutu juosorgoj, juosagloboj?

Prūtams, volūda ir pats svareiguokais. Tys ir pamats vysam. Nabyus volūdys – i nabyus nikuo cyta. Maņ ir prīca, ka tys niu jaunu cylvāku vydā ir cīši aktuali. Tys ir foršs ceļš, kai pīsaisteit jaunīšus. Tei ir taida ūdzeņa, ka tev ir koč kas sovs! Tū es ari radzu i jiutu tod, kod pats uzastuoju puornūvodūs. Cylvākim cīši pateik. Šaļtim tu nazkū stuosti, runoj, nazkas nasaīt, bet tod aizrunoj latgaliski i vyss saīt! (smejās)

Ir ļauds, kas soka, ka jim puornūvodnīki ir nūdarejuši puori.

Maņ ruodīs, ka jim vīnkuorši nav pasaveics. Ari maņ ir bejuši kuriozi. Cyta storpā, nagativys atsauksmis ir tikai nu cylvāku godūs. Kakenīkūs pi mums pīguoja kungs godūs i kunga pruotā, agresivi saceidams: “Nu, puiši, jūs vienreiz beigsiet dziedāt tajā rumāņu valodā?!” (smejās) Bet puorsvorā vysi ir pozitivi nūskaņuoti.

Beja laiki, kod sprīdze storp latgalīšim i cytu nūvodu īdzeivuotuojim pateišam pastuovēja. Bet niu maņ ruodīs, ka mes ite, Latgolā, bīži viņ tūmār tuos lītys puorspeilejam. Puorjam sajiuta, ka asam nazdeļkuo apdaleiti, apbižuoti. Paguotne ir juoatstuoj paguotnē, i ir jodzeivoj ar skaidru dūmu nuokūtnē. Vyss ir kuorteibā, latgalīšu volūda skaņ i skanēs. Tikai iz prīšku. Es skaitu, ka nadreikst aizmierst, ka tūmār suokumā mes vysi asam latvīši, tikai piec tam –latgalīši, kūrzemnīki i tt. Cik ta myusu, latvīšu, ir, i kas byus, ka suoksim koč kū daleit sovā storpā. Ir jobyut vīnuotim, juoprūt vīnam ūtru sadzierdēt.

Teik skaiteits, ka latgalīšu muzikys vydā ir “konflikts” storp šlageri aba tautā popularū muzyku i t. s. latgalīšu pop i rokmuzyku. Kaids pat ir pasacejs, ka šlagers vyspuor nav muzyka. Kai tev ruodīs, cik taids apgolvuojums ir objektivs?

Ir juosaprūt, ka muzyka jau nav tikai deļ sevis. Tys puorsvorā ir deļ klauseituoju. Kotram ir sovi celi, kai tū dareit i kai koč kū panuokt. Ka kaids ir pasacejs, ka tys voi itys muzykys žanrs nav lobs, tod jis jau uzbrauc pats sev. Varbyut jis nav apmīrynuots ar sovu muzyku. Runojūt par konfliktu, pījamu, ka tys vaira ir kaida naveiksmeiga jūka sekys. Kū mums ite daleit – cik ta tūs muzikantu Latgolā ir?! Es saprūtu, ka šlagermuzykā ir daži individi, kurus ari maņ varbyut kaidu reizi ir kauns klauseitīs, bet tys ir cīši subjektivi. Ka cylvākim, klauseituojim, pateik, tod mierkis ir sasnāgts – spielej koč pa goldu!

Tu esi uzastuojs gon iz lelom, gon iz mozom skotivem kai muzikis i kai pasuokumu vadeituojs. Kaidi ir tovi nūvārojumi – kas cylvākus interesej?

Vīnkuoršeiba. Tagad, kod apleik ir vysaidys sarežgeitys lītys, ir vīglai apsamaļdeit. Raugom sovus koncertus padareit taidus muojeigus i napīspīstus, runuot ar cylvākim, uzturēt dialogu. Lai ari sābru Ontonam, kuru iz pasuokumu atvylka sīva, byutu interesanti.

Voi jiuti atškireibu storp lauku večerinku i koncertzalu apmaklātuojim?

Najiutu. Pošam gon ir cyts atbiļdeibys leimiņs. Večerinkā nabyus lela bāda, ka nazkas sajuks. Golvonais ir spēt uzturēt sirsneigu, pateikami pozitivu atmosferu. Bet, kuopūt iz lelokom skotivem, kai pīmāram Latgolys Viestnīceibys GORS skotivis, maņ ir naizbāgams uztraukums. Ir ari leluokys praseibys pošam pret sevi.

Jamūt vārā tovys publiskuos aktivitatis, juopavaicoj – voi tev vyspuor ir laiks atsapyust?

Eistineibā ir dīzgon daudz laika. Pīkreitu teicīņam – kū vaira dori, tū vaira paspiesi. Niule raugu paspēt piec īspiejis vaira.

Karteitis nu Ingara privatuo arhiva