Roksta autors: Kaspars Strods, Latgolys Kulturviesturis muzeja viesturnīks

Piec Latvejis Republikys okupacejis 1940. goda junī padūmu varys īstuodis suoce represejis pret vītejim īdzeivuotuojim. Sovu kulminaceju tuos sasnēdze 1941. g. 14. junī, kod vysā Latvejis teritorejā padūmu represivuos īstuodis NKVD (krīviski: Народный комиссариат внутренних дел) veice vītejūs īdzeivuotuoju deportacejis iz Padūmu Savīneibys attuoluokajim regionim. Tyukstūšom kilometru tuoli nu dzimtinis izsyuteja vaira nakai 15 000 Latvejis pylsūņu, storp kurim beja latvīši, krīvi, ebreji i cytu tauteibu cylvāki. Ari turpmuokajā laikā leidz pat nacistiskuos Vuocejis okupacejis varys īīšonai Latvejis teritorejā turpynuojuos represejis, kurys puorsvorā beja vārstys iz tureiguokuos i izgleituotuokuos sabīdreibys dalis iznycynuošonu.

Baisī nūtykumi Rēzeknē

Nu dažaidu Rēzeknis apriņča apdzeivuotūs vītu deportēja vaira nakai 600 īdzeivuotuoju, tūstorp 166 cylvākus nu Rēzeknis piļsātys, storp jim beja apmāram 30 ebreju. Izsyuteitūs vydā beja dažaidu profeseju puorstuovi: veikalu eipašnīki, izgleiteibys darbinīki, militarpersonys i c. Nareši storp deportātajim beja vīnys saimis vairuoki puorstuovi, pīmāram, pedagogu Tallat-kelpišu saime, presis i sabīdriskuo darbinīka Eduarda Kozlovska i c. saimis.

Ituos dīnys nūtykumi palikuši vairuoku represātūs rēzeknīšu atmiņuos. Pīmāram, 9. Rēzeknis kuojinīku pulka kapteiņa Nikolaja Jaskovska meita Anna atguodoj: “4 no rīta izdzirdu māsas kliedzienu. Viņa dzirdēja, ka pie verandas durvīm klauvē, gāja skatīties, un uz 13 gadu vecu bērnu zaldāts tēmēja ar šauteni. Atnāca divi zaldāti un sieviete ar vīrieti. Deva mums stundu laika sakravāt nepieciešamo un pateica, ka pēc pārējām mantām varēsim atbraukt vēlāk”.* Leidzeigu sistemu NKVD puorstuovi izmontuoja ari cytu personu aizturiešonys laikā.

Arestātūs īdzeivuotuojus nūguoduoja dzeļžaceļa stacejā Rēzekne II, nu kurīnis aizasuoce vairuoku symtu Rēzeknis i tyvuokuos apleicīnis saimu gryutais ceļš iz Krīvejis attuoluokajim rajonim, kas nareši ilga vairuokys dīnys voi pat nedelis.
Daudzi nu izsyuteitūs cylvāku, naspādami izturēt nacīšamūs puorvītuošonys apstuokļus, myra ceļā, cyti guoja būjā sadzeivis apstuokļu i slimeibu deļ, bet vēļ daļa tyka nūsauta piec NKVD reikojuma kai politiski nauztycamys personys.

Slapkaveibys i nacistu propoganda

Represejis pret vītejim īdzeivuotuojim turpynuojuos ari piec 1941. g. 14. juņa. Tyvojūtīs nacistiskuos Vuocejis karaspākam, tuo poša mieneša beiguos vītejūs represivūs īstuožu puorstuovi apcītynuoja vairuokus Rēzeknē i tyvuokajā apleicīnē pazeistamus īdzeivuotuojus – uorstus, īriedņus, izgleiteibys darbinīkus i c., kurus nūvede iz vītejū Rēzeknis milicejis cītuma āku (myusu dīnuos itamā vītā atsarūn pīmineklis represātajim Rēzeknis īdzeivuotuojim).

Vīns nu apcītynuotūs beja Rēzeknis Sorkonuo Krysta golvonais uorsts Valdis Gavars. Kolegi Gavara aizturiešonu apraksteja itai: “Apmēram sestās dienas vakarā (īspiejams 27. junī – aut. pīzeime) pēc kara sākuma slimnīcā ieradās formās tērpti Iekšlietu Tautas Komisariāta darbinieki un ārstu Gavaru aizveda, viņam lika novilkt halātu, neko līdzi ņemt neļāva. Ģimenei paskaidroja, ka noformēšot par kara ārstu un viņš drīz atgriezīsies armijas formā tērpts.” Tei beja likteņa ironeja, ka pyrma apcītynuošonys taišni uorsts Gavars ar sovu kolegi Paulu Strūvi vairuokys dīnys beja operiejuši i apryupiejuši iz slimineicu atvastūs sorkonajā armejā dīnūšūs karaveirus…

Bet vītejuo īdzeivuotuoja Mirdza Svara sova tāva Alberta Garuta aizturiešonu aproksta itai: “Ap pusdienlaiku no Zilupes šosejas puses nāca vairāki vīrieši (četri–pieci). Viņi bija privātās drēbēs. Mēs viņus nepazinām. (..) Jautāja vārdus un uzvārdus, kur strādā patreiz un kur 1940. gadā. Mans tēvs 1940. g. strādāja Rēzeknes pilsētas policijas iecirknī grāmatvedībā. Ar to arī pietika, lai apcietinātu tēvu. Divi no vīriešiem aizveda tēvu Zilupes šosejas virzienā. (..). Pārējie aizgāja uz nākošo māju (..).” Puora dīnu vāluok, nailgi pyrma padūmu īstuodis piļneibā pamete Rēzekni, arestātī tyka nūgalynuoti i aprokti policejis cītuma pogolmā.

1941. g. 3. julī Rēzeknē īguoja nacistiskuos Vuocejis karaspāks. Jaunais okupacejis režims beja īinteresāts padūmu nozīgumu “atmaskuošonā” sovu propogandiskūs mierķu sasnīgšonai. Tys beja spylgti monoms 1941. g. 7. julī nūtykušajā myrušūs cylvāku ekshumacejis procesā Rēzeknis milicejis cītuma pogolmā [1], kuru pīspīdu kuortā lyka izdareit ebrejim, kas piec ekshumacejis procesa beigu tyka nūgalynuoti.

Storp padūmu varys nūgalynuotajuom personom tyka atpazeiti uorsti Pauls Strūve i Valdis Gavars, viersmežziņs Arnolds Ķilps, tīsu izpiļdeituojs Jānis Straumbergs i c. , kūpā 39 cylvāki. Konkretais nūtykums tyka atspīgeļuots ari nacistiskuos Vuocejis okupacejis varys īstuožu izdūtajā laikrokstā “Tēvija”, i par nūzīguma vaininīkim “atzeiti” vītejuos ebreju kūpīnys puorstuovi, taidā veidā jaunais okupacejis režims ebrejus raudzeja paruodeit kai padūmu varys atbaļsteituojus i represeju eistynuotuojus. [2]

Rēzeknis viersmežziņs Arnolds Kilps (1896 – 1941) kūpā ar saimi, 1936. gods. Karteite: Latgolys Kulturviesturis muzeja kruojums.

Dažys dīnys piec ekshumacejis leluokū daļu nu padūmu represejuos Rēzeknis milicejis cītumā būjā guojušajim puorpaglobuoja Rēzeknis Bruoļu kopūs, vēļ daļu – cytūs Rēzeknis apriņča kopūs.

* Tekstā īkļautī citati saglobuoti originalvolūdā.

[1] Leidzeiga veida ekshumaceja 1941. g. 4. julī tyka veikta Reigys Centralcītuma pogolmā. Tī tyka atkluoti 98 NKVD nūgalynuoti cylvāki, kas beja guojuši būjā laika pūsmā nu 27. leidz 29. juņam.

[2] Itam nūtykumam sovā publikacejā par holokausta nūrisem Rēzeknē pīsavierss viesturnīks Kaspars Zellis (sk. Zellis, K. Holokausts Rēzeknē: izpētes problēmas, jautājumi, perspektīvas. Neiburgs, U. (zin. red., 2017). Ebreju Rēzekne. Rēzekne: Creative Museum).