Roksta autore: Ligija Purinaša, portals lakuga.lv

Vosora ir laiks, kod sevkurs rauga vaira laika pavadeit svaigā gaisā i pi dobys. Tai kai maņ dorbam ir vajadzeigs viņ internets i dators, tod, dūmuots i dareits, sapakuoju montys i devūs iz sovu saulainū bierneibys nūstyuri cereibā gon pastruoduot, gon uzjimt D vitaminu.

Sastdīne

Kai vysod pyrma braukšonys iz dzerauni, teik sastuodeits īpierkumu saroksts. Dzeraunē ir veikals, bet es naasu gotova puormoksuot. Šaļtim maņ golvā nasasaslādz, kai cylvāki laukūs var izdzeivuot, ka veikalā ir viņ treis veidu dasys i manna moksoj par 30 centim vaira nakai piļsātā. Bet vysmoz ir 10 veidu oli i tikpat daudz cytu alkoholiskūs dzierīņu. Tī gon ir pījamamā cenā. Kas gon var byut lobuoks par styprynuotū veinu! Kaidam tys ir bizness, jius saceisit. Nui. Kaidam tys ir monopols. Ni-ni konkurentim.

Ībraucūt lelveikala stuovvītā i raugūt nūsaparkuot, mums mašynys aizmugurē īsatrīc nazkaids BMW. Puiseits naīvāruoja distaņci i brāc, ka mes vaineigi i cik bampera kruosa ir duorga. Mudri atrysynojam itū problemu i laižamēs zaļumūs.

Remonts iz P36. Apbraucam caur Sakstagolu i Liužu. Iz P36 nūjimta asfalta kuorta, ir uotruma īrūbežojums, tok bolku vediejim tys nikuo namaina. Vīns pabrauc mums garom ar lelu putekļu muokiuni, i akmiņa mikroškembys palīk myusu prīkšejā styklā. Pakaļ jam jau nasadzeisi. Sasamīrejam.

Beidzūt īsaveļam sātā. Paādam pušdīnis, i mama soka, ka vajadzātu nūbraukt apsavērt sova meža, kas nav mežs, bet pūrs, kurā var īīt viņ sausā vosorā voi soltā zīmā. Jei vaicoj, voi mums ir ceļa servituts. Soku, ka ir. Laukūs daudzim ir komunikacejis problemys ar tim, kam ir “caru sindroms” i kuri skaita, ka jim ir absoluta vara puor celim, kopim i svešu privatū dzeivi. Izstaigoju pūru uotrā riksī, raudzeidama ar dagunu naīkrist kaidā dyukstī, puorsaveram linejis, raugom saprast, kas juodora iz prīšku.

Saprūtu, ka daudzejis lītys pa 10 godim ir maniejušuos. Radzu kuortejū vīnsātu, kas ir nūjaukta deļ “materialu”, partū ka “kam tod taids našmukums vajadzeigs”. Dūmoju par tom solom, kas myusu dīnuos jau ir aizmierstys: Vylkusola, Rumpulaine, Barsukova… 

Ite ari byutu vītā publiski pasažāluot par ļaudim, kas grīž nūst līpys teiruma vydā deļ “materiala”, aizmierstūt, ka līpys = bits = mads = ekologeja. Lobuok sev i cytim ir sataiseit kaidu kūka goldu, pi kura pasēdēt. Prūtams, sābri leidz ar līpom ir iznycynuojuši ari munus dzeivinīku kapeņus, kur beja paglobuoti vysi meilī suneiši i kačeiši. Napīdūšu itū varysdorbu!

Svātdīne

Guļu 12 stuņdis nu vītys, navarādama atsadzert mīga. Skaitu gruomotys, verūs kinys, izeimu uorā i otkon kreitu mīgā. Seņ tai nav bejs, i es eisti nazynu, kod vēļ tai byus. Sakurynojam grilu, sacapam galeiti. Ar mamu runojam par vacajim laikim.

Jei stuosta par vacajom sātysvītom i seņ aizguojušajim cylvākim i jūs suopeigajim liktinim. Apjādzu, ka laikam tūlaik cylvāki dzeivuoja pylnašneiguok, vairuok. Kas beja, ar tū i sasamīrēja, pījēme tū, kas nūteik.

Mama izstuosta ari par kolhoza lūpu kopim, vacajim celim i tū, kai iz myusu tagadejuos zemis beja īkuortuota kolhoza izguoztuve. 90. godūs babai vajadzēja ilgu laiku, cikom itū augleigū zemis gobolu atteireja nu kēžu gobolim, vacajim spanim i stykla butelem.

Pyrmūdīne

Reits. Padzeru kopeja, paādu reitiškys. Suocu drukuot cīši īdvesmojūšu interveju, kod pi horizonta pasaruoda lela auguma suņs. Jis apleik klaiņoj jau kaidu laiceņu. Asūt pi ļaužu pīkleids. Pavodu vairuokys stuņdis, jū fotografejūt i postojūt sludynuojumus, ka atrosts suņs i lyudzu zvonit tam i tam. Pabarojam. Jis vysu laiku ir nazkur tyvumā. Guļ pi kuoju, sorgoj, īt leidza. Mīreigs i meils, i maņ pošai sasagrib, kab maņ taids byutu, bet labi zynu, ka myusu divejim kačim byutu lelys preteņzejis. Jī, cyta storpā, tikai naktī apjādz, ka īejis durovys nu uorpusis sorgoj suņs, i tod gon suocās eista kaču panika ar kuplom astem i lelom acim.

Uorā ir korsts i labi, i es viņ navaru i navaru sasasiļdeit korstajā saulē. Zynu, ka ilgi tai nabyus, – byus juoatsagrīž pareizuos dzeivis epicentrā, kur nauda i īspiejis ir pats golvonais. I tū atgudynoj ari telepons. Nikur naaizbēgt. Nikur nanūsaslēpt.

Vokorā ar suni īmam pastaigā pa pļovu. Meklejam baldrianu deļ kaču. Naatrūnam. Bet atrūnam palādu, kas audzynoj sovus bārnus muorka kuorklūs. Suņs jū izbīdynoj, jei pasaceļ spuornūs i aizlidoj. Vokorā, dzerūt čaju sadā, dzieržu, kai jei sovā aizsmokuošajā bolsā ūjinoj. Doba nūmīrynoj. Doba uorstej.

Verūtīs televizoru, pīzvona vīns draugs nu Reigys i stuosta vysaidus jaunumus.

Ūtardīne

Pabeidzu interveju, aizsyutu tū puorsavērt. Uorā ir vāss i viejains, juovalk jaka.

Maņ paprosa aizstumt velosipedu puori upei. Juoīt puori teirumim i pa vacū kolhoza ceļu leidz upei. Nazkai teikam puori pa saškeibušu laipu, pa kuru īt viņ ratais. Tīpat ir ļuteru kopi, iz kurim kotru vosoru īmam. Itūreiz izzynoju, kurs kops ir vysvacuokais i kur paglobuoti 20. g.s. suokumā nu miera myrušī bārni. Iz dažim 19. g.s. kopim atrūnam dzalūņstīpļu vainadzeņus. Laikam tys bejs nazkaids kopu dekors. Atrūnam kopu, kur nabašnīkam pīminekli pastatejuši juo draugi. Piečuok internetā nūskaidroju, kas ir viersleitnants Eduards Zvaigzne, kas mirs 1922. godā: “Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1918. g. 18. nov., piedalījies cīņās pret lieliniekiem un landesvēru. 1919. g. 22. maijā pie Piņķu baznīcas ar savu vadu apgāja ienaidnieka spārnu, sāka strauju uzbrukumu, kā rezultātā izraisīja apjukumu, kas lielā mērā sekmēja ienaidnieka nocietinājumu ieņemšanu un mūsu spēku virzīšanos uz priekšu; 25. maija naktī Z. forsēja Gauju pie Remberģu muižas Rīgas tuvumā, neskatoties uz spēcīgo ienaidnieka uguni, izsita pretiniekus no pozīcijām, sagūstīja 2 virsniekus un 45 kareivjus.” Laikam byus juopapietej juo biografeja seikuok, varbyut saīs roksts.

Iz munim sludynuojumim par suni nivīns naatsasauc, i nivīns nazvona iz nūruodeitū numeri. Reit juobrauc paceli, atrūnam suņam pagaidu sātu, apguoduosim jū ar sausū bareibu kaidam laikam. Vysmoz tik ilgi, cikom poši nabyusim atpakaļ.

Pušdīņlaikā sajamam ziņu par kaidu puoragru nuovi. Ir cīši skumeigi. Vokorā sovys puordūmys rezulteju WhatsApp čatā kai ziņu: “I tod tu saprūti, ka dzeivis jāga ir nūmiert, i tev suocās depreseja.”

Īprīcynoj, ka beidzūt ir leits. Tys kreit lelom, smogom lasem, šolc viejs, i tu skrīņ bosom kuojom pa slapņū zuoli (tī kur jei vēļ nav izdaguse) kai bierneibā. Piečuok gon juovaicoj vylnys zečis.

Mīgs naīt, verūs “Call the Midwife”, kab sev atguodynuotu, ka dzeivē vyss – gon prīca, gon bādys, gon dzeiveiba, gon nuove – ir vīnuvīt. Daudz dūmoju. Saprūtu ari, ka ir cīši gryušai byut ārtai i lobai deļ vysu. Gūdeigi atzeistu, ka asu saguruse uzklauseit i rysynuot nazkaidys pseidoproblemys, izalīkūt, ka mani tys interesej. Dzeive tok ir par nazkū cytu. Par nazkū vaira nakai pierkt–puordūt i labi izavērt. Varbyut dzeive ir par byušonu: sūpluok, kluotyn, prūjom?

Karteitei ir ilustrativa nūzeime: momenti.lv.