Intervejis autore: Ligija Purinaša, portals lakuga.lv

Ar Regitu Zeiļu īsapazynom pyrma pīcu godu literarajā pasuokumā “Tievanānu pavasars”. Jau tūlaik, byudama vydsškoļneica, Regita beja īsasaistejuse vairuokūs projektūs. Tys tai ir ari niu, viņ tagad juos projekti ir leluoki i padareituo ir vairuok. Sasarunojam par socialū uzjiemiejdarbeibu Latgolā, ceļuojumim i tū, kai informacejis laikmatā napagaisynuot sevi. I, prūtams, sarunā dasaskarom ari Latgolys kongresam i latgalīšim.

Niu  tu aktivi dorbojīs socialuos uzjiemiejdarbeibys lauceņā. Pastuosti, kas tys ir.

Socialuo uzjiemiejdarbeiba nūzeimoj dareit i peļneit, kab inovativi atrysynuotu kaidu socialu problemu. Voi tei byutu paleidzeiba kaidai mierkgrupai, pīmāram, cylvākim ar invaliditati, jaunajom mameņom, bejušajim īslūdzeitajim i tt., voi globali vaicuojumi – vidis problemys, izgleiteibys uzlobuošona i tt. Tei var byut sevkura līta, kamā tu īguldi sovus spākus i laiku, lai atrostu rysynuojumu. Byuteibā socialais uzjiemiejs struodoj ar uzjiemiejdarbeibys metodem i ar navaļstiskuos organizacejis (NVO) pīeju problemys rysynuošonā.

Ir rūžains prīkšstots, ka socialuo uzjiemiejdarbeiba ir reizi godā veikt zīduojumu, pīmāram, dzeivinīku patversmei, koč eistineibā tys ir regulars, kasdīnisks dorbs konkretys problemys rysynuošonā. Socialajai uzjiemiejdarbeibai ir juobyut ilgtspiejeigai. Latvejā apmāram ostoņus godus par tū aktivi runojam, i ar socialū uzjiemiejdarbeibu vysilguok myusu vaļstī nūsadorboj Latvijas Samarīšu apvīneiba. Prūtams, itamā sferā pagaidom dominej mozī sociali uzjiemieji, bet pamozom lītys suoc sasakuortuot i atsateisteit. Nu ituo goda mums ir Socialuo uzjāmuma lykums. Itūšaļt vēļ ir breineiga īspieja sajimt ari grantus socialuos uzjiemiejdarbeibys atteisteišonai, kab varātu spert pyrmūs sūļus itamā jūmā voi atteisteit sovu darbeibu.

Kai ir ar socialū uzjiemiejdarbeibu Latgolā?

Tai kai es struodoju socialuos uzjiemiejdarbeibys asociacejā, tod radzu, ka nu Latgolys ir vysmozuokais bīdru skaits, koč ari personeigi es Latgolā radzu cīši lelys īspiejis. Mums ir Oļesja Soboļevska i lobdareibys veikals “Otrā iespēja” Daugovpilī. Oļesja i juos komanda ir eisti sirdscylvāki, kas rauga atteisteit ari vidis vaicuojumu rysynuošonu i veicynuot atbolstu bārnim i dzeivinīkim. Juopīmiņ ari Ingūna Semule, kas atteista uzjāmumu “Puordare”.

Ir ari vīna škola – Preiļu Breivuo škola, kuru izveiduoja vacuoki, kas saprota, ka jim napateik asūšuo sistema i ka jī grib tū maineit. Tei ir nu Reigys tuoluokuo vacuoku dybynuotuo škola, i es dūmoju, ka tys daudz kū dūd regionam i vītejai kulturai, ļaunūt pasavērt iz izgleiteibu cytaiži.

Kai tev roduos interese par itū sferu?

Maņ vysod ir bejs interesanti paleidzēt cytim. Agruok asu īsasaistejuse naskaitomūs projektūs i NVO sektora aktivitatēs, bet asu saprotuse, ka tys nastruodoj. Tys nav ilgtspiejeigai – vysys foršuos iniciativys ar laiku nūmierst, naspiejūt sevi uzturēt. Latvejā NVO jau bīži viņ sevi nagrib saukt par uzjiemiejim, jim ruodīs, ka tys ir ļauns vuords i ka nauda – tys ir švaki i par jū lobuok narunuot (smejās). Ilgu laiku muna meiluokuo vīta Reigā beja lobdareibys veikali “Otrā elpa”, kur es ari izzynuoju par socialū uzjiemiejdarbeibu. Tod ari suoču interesētīs. Pīraksteju bakalaura dorbu.

Tu esi studiejuse kulturys antropologeju. Zynu, ka niu tu studej geografeju. Deļkuo ir nūtykuse taida akademiskūs interešu maiņa?

Itūgod pyrmū godu Latvejis Universitatē ir īspieja studēt geografeju ar nūvierzīni ”Cilvēkģeogrāfija”, kas vaira saisteita ar socialajim procesim nakai “parostuo” geografeja. Runojūt par munom studejom, tod kulturys antropologeja beja vaira par kontekstu, cylvākgeografeja – par plašuoku mārūgu.

Tu esi vīns nu tūs cylvāku, kas vysu laiku ir ceļā. Cik svareigi deļ tevis ir byut kusteibā?

Mums nazkod vajadzēja zeimēt saimis gierbūni, i tāvs apakšā pīraksteja moto: “Stuovūšs iudiņs smird.” Laikam tam ari ir juopīkreit. Mes saimē vysod asam ceļuojuši, i maņ jau tys nu mozu dīnu ir ruodejīs dabiski. Tev ir tei dziņa izzynuot vaira, i tu gribi dzierdēt stuostus, īsadzilinuot, papieteit. Maņ nasaīt apsastuot, koč ari šaļtim cīši gribīs – vysu laiku nazkur īsasaistu, pasavalku iz kaidu ideju. Vysbīžuok munys breivdīnys paīt ceļā, braucūt, nazkū apsaverūt. Bīži tys ceļš ir nu Reigys iz Rēzekni voi ūtraiži.

Tu Reigā napaliksi?

Nā, napalikšu. Maņ niu ir puormeju periods, kura laikā nabyušu ni Rēzeknē, ni Reigā. Deļtam gryuts komentēt nuokūtni, bet es cīši grybātu atsagrīzt dzymtajā Rēzeknē.

Obeji ar veiru asat aktivi ceļuotuoji. Pastuosti par braucīnim, kas vysvaira palykuši atmiņā.

Ite varātu daudz runuot (smejās). Es laikam saceitu, ka meiluokais ceļuojums beja pa Portugali, kas vysod palykuse atmiņā kai saulaina i gleznaina vīta. Tī ir breineigi, atsauceigi cylvāki. Jim ir apbreinuojama dzeivis uztvere – jī bauda dzeivi. Jī ir lāni, nostalgiski, i vari viņ apskaust tū, ka jī var tai vīnkuorši apsasēst i vērtīs okeanā. Jī naskrīņ tai, kai mes tū dorom. Dzeive tī ir pakuortuota atpyutai i relaksacejai.

Atmiņā palics ari Santjago ceļš. Mes guojom nu Porto leidz Santjago de Kompostelai. Lai cik ari itys ceļš byutu populars i banals, es sevkurā gadīnī īsoku paraudzeit nūīt tū ceļu. Tei ir drusku pasavieršona sevī, drusku atsaslēgšona nu pasauļa, tei ir ari īkšejuo mīra atgiušona, i beigu beiguos tys vyss ir par ceļu. Ka nasagryb braukt iz Santjago, tod var īt ari pa Latgolu. Mes poši asam guojieji i atrūnam vītys, kur mes varim nazkū apsavērt.

Zynu, ka napaseņ apguoji apleik Lubāna azaram. Kaids beja guojīņa mierkis, i deļkam ari cytim tu īsaceitu dūtīs taidā puorguojīnī?

Ideja par Lubānu roduos tod, kod mes apguojom 40 kilometrus apleik Rāznys azaram. Tod izdūmuojom, ka juoapīt ari apleik Lubānam, paraugūt sovus spākus. Es, prūtams, naticieju, ka variešu nūīt 60 kilometrus, dūmuoju, ka palikšu nazkur pusceļā. Bet nā, es tyku golā i nūguoju leidz finišam.

Golvonais ir ārti apovi, pīmāruots apgierbs laikapstuoklim. Cīši svareigi ir raudzeit atrast sovu uotrumu, navajadzātu forsēt voi koč kam koč kū pīruodeit. Juoatrūn sovs ritms, kaidā gribīs īt i baudeit. Daži īt, lai koč kū radzātu, daži – lai ītu, daži – deļ skotu apleik. Juosaprūt, deļkam tu pats ej.

Kas ir svareiguokais, kab ceļuojumi izadūtu i snāgtu maksimali daudz prīcys?

Ir divi varianti: laiceigi saplanuot sovu ceļuojumu voi taišni ūtraiži – naplanuot nikuo. Maņ pateik spontanitate, bet tamā pošā laikā, ka nikas nav saplanuots, tod ir gryuts nūīt nu plana. Juobyut dažim pīturys punktim, navajag saplanuot pa minutim, bet ari taidim ceļuojumim ir sovs lobums. Tu vari piec īspiejis vaira redzēt, viņ piečuok ir gryuts vysu atsaukt atmiņā, paanalizēt.

Mes asam eksperimentiejuši ar dažaidim ritmim. Pīmāram, asam braukuši ceļuojumūs ar vacuokim. Jim beja cīši gryuts pīrast pi myusu uotruma. Mes asam īsavuicejuši cīši mudrai saprast daudzys lītys, i tys saasynoj manis, bet vacuoki navar tikt mums leidza.

Svareigi ir runuot ar vītejim, īpazeit kulturu ar vītejuo barmena voi garomguojieja acim. Jī byus lobuokī īsaceituoji. Īsoku vērtīs na viņ ceļvežūs, bet ari rakt dziļuok, atrast tū, kas pošim ruodīs saistūšs. Lobs resurss ir Atlas Obscura, kur apkūpuotys vysinteresantuokuos vītys.

Nūsauc treis principus, kam sovā dzeivē sekoj leidza i kas paleidz byut harmonejā.

Ar harmoneju dažreiz ir sarežgeitai – es vēļ vuicūs īraudzeit skaistū vīnkuoršeibā. Vīns nu munu principu ir raudzeit sevi pīspīst naskrīt. Es vysu laiku asu jūņuojuse pa dzeivi, i Reigys ritmā tys ir vēļ izteiktuok. Īt lānuok, izīt laiceiguok… Ūtrys princips – atrast balansu storp privatū dzeivi i dorba dzeivi. Es bīži naīvāroju rūbežus, pa vokorim vuicūtīs i naatsapyušūt. Trešais i svareiguokais – atsapyust, ļaut smedzinim pagulēt, atsaslēgt nu vysa pasauļa, kab varātu sabalansēt vysys paraleluos dzeivis.

Regita ar bruoli Porto, Portugalē

Kai tev ruodīs, voi mes dzeivojam cīši satrauktā, stresainā sabīdreibā?

Mes dažreiz asam puoruok apzineigi, puoruok sekojam lykuma i normu vuordam voi taišni ūtraiži – interpretejam tai, ka saturs i jāga piļneigi mainuos. Sabīdreiba nav pavirša, bet jei vēļ rauga sevi apsazynuot. Mes vys vēļ meklejom sovu identitati. Lai gon itūgod, symtgadis godā, mes puoruok daudz dzieržam, kas ir Latveja i kas ir latvīši… Ir taida sajiuta, ka itei ir vīna nu tūs dzimšonys dīnys balleišu, kurā jubilars agri aizīt gulēt, a gosti vēļ treis dīnys par jubilara naudu dzer. Maņ ruodīs cīši negativi, ka symtgadis gods sakreit ar vieliešonu laiku i vysaidom cytaidom politiskom aktivitatem.

Kai symtgadis svātku kontekstā tu redzi Latgolu?

Sarežgeitai. Pījimsim, tys pats t. s. “Latgolys simtgadis kongress” paguojušajā godā. Es jū naapmeklieju, bet tys farss, kas ap jū beja… Tamā breidī maņ ruodejuos, ka tys īdrogoj na tikai Latgolys publiskū tālu, bet ari munu gribiešonu byut pīdereigai latgalīšu kūpīnai. Piec ituo nūtykuma es raugu distaņcētīs nu sevkuru diskuseju, kas ar tū byutu saisteitys. I maņ drusku ir kauns. Maņ ari ruodīs, ka ir par moz runuots par kongresa byuteibu, nūzeimi.

Ari sabīdreiba atsaškir. Latgolai ir juomeklej jauns publiskais tāls voi jauna identitate, ar kuru sevi nest publiski. Mes navarim byut zylūs azaru, keramikys i bazneicu zeme. Mums ir sovys vierteibys, kurys mes na vysai precizi definejam.

Kaids ir tipiskais latgalīts?

Maņ ruodīs, ka latgalīšus raksturoj speiteiba. Mes laikam naasam tik sirsneigi i lobsirdeigi, kai gribim, lai par mums dūmuotu. Mes navarim sovā storpā mīru dabuot, nimoz jau narunojūt par pliesšonūs ar puornūvodnīkim voi uorzemnīkim. Ir taidi bārni – ezeiši, kas vysu laiku speitejās i nagryb, kab jim ītu kluot i samīļuotu, koč vabyut mīlesteibys taišni jim vysvaira ari vajag. Mani napamat sajiuta, ka ari latgalīši taidi ir. Ite ir dažaidi regioni, dažaidys ītekmis, dažaidi cylvāki. Par taidu tipiskū latgalīti ir gryuts runuot. Nu Latgolys īt tik daudz talanteigu cylvāku. Ar jim ir juosalepoj.  Puornūvodnīkim ir interesanti pasaklauseit latgalīšu volūdu, vysmoz munā paziņu lūkā tys teik uztvarts kai pluss.

Voi tu latgaliski runoj jau nu bierneibys?

Tys ir sarežgeiti. Vacuoki ar manim runuoja latvīšu literarajā volūdā, bet poši sovā storpā – latgaliski. Es sovukuort latgaliski runuoju ar babu i suni (smejās). Muna latgalīšu volūda ir siņtetiska, jei naīt dabiski. Tai kai maņ pyrmuo volūda ir latvīšu literaruo volūda, tod es mehaniski puorlīku iz latgalīšu volūdu. Asu izauguse iz latgalīšu patriotisma viļņa – ka ir juorunoj par speiti vysam, i ari ar vacuokim niu runoju latgaliski. Interesanti, ka mes ar veiru sovā storpā runojam latvīšu literarajā volūdā, koč i ar munim vacuokim jis runoj latgaliski i es taipat runoju ar juo vacuokim. Veiram latgalīšu volūda ir pyrmuo, i jis jimā ari dūmoj, kurpretim es dūmoju latvīšu literarajā volūdā.

Karteitis nu Regitys privatuo arhiva