Intervejis autore: Ligija Purinaša, portals lakuga.lv

Sintija Augustova i Eduards Armuška ir div aktivi i atraktivi jaunīši. Vysvaira jī atpazeistami kai Latvejis Radejis Latgolys studejis raidejuma “5 breinumi” vadeituoji, koč obus var satikt ari Latgolys viestnīceibā GORS Rēzeknē. Sarunā ar jaunīšim par dorbu radejā, latgalīšu volūdys īsavuiceišonu i lītuošonu, jaunīšu īspiejom laukūs i nūvodvuiceibys kai vuiceibu prīkšmata školuos lītdereigumu.

Pastuostit par sevi.

Sintija: Asu pabeiguse Rēzeknis 5. vydsškolu. Aktivi dorbojūs Latvejis Radejis Latgolys studejā i muzykys grupā “Trešīs Ņutona lykums”. Mani cīši aizraun gruomotys, muzyka. Maņ pateik ari rūkdorbi. Maņ sātā ir kačs i jiurysciuceņa.

Eduards: Asu parosts lauku puika (Eduards dzeivoj uorpus Rēzeknis – aut. pīz.). Asu absolviejs Rēzeknis 1. gimnazeju. Drusku asu vuicejīs programiešonu, bet saprotu, ka tys galeigi nav muns vierzīņs. Pateik muzyka i atsapyust svaigā gaisā, pateik pastruoduot: škaļdeit molku, aizīt medeibuos. Spieleju saksofonu i doncoju jaunuotnis deju kolektivā “Krēslīte”.

Sintija i Eduards ar Sovvaļnīku i juo vinila plati “Napaseitynuots”. Karteite nu Latvejis Radejis Latgolys studejis arhiva.

Jius obi strodojat gon Latgolys viestnīceibā GORS, gon Latvejis Radejis Latgolys studejā.

S.: Nui, mes ar Eduardu asam dubultī kolegi. Mes it kai struodojam leidzeiguos sferuos, kur juorunoj ar cylvākim, bet kotrā gadīnī atsaškir runuotuo saturs.

Ir paguojs gondreiž pusgods nu tuo laika, kai raidejums “5 breinumi” ir gaisā. Kai jiutotēs?

E.: Forši. Nasatyc, ka jau ir paguojuši seši mieneši! Es gribieju paraudzeit, kai tys ir – struoduot radejā. Niu es dūmoju, ka ar itū nazkū varātu dareit ari iz prīšku. Tys maņ teišom pateik!

S.: Varu atkluot tū, ka struoduot radejā beja muns mozais bierneibys sapyneits. Kod es tyku pījimta dorbā, maņ beja gondarejuma sajiuta, ka es beidzūt doru tū, kas maņ pateik i kū es asu gribiejuse. Es laimeigi lidinojūs muokūņūs. Itamā laikā mums ir izadevs īpazeit tik lelu skaitu dažaidu cylvāku! Kotrs nu jūs ir mainejs koč kaidu myusu prīkšstotu par pasauli, ļuovs iz lītom pasavērt plašuok.

Kai viertejat da šam padareitū?

S.: Maņ ruodīs, ka tei ir vierteiga pīredze, vuicūtīs komunicēt ar cylvākim i atteistūt sovys runys prasmis. Pa itū laiku es asu uzlobuojuse latgalīšu volūdu, aizstuodama vysus “vot” ar “nui”. Mums ir mozuok puorsasaceišonys, runojom lānuok i skaidruok.

Kaidys atsauksmis asat dzierdiejuši?

S.: Baba soka, ka jai cīši pateik. Ari mamai pateik. Kod trešais voi caturtais raidejums jau beja izguojs, mes obi ar Eduardu guojom iz “Goru”. Īīmam pa durovom, i nazkas soka: “Ot, “5 breinumi” atguoja!” Mums beja šoks, ka kaids klausās, koč i mes tikkū viņ bejom suokuši vadeit raidejumu.

E.: Suokumā atsauksmis beja nu draugu, kas klausejuos. Bet pi mums beja repere Ūga, kas pasaceja, lai mes vaira nikod narepojam. (smejās)

S.: Nui, vysys sasatikšonys ar raidejuma gostim mums līk izkuopt nu sovys komforta zonys. Pi mums beja ari Oskars Orlovs aba Raibīs, ar kuru mes zeimuojom karikaturys, i es tok vyspuor naprūtu zeimuot! Tys lyka puorvarēt sevi, sovys ramys. Asam repuojuši, dzīduojuši, zeimuojuši…

Voi planavojat ar medejim saisteit sovu nuokūtni?

S.: Es grybātu studēt, nui. Maņ pateik runuot ar cylvākim, i maņ pateik byut cylvākūs. Vacuoki vysod ir sacejuši, ka es naasu iz mutis krytuse i maņ mēle pīkuorta pareizajā vītā.

E.: Leidz četru godu vacumam vyspuor narunuoju i tod pieški suoču runuot cīši daudz. Tod, kod studieju programiešonu, tāvs saceja, ka jis naredz mani tamā jūmā, – ka maņ vajadzātu byut cylvākūs. Radeja vaira ir kai energizer (nu angļu vol. ‘tys, kas dūd energeju’ – aut.pīz.), pateikams i pozitivs dorbs. Deļtam es ari grybātu studēt koč kū saisteibā ar medejim.

Eduards i Sintija piec raidiejuma īroksta. Karteite nu Latvejis Radejis Latgolys studejis arhiva.

Kaids jums kotram ir stuosts par sovu sasatikšonu ar latgalīšu volūdu?

S.: Es jau nu bierneibys runoju latgaliski, laikam jau par tū juosoka paļdis mamys rodim, kas cytaiži i narunoj. Ar draugim suocem runuot latgaliski viņ vydsškolys godūs, i suokumā beja tikai jūceni latgaliski. Niu ari rokstu latgaliski.

E.: Mes saimē vyspuor narunojam latgaliski. Beju suocs ar tāvu runuot latgaliski, bet ruodejuos, ka nazkas nav tai i mes puorsaslēdzem atpakaļ iz latvīšu literarū volūdu. Jis gon ar sovim draugim runuoja latgaliski, i es koč kaidus vuordus jiemu nu nūklauseitom sarunom. Latgaliski suoču runuot, vuicūtīs Gaigalovys pamatškolā. Ar sovim draugim niu runoju tikai latgaliski, saimē – tikai latvīšu literarajā volūdā. Maņ Sintija soka, ka munys latgalīšu rokstu volūdys prasmis ir kai nu Antarktidys! I tys nav kompliments. (smejās)

S.: Maņ ir cīši izmaklāta latgalīšu volūdys gaume! Es raugu byut toleranta!

E.: Nu, labi, labi, nav tai, ka es aizeju rauduodams! (smejās)

Voi jius aktivi sekojat leidza nūtikšonom latgalīšu kulturā?

S.: Es na viņ sekoju, bet ari raugu pīsadaleit. Asu vīna nu meitiņu grupys “Trešīs Ņutona lykums” dalineicom. Spieleju grupā, skaitu gruomotys latgaliski, rokstu. Maņ ruodīs, ka latgaliskais ir daļa nu manis. Es asu cīši saauguse ar Latgolu.

E.: Ar mani ir cytaiži. Es par tū vysu suoču interesētīs tod, kod suoču struoduot radejā. Latgalīšu kulturys goda bolvys “Boņuks 2018” laikā izzynuoju, ka ir tik daudz foršu cylvāku!

Kai jums ruodīs – byut latgalīšam niu ir trendā?

S.: Maņ ruodīs, ka tai ir. Niu atsateista vysa latgalīšu gruomotu puorlikšona latgaliski: “Alise breinumu zemē”, “Kačeiša patmalis”, “Mozais priņcs”. Maņ ruodīs, ka ari, pīmāram, Raibuo daiļrade sasnādz vysus, kas dzeivoj Latvejā. Agruok latgalīši nabeja topā, bet niu tuos lītys mainuos. Ir tei pozitivuo attīksme, cylvākus pīsaista vyss jaunais i naparostais.

E.: Maņ ruodīs, ka byut latgalīšam ir forši, bet es nasajiutu puoruoks par cytim.

Voi asat sasakuorši ar negativu attīksmi?

S.: Vīnu reizi dorbā maņ beja juopavoda cylvāki iz ūtrū balkonu i es ar jim runuoju teirā latvīšu volūdā. Jī maņ prosa, voi es asu nu Latgolys. Atsoku, ka nui, asu latgalīšu meitine. I jī soka: “Var redzēt. Jums ir latgaliešu akcents.” It kai mes runojam vīnā volūdā, bet… Tys nabeja pateikamai.

E.: Varbyut tys beja kompliments? (smejās)

S.: Nā!

E.: Mes bejom ar draugim Reigā, runuojom sovā storpā latgaliski, i mums pīsasēja daži jaunīši, saceidami: “Kadā valodā jūs runājat? Kāpēc jūs runājat latgaliski? Runājiet latviski, mēs visi dzīvojam Latvijā!” Es saprūtu, ka jī vīnkuorši meklēja īmesli, kab izraiseit konfliktu.

Voi cyti jaunīši lobpruot interesejās par latgaliskom nūtikšonom?

S.: Ir gadejīs, ka maņ draugi prosa koč kaidus jaunumus par latgalīšu nūtikšonom.

E.: Cylvāki, kas nikod nav runuojuši latgaliski, suoc runuot. I daudzejim ir puorsteigums, ka tū var īsavuiceit. Cyta storpā, daži ir reidzuoni.

Kas byutu juodora, kab interese naapseiktu?

S.: Dūmoju, ka byutu juoreikoj jaunīšu nūmetnis latgaliski par muzyku, literaturu i tt.

E.: Es laikam saceitu, ka taidys nūmetnis byutu juoreikoj tyvuok pi Reigys, kab veicynuotu interesi par Latgolu i latgaliskū. Ir tok cylvāki, kas vyspuor nasaprūt latgalīšu volūdu. Pat ite, Latgolā.

Ar apvīneibu “Latgalīšu reps”. Karteite nu Latvejis Radejis Latgolys studejis arhiva.

Kū jius īsaceitu jaunīšim dareit, lai jī sovu laiku pavadeitu lītdereigi?

S.: Vajadzātu nasabeit i īt preteimā vysom īspiejom: projektim, nūmetnem, breivpruoteigajam dorbam i tt. Raudzeit dareit vairuokys lītys, lai zynuotu, kurā vierzīnī īt.

E.: Juodora tys, kas pateik. Ka gribi, kab dorbs byutu hobejs, tod ir juoizīt nu komforta zonys. Nav ari juosabeist nu tuo, kū dūmoj cyti. Navajag atstuot īspaidu iz cytim, koč i mes vysi asam tai darejuši. 

Kai ir ar jaunīšu īspiejom laukūs? Kai teik pavadeits breivais laiks?

E.: Puorsvorā vysi paleidz vacuokim saimisteibuos. Sevkurs atrūn, kur dalikt rūku, eipaši jau vosorā. Ka ir breivs laiks, tod pavodom laiku ar draugim, bet nav tai, ka mes braucam tusēt iz piļsātom. Mums ir azars, vacuo škola, kur ir īkuortuota atpyutys zona. I tī vyss nūteik latgaliski. Raugu ari piļsietnīkus puorvylynuot iz laukim, partū ka maņ ruodīs, ka piļsāta nav forša vīta, kur atsapyust. Laukūs ir breiveiba, nivīns natraucej. Bet… Maņ ir rodīs prīkšstots, ka piļsātys jaunīši na vysai grib koč kū aktivi dareit.

S.: Es pīkreitu Eduardam. Koč ari poša asu nu piļsātys, lela daļa munu vosoru paīt laukūs. Piļsātā jaunīši nagrib īsasaisteit koč kaiduos aktivitatēs. Niu topā ir krūgi, kur var tusēt pa vosorys vokorim…

E.: I daudzim ruodīs, ka struoduot nav forši. Pīmāram, sasarunojam ar paziņu. Prosu, kū jis dora. Jis soka: “Neko nedaru. Ko tu, Edža, dari?” Es atsoku, ka struodoju. I jis tai: “Tjipa? Strādā? Kāpēc tu strādā? Tas taču ir stulbi!”

S.: Nui, piļsātā jaunīši ir vaira atkareigi nu vacuoku, laukūs tys ir cytaiži.

E.: Laukūs audzynoj. Gribi, lai tev koč kū nūpierk, tod izdori tū i tū, tod varbyut tev nūpierks. Maņ niu nav pat taidys dūmys, ka es aizīšu pi vacuoku i dabuošu naudu, nā. Es raugu saprast, kur varu pastruoduot voi kur pīstruoduot, kab varātu sakruot naudu i vajadzeigū montu nūpierkt. I laikam byus leluoks gondarejums, kod pats nūpeļneisi, na papraseisi nu vacuoku. Vysmoz maņ tai ir. Vacuoki ir pādejais variants – tod, kod es asu piļneigā izmysumā.

Kaidys jums attīceibys ar gruomotom?

E.: Maņ sātā ir daudz gruomotu, deļtam ka muosys skaiteja gruomotys. I juos vys vēļ skaita. Bierneibā maņ ruodejuos – nu kur var cik daudz skaiteit tūs romanus! Nav tai, ka maņ juos napateik. Ir koč kas, kū lobpruot paskaiteitu, bet na daudz.

S.: Es izaugu iz gruomotys, ar gruomotu i pi gruomotys. I maņ vysa dzeive ir gruomotuos. (smejās) Niu skaiteit ir stileigi. Ir ari stileigi jimt vārā atzinis, sekuot leidza jaunumim, bet vēļ stileiguok ir apsamaineit ar redzīnim par gruomotom. Niu skaitu Viktora Igo romanu “Nožēlojamie”, bet vysim īsoku Raibuo dzejis kruojumu “Pistacejis” i stuostu kruojumu “Pyrma syltī”, kas, pa munam, ir piļneiga klasika.

Kū jius dūmojat par nūvodvuiceibu Latgolys školuos – vajag voi navajag?

E.: Dūmoju, ka vajag. Nagribu saceit, ka latgalīšu volūda izmierst, bet… Maņ ruodīs, ka Rogovkā sovulaik munom muosom vuiceja latgalīšu volūdu i tys nabeja pīspīdu kuortā. Ka maņ školys laikā byutu īspieja īsavuiceit latgalīšu volūdu, tod es nūteikti byutu gribiejs izmontuot tū īspieju. Labi, ka maņ beja draugi, ar kurim es varieju īsavuiceit runuot latgaliski.

S.: Dūmoju, ka bārnim ir juodūd īspieja pīsadaleit nūvodvuiceibā, kas var paleidzēt atmūdynuot latgaliskū saimēs, kuruos vacuoki ar bārnim narunoj latgaliski. Tys byutu vierteigi.