Intervejis autore: Ligija Purinaša, portals lakuga.lv

Vosorys breivlaiks jaunīšim kotram ir cytaižuoks. Kaids grib atsapyust, cyts – aizbraukt iz laukim pi babys, bet vēļ kaids rauga sevi atteisteit i īsavuiceit piec īspiejis vaira. 12.klasis škoļneica JŪLIJA VAŅKOVA nu Rēzeknis šūvosor ir īsasaistejuse breivpruoteigajā dorbā. Jei atzeist, ka varbyut kasdīnā laika na vysod pīteik vysom aktiviatem – astronomejai, muzykai i kīnīšu volūdai – tok golvonais ir dareit. Sarunā ar Jūliju Vaņkovu par jaunītei svareigom lītom: iņterešu izgleiteibu, latgalīšu rokstu volūdys apgivi i socialajim teiklim.

Pastuosti par sevi.

Es vuicūs astronomeju, kīnīšu volūdu, dzīžu školys ansamblī. Maņ pateik muzicēt – maņ ir ukulele (leidzeiga mozai gitārai) i kūkle. Maņ vysod ir patics dzīduot, i, ka školā ir ansambļs, deļkuo naaizīt? Maņ gon suokumā na vysai saguoja dzīduot, i es saprotu – kū vaira doru, tū vaira maņ saīt. Tod es izdūmuoju, ka grybu spēlēt ukuleli, kuru apgiut ir daudz vīgļuok nakai gitaru. I es jau ari nu bierneibys cīši gribieju spēlēt kūkli. Raudzeju ari spēlēt gitaru, bet maņ nasaguoja. Varbyut koč kod nuokūtnē paraudzeišu vēļ reizi.

Kur tevi var dzierdēt?

Spieleju sātā i nivīnam naruodu! (smejās). Nu nā, spieleju školys pasuokumūs. Reizem ar klasisbīdrim taisom sovys dzīsmis.

Voi tev pīteik vysam laika?

Reizem grybātūs, lai byutu vaira laika, nui. Bet kū vaira dori, tū vaira paspiej izdareit. Ka ir grybysspāks, tod vysu var.

Kas tevi pīsaista astronomejā?

Astronomeja ir mums vysapleik, tī sasateik vysi fizikys, matematikys, biologejis, muokslys lykumi. Tu izmontoj vysys sovys zynuošonys i temys. Ari volūdys. Vysys dzeivis sferys sasateik astronomejā.

Astronomejis puļceņš.Nu kreisuos – Līga Pentjuša, Egīls, Liene Strankale, školuotuoja Liena Poiša, Kristīne Rogozova, Jānis Platacis i Jūlija. 

Kas ir “Astrogop”?

Mums pamatškolys pūsmā beja loba fizikys školotuoja, kas manī radeja iņteresi par astronomeju i vuiceja astronomeju ari “Zeimulī” (Austrumlatvejis radūšūs pakolpuojumu centrys  –  aut. pīz.) Pieški vīnā dīnā myusu pasnīdzieja soka, ka mes varātu paraudzeit aizbraukt iz astronomejis olimpiadi. Mums beja mieness laika, kab sasagataveitu. Bet mes tai saruovem, sataisejom grupu WhatsAppā, kab vīns ūtram paleidzātu i atbaļsteitu. Suokumā tai grupai beja nūsaukums “Olimpiskās Čempiones” ­– mes bejom vysys meitinis, bet piečuok grupā pasaruodeja ari puiss, i mes nūlēmem grupu puorsaukt. Mes asam vīnkuorši jaunīši, i vīns ukraiņu ERASMUS students saceja, ka gopniki ir nacionalais Ukrainys sporta veids. Ka jau tys ir sporta veids, tod mes byusim sportiski astronomi. Tai ari roduos “Astrogop”. Twitter kontu sataiseju deļtam, ka dzeivē vyss var gadeitīs – kaids var pazaudeit telefonu, kontaktus i tt., bet ituo konta izgaisynuot navar.

Kai rodās ideja administrēt kontu latgaliski?

Kod mes pyrmū reizi aizbraucem iz olimpiadi, tod Latvejis astronomejis bīdreiba beja cīši izbreineita, ka ir dalinīki na viņ nu Reigys školu, bet ari nu Latgolys. Myusus izsauce svineigi prīškā kai “tālie viesi no Latgales”. Ari tod, kod bejom astronomejis nūmetnē, par mums jūkuoja, ka asam teišā reisā nu Rēzeknis atbraukuši. I tod es padūmuoju – ka jau myusus piec tuo atpazeist, tod deļkuo tū naizmontuot tviterī?

Kaids ir tovs stuosts par latgalīšu volūdu?

Latgalīšu volūda ir muna dzymtuo volūda. Rokstu volūdu raugu apgiut poša, skaiteidama latgaliskūs tekstus. Byutu forši, ka tū varātu apgiut ari školā. Ari tod, kod vuicejūs cytā školā, tī beja nūvodvuiceiba, bet mes nasavuicejom gramatikys. Vaira diskutējom par kulturu.

Voi byutu daudz jaunīšu, kam latgalīšu rokstu volūdys apgive byutu saistūša?

Dūmoju, ka nui. Es lobpruot pīsadaleitu ari nūmetnēs. Ari tod, ka latgalīšu rokstu volūdys nūdarbeibys nūtyktu deveitajā stuņdē, maņ ruodīs, nabyutu problema tū apgiut. Ka cylvāks ir īīnteresāts, tod jis vysod atrass laiku. Ari piec stuņdem. Ka ir īspieja i laiks, tod nūteikti. Varbyut viņ na eksamenu laikā…

Kaids ir tovs redzīņs par nūvodvuiceibu?

Byutu labi, ka tū īsaisteitu vuiceibu procesā. Tys ir svareigi deļ cylvāka ideņtitatis. Ka par tū narunoj školā, tod cylvāks ari par tū narunoj. Nūvodvuiceibai navajadzātu byut pīspīdu kuortā, bet tei varātu byut saisteita ar latvīšu volūdys, literaturys voi kulturologejis stuņdem. Byutu juorunoj ari par latgalīšu kulturā īsaisteitajim cylvākim. Šūgod beju pyrmū reizi latgalīšu kulturys goda bolvā “Boņuks 2017”, i maņ beja lela prīca, ka ir tik daudz aktivu cylvāku i ka jī var koč kū sasnēgt.

Varbyut esi pīsadalejuse “Vuolyudzānūs”?

Nā. Es tikai itūgod majā izzynuoju par jim. Deļkuo maņ nivīns napasaceja agruok? Deļkuo es nikuo nazynuoju?!

Kai tev redzīs, – byut latgalīšam niu ir trendā? Voi ari cyti jaunīši lobpruot iņteresejās par latgaliskom nūtikšonom?

Tai varātu byut. Maņ ruodīs, ka pādejā laikā tys vaira nav tik cīši izsaceits. Kod es vuicejūs kaidā 5.-6.klasē, tod beja gona populari DJ Guntix video. Vysi par tū runuoja, vysim tys ļūti interesēja, vysi vērēs. Tagad ari tys ir, bet na vysi tū vaira atguodoj.

Jūlija Eiropys Parlamentā.

Ar kū tev asociejās latgaliskais?

Latgalīšu volūdys nakts! (smejās). Tamā laikā es latgaliskū atkluoju deļ seve nu jauna. Leidz tam maņ beja taida attīksme: “Nu Latgola kai jau Latgola.” Bet tymā pasuokumā izzynuoju daudz kuo jauna, saprotu, ka grybu zynuot vēļ vaira. Suoku iņteresētīs ari par rokstu volūdu – ar gruomotys “Alise Breinumu zemē” skaiteišonu, i suokumā lykuos, ka nikod naizskaiteišu. Pa druskai skaiteju, īsadzilinuoju, i niu jau draugi breinojās: “Kur tu tik mudri vari latgaliski skaiteit?! Tys tok ir tik gryušai!” (smejās).

A kai vyspuor ir ar gruomotu skaiteišonu?

Agruok beju mudrais skaiteituojs – varieju pa vīnu dīnu izskaiteit vasalu gruomotu. Kotrys treis dīnys guoju iz biblioteku piec jaunu gruomotu. Niu tai vaira nasaīt. Daleji deļtam, ka beja daudz vysaidu školys dorbu – zynuotniski pietnīciskī dorbi, sātys dorbi i tt.

Kū tu klausīs nu latgalīšu muzykys?

Kod beju mozuoka, maņ beja MP3 atskaņuotuojs, kuru devu mamai komaņdiejumūs. Jei atbrauce, i tī beja īraksteita “Borowa MC”. Es tūlaik beju seika, bet maņ lykuos, ka tys ir nazkas iņteresants i foršs. Pādejā laikā klausūs “Dabasu durovys”, “Bez PVN”, “Kapļus”, “Trešais Ņutona lykums”, ”Unknown Artist”. Kod raksteju Zynuotniski pietnīciskū dorbu, tod maņ cīši paleidzēja “Jezups i Muosys” – kopēt Excel tabulys beja gona garlaiceigai. Ka runoj par žanrim, tod mani vaira valk iz roku, metalu, indie, reps maņ na vysai pateik. Vysmoz es tai dūmuoju leidz “Boņuks 2017”, kur izastuoja “Latgalīšu Reps”. Jī ar taidu entuziasmu kuope iz skotivis, i es suoču sekuot jim leidza. Muzeju naktī ari beju iz jūs izastuošonu, ari pajiemu leidza draudzinis i jom cīši patyka.

Karteitis nu Jūlijis privatuo arhiva