Roksta autore: Ligija Purinaša

Skaita, ka nu 1920. leidz 1940. godam izdeve ap 650 gruomotu latgalīšu volūdā (videji goda laikā izguoja 32 voi 33 gruomotys). Vysjau tys ir cīši moz, saleidzynojūt ar 20 godu gruomotu ražu vysys Latvejis gruomatnīceibā, tūmār der atguoduot vacū lobū teicīni, ka mozs cineits guož lelu vazumu. Rokstu serejā atkluosim, kod i kai suocēs latgalīšu gruomotu kusteiba, kur dzeivuoja gruomotu puorraksteituoji i kas jī beja, kai ari īpazeistynuosim ar latgalīšu Juoni Miseņu.

Div latgalīšu gruomotu izstuodis. Gruomotu kusteiba. Aizlīgtuo literatura.

Gruomota jau nu seneju laiku skaiteita par veidu, kai latgalīts teik pi zineibu i lobuokys dzeivis. 20. g.s. 20. godi beja lobuokais periods latgalīšu raksteituo vuorda nūstyprynuošonai. Situaceja mainejuos piec 1934. goda 15. maja apvārsuma, kod tyka sauleitē calta viņ vīna – latvīšu literaruos volūdys – dominaņte. Ironiski, ka taišni latgalīšu gruomotu izstuodis īzeimej autoritarisma suokumu i beigys, bet politiskī īrūbežuojumi motivēja latgalīšus popularizēt i atteisteit latgalīšu gruomatnīceibu.

Pyrmuo i vierīneiguokuo latgalīšu gruomotu izstuode nūtyka 1935. goda 29.–31. majā Rēzeknis Tautys pilī (niu Rēzeknis kulturys noms) Latgolys atbreivuošonys svātku laikā. Izstuodis devize beja: “Klausitēs viesturis sūļūs!” Izstuodē pīsadaleja vaira kai 50 dalinīku nu Latgolys (Rēzekne, Daugovpiļs, Preili, Ludza), Jākubpiļs, Reigys. Jūs vydā beja ari Fraņcs Kemps (laikroksts “Austra”), pavysam vēļ jaunais Ontons Rupaiņs (lugys “Kod pyrmī gaili dzīduoja” manuskripts), latgalīšu ortografejis “tāvs” prof.Pīters Strods ar sovom gruomotom par latgalīšu rokstu volūdu. Vysvaira materialu deļ izstuodis nu sovu privatkolekceju beja sagataviejuši Meikuls Apeļs, Ontons Kuorklinīks, Eduards Kozlovskis, Valereja Seile, Stepons Seiļs i Bronislavs Spūļs.

Izstuodē beja vairuokys nūdalis: drukys aizlīguma rūkrokstu nūdaļa, viesturiskūs dokumentu nūdaļa, kurā eksponati atsaroda vitrinuos voi skapeišūs, kab pasorguotu jūs nu izgaisšonys, periodikys nūdaļa, folklorys i atmūdys literaturys styureiši, cyttautu literaturys par Latgolu nūdaļa, goreiguos rakstnīceibys nūdaļa, beja ari tipografejis “Dorbs i Zineiba” gruomotu tiergs ar 200 vysaidom gruomotom, latgalīšu žurnalu styureits i c.

Izstuode īgiva plašu rezonaņsi sabīdreibā, jo izstuodis organizatori jēme tolkā tam laikam īspaideigu marketinga akceju, izsyutūt informaceju gazetom, stuostūt par pasuokumu radejā, dolūt skrejlopys iz īlu i pa postu puorsyutūt organizacejom. 30. majā izstuodi apmeklēja ari vaļsts pyrmuos personys kai vodūņs Kārlis Ulmanis, generals Jānis Balodis, lobkluojeibys ministris Vladislavs Rubuļs i cyti vaļsts veiri.
1936.–1938. godā izstuodis organizatori struoduoja pi vysaidu dokumentu i latgalīšu izdavumu katalogu publiciešonys, kai ari lūluoja cereibu par Latgolys centraluo muzeja i latgalīšu centraluos bibliotekys izveidi. Stepons Seiļs raksteja, ka ir suokusēs kusteiba par latgalīšu gruomotu. Jam beja zynoma taisneiba, jo 1939.godā piec vairuoku mienešu saskaņuošonys ar vaļsts īstuodem suoce dorbuotīs Vladislava Luoča i Juoņa Cybuļska izdevnīceiba.

Ulmaņlaikūs aizlīgtūs gruomotu sarokstā (1939) beja īlykti dorbi, kas beja “kreisi” voi saisteiti ar komunistisku īvierzi, pīmāram, socialdemokratiskais laikroksts “Latgolas Dorbs”, bejušuo Saeimys deputata Konstantina Mežuļa saceriejums krīvu volūdā “Mirovaja ekonomika i politika”. Cenzurys rūka dasadyure ari Seimaņa Putāna dzejis kruojumim “Dīva apsavēršona” i “Tovā vōrdā”, par kurūs izsaceitajim antireligiskajom i it kai komunistiskajom puorlīceibom autors piečuok sēdēja ari cītumā.

1940. goda 12. junī Daugovpilī nūtyka vēļ vīna gruomotu izstuode, kas beja veļteita Latgolys rakstnīceibys viesturei. Tamā eksponēja vaira kai 150 autoru dorbus. Izstuodis reikuošonys komitejis prīšksādātuoja beja Valereja Seile, i izstuodāti beja Latvejis naatkareibys (1918–1940) perioda izdavumi, drukys aizlīguma dorbi, goreiguo literatura, kai ari Latgolys atmūdys darbinīku veiduotī izdavumi nu Latgolys Centraluo muzeja kruojuma.

Padūmu pyrmuos okupacejis laikā (1941) aizlīdze daudzejis latgalīšu gruomotys, pīmāram, Meikula Apeļa apceriejumu par latgalīšu literaturu, Pītera Apšinīka goreigū literaturu, Mikeļa Bukša apceriejumu par Nikodemu Rancānu, vysus Ādolfa Ersa dorbus, Jura Kārklis MIC (Marianu kongregacejis tāvs) sastuodeituos lyugšonu gruomotys “Teicit Kungu!”, Naaizmierstulis daildorbus, Konstantina Plencinīka “Sādžu ļaudis”, Fraņča Kempa “Latgales likteņi”, Antonija Springoviča saceriejumus, vairuokus Alberta Sprūdža daildorbus, prof.Pītera Stroda religiskūs rokstus, Ontona Svarāna aba Alfreda Gobys rokstus par Latgolu.

Sovutīs Nacistiskuos Vuocejis okupacejis laikā aizlīdze viņ Jura Pabierža dorbus. Itymā laikā izplaukumu pīdzeivuoja Vladislava Luoča vadeituo izdevnīceiba Daugovpilī. 1943.–1944. godā izdevnīceiba varēja sevi piļneigi atpeļneit – beja nūdrabynuoti 32 darbinīki, attaiseiti vairuoki veikali. Peļņu izlītuoja autoru honorarim i izdevnīceibys darbinīku olgom. Tei beja vīna nu ratajom šaļtim, kod latgalīšu gruomatnīceiba beja finansiali naatkareiga i varēja poša sevi nūdrūšynuot ar leidzeklim. Dīvamžāļ latgalīšu gruomatnīceibys zīdu laiks beja eiss, – tyvojūtīs padūmu karaspākam, izdeviejs Vladislavs Luocs emigrēja iz Vuoceju. I tys jau ir cyts stuosts.

Ruodīs, ka latgalīšim ar raksteitū vuordu vysod ir bejušys problemys. Tod, kod dreikst raksteit, nivīns tuo namuok, bet tod, kod muok i grib, – suocās vysaidi īrūbežuojumi. Voi otkon ir cyta bāda – kai raksteit, lai vysi saprostu i kū dareit, kab vysi izmontuotu vīnu ortografeju. Bet latgalīšu vydā vysod ir bejuši cylvāki, kam ituos lītys bejušys sekundarys, deļtam ka golvonuo vierteiba deļ jim beja i palyka gruomota.

Turpynuojums sekuos.