Ludzā varēs izzynuot Ludzys igauņu viesturi, kulturu i dzierdēt izzudušū volūdu

Ludzā varēs izzynuot Ludzys igauņu viesturi, kulturu i dzierdēt izzudušū volūdu

Roksta autors: portals lakuga.lv

Latgolys viesturē sovus pādus atstuojušs dažaidys tautys, sovulaik ite dzeivuoja ari igauni. Laika gaitā jī saplyuda ar vītejim, veidojūt eipašu volūdu i kulturys montuojumu. Par Ludzys igaunim aba lucim sauc Vitebskys gubernis, Ludzys apriņčī sovulaik dzeivojūšū katuoļticeigūs Latvejis igauņu etniskū grupu. Leluokuo daļa lucu dzeivuoja tagadejūs Pyldys, Nierzys i Ņukšu pogostu teritorejā. Līceibys par igaunim myusu dīnuos sasaglobuojušys vīneigi vītvuordūs i itymūs pogostūs pīraksteitajā folklorā. Vaira pa zudušū etniskū grupu varēs izzynuot pasuokumā “Ludzas igauņu vesture, kultūra un valoda” 13. augustā.

Pietnīkim da gola nav izadevs nūskaidruot, kod Latvejis teritorejā igauni apsamete. Teik mynāts gon 17., gon 18. godu symts. Pastuov treis versejis par igauņu nūkliušonu Latgolā:
1) karaļs Kārlis Igaunejā īguoje ar luterticeibu, par tū īgauni – katuoli puorsacēle iz Latvejis daļu, kur voldūšuo beja katuoļticeiba;
2) muižkungi vasalus dzymtļaužu cīmus ir puorspieliejušs kartuos ci īmainiejušs pret kaidu montu;
3) Latgolā tryuka katuoļu goreidznīku, par tū nu Dīnvydigaunejis aicynova dominikaņu mūkus, kas izveidova centru Pasīnē i dorbuojēs plošā apleicīnē, jim leidza puorsacēle saimis nu Igaunejis, jo Latgolā beja daudz breivys zemis.

Vēļ 20. godu symtā Ludzys rajonā beja cylvāki, kuri zynuoja sovu seņču volūdu, tūmār leluokuo daļa īceļuotuoju piecteču godsymtu laikā beja asimiliejušīs. Interesants ir fakts, ka volūda, kaidā runova Ludzys igauni, nabeja sastūpama Igaunejā.

13. augustā 17.00 stuņdēs Ludzys piļsātys golvonajā bibliotekā pasuokumā “Ludzas igauņu vesture, kultūra un valoda” ar prīkšlasejumim pīsadaleis ari vairuoki uorzemu pietnīki.

Karl Pajusalu nu Tartu universitatis saceis īvodvuordus, Petri Kallio nu Helsinku universitatis skaiteis prīkšlasejumu par dīnvydigauņu volūdys solom Baļtejis jiurys sūmu volūdu ainovā, Valter Lang nu Tartu universitatis stuosteis par Baļtejis jiurys sūmu atkluošonu, Uldis Balodis nu Rītumu apdraudātūs volūdu dokumentacejis instituta stuosteis par Ludzys igaunim i jūs piectečim.

Ludzys igauņu volūdys skaniejumu atdzeivynoj folklorys kūpa “Ilža”, kas planavoj izdūd disku ar Ludzys igauņu dzīsmem. Tuos skanēs ari pasuokumā.

Kalenders

Mar
17
Pyr
18:00 “Pauls un Keišs. Vīrieši labākos... @ Muzykys noms "Daile"
“Pauls un Keišs. Vīrieši labākos... @ Muzykys noms "Daile"
Mar 17 @ 18:00 – 20:00
Latvīšu estradē, latvīšu teatrūs i Latvejis politiskajā dzeivē ir daudz veirīšu lobuokūs godūs. Iz skotivis byus diveji – vīns nu estradis i džeza, ūtrys nu teatra i kinys pasauļa. Tok – kotrys nu prīšknasumu var[...]
Mar
19
Tre
11:00 Nūvodpietnīceibys piecpušdīne pa... @ Kuorsovys piļsātys biblioteka
Nūvodpietnīceibys piecpušdīne pa... @ Kuorsovys piļsātys biblioteka
Mar 19 @ 11:00 – 12:30
Rakstnīka Jezupa Laganovska 105. jubilejam veļteita nūtikšona.
12:00 Izstuodis “Paātrinājums” atkluošona @ Jaunbyuvis biblioteka
Izstuodis “Paātrinājums” atkluošona @ Jaunbyuvis biblioteka
Mar 19 @ 12:00 – 13:00
Sagaidūt nūzeimeigu latvīšu gruomotnīceibys jubileju – pyrmuos īspīstuos gruomotys latvīšu volūdā pīcsymtgadi – Daugovpilī, Latgolys Centraluos bibliotekys filialē Jaunbyuvis bibliotekā, nūtiks ceļojūšuos izstuodis “Paātrinājums: latviešu grāmatniecības īsais ceļš no aizbildniecības līdz patstāvīgai nozarei 19. gadsimtā”[...]
17:30 Ture izstuodē “Gleizds, šķēres, ... @ Paula Stradiņa medicinys viesturis muzejs
Ture izstuodē “Gleizds, šķēres, ... @ Paula Stradiņa medicinys viesturis muzejs
Mar 19 @ 17:30 – 19:00
Muzeja pietneica – socialantropologe Anna Žabicka sovā stuostejumā par izstuodi pīsavērss veirīša (male gaze) i medicinyskajam (medical gaze) skatīņam iz sīvīti kai Gleizda muokslys, tai dokumentalajuos fotografejuos, kas beja nasaraunamai saisteitys ar juo dzeivi i[...]
Mar
20
Cat
all-day Izstuode “Baba, kurū škārsteikla... @ "New East"
Izstuode “Baba, kurū škārsteikla... @ "New East"
Mar 20 all-day
Baba ir Latgolys fenomens, kura oda zečis, skaita gazetys, marinej konservus zīmai, slauc gūvs i iz pīna golda nūdūd pīnu, ravej duorzu, cap špeka peirāgus i dora cytys lītys, kū babys parosti dora. Tok taidys[...]