Raidejumu cyklā “Ir Latgale mūsu” julī par Latgolys cylvākim i dobu

Raidejumu cyklā “Ir Latgale mūsu” julī par Latgolys cylvākim i dobu

Rokstu sagataveja: raidejums “Ir Latgale mūsu”

Multimedialais raidejumu cykls “Ir Latgale mūsu” izzynoj Ežazara apleicīni, teikās ar cylvākim, kuri nav dzymušs Latgolā, i gastej latgaliskajūs Drycānūs.

Raidejuma vadeituoja Inga Čekša-Ratniece juļa suokumā gasteja Dagdys pusī, Jaundūmis muižys pyrmais puorvaļdnīks Armands Pudniks atkluoj daudzus solu karaļa Ežazara nūslāpumus i patīseibys. Azars, saukts ari par Eža azaru, Eša azaru, Ješazaru, Jēša azaru, lepojās na viņ ar solom, bet ari ar zivim, putynim i ūzulu audzi 19 hektaru plateibā.

Dagdys nūvoda turisma informacejis centra vadeituoja Inga Soloha atkluoj, ka ik godu pi iudiņa teik atkluotys 1-2 gostu sātys, ari pierts. Taišni azaru vylynuojums var veicynuot turismu Latgolā.

Sovukuort, nabyudami latgalīši, Ilze i Lauris Cekuli reikuojušs 3×3 nūmetni Latgolā. Sovdabeigs stuosts aizveds žurnalistu Daini Īvānu iz Kruoslovu. Ilzis i Laura Cekulu saimei tei ir jau dasmytuo nūmetne kai dalinīkim, bet pyrmuo kai vadeituojim. Raidejumā Ilze i Lauris stuosta, ka suokumā vārušīs Zemgalē, tik tod izavieliejušs Kruoslovu. “Ite ir kai puorsokā, tuos mozuos Kruoslovys muojenis ar fantastiskajim mežgiņu lūdzenim i Daugova, kas mat sovus lūkus. Kai soka poši kruoslavīši, tei ir vīta, kur īsapukst Latvejis sirds,’’ tai Ilze Cekule.

2. sezonys 11. raidejumā “Ir Latgale mūsu” Dainis Īvāns teikās ar cylvākim, kurim Latgola nav dzymtais regions. Tei ir saruna ar viesturnīku, školuotuoju, kurs 1990. goda 4. majā bolsuoja par Latvejis naatkareibu, Andri Tomašūnu i trymdys latvīšu dramaturgu, aktīri, rakstnīku Uldi Siliņu.

Andris Tomašūns Latgolā nav svešinīks, ite ir juo sīvys dzumtuo puse. A.Tomašūns: “Saiminīkūs ir spāks, bet saiminīks nav eipašnīks kaidai sātai. Tys ir dūmuošonys veids, es pots zynu ci dūmoju, ka zynu, kai veiduot sovu dzeivi, ryupētīs par sevi i sovu saimi.”

Uldis Siliņš iz Australeju 1944. godā devēs biegļu gaituos, bet Latgolu pyrmū reizi īpazyna 90. godūs, kod Sidnejis latvīšu teatris beja turnejā Latvejā. Tāņ Latgola ir vīna nu dramaturga meiluokūs vītu, nu Australejis jis atsagrīze pyrma 18 godu.

Raidejuma vadeituoja Inga Čekša-Ratniece juļa nūgalē devēs iz vīnu nu latgaliskuokajim pogostim Latgolā – iz Drycānim. Vyspasauļa drycanīšu saīta prīkšvokorā raudzeja dazynuot, kai dzymuse ideja reikuot pasuokumu, ar kū Drycāni ir eipaši. Drycānu vydsškolys viesturis školuotuoja Silvija Laizāne: “Mes asam kai nazuole, kai kuorkli, turēsimēs da beidzamuo.”

Raidejumā “Ir Latgale mūsu” teik atspīgeluoti stuosti par Latgolys regionam rakstureigajom vierteibom, saglobuotajom tradicejom, kurys Latgolu atškir nu puorejuos Latvejis, Europys i pasauļa. Raidejums teikās ar zynūšim, unikalim cylvākim.

Multimedialū raidejumu cyklu “Ir Latgale mūsu” finansej Nacionaluo elektroniskūs plašsazinis leidzekļu padūme (NEPLP). Itūgod raidejumam jau 2. sezona.

Publicitatis karteite.