Roksta autore: Vineta Vilcāne

Itūgod Kuorsova, taipat kai vairuokys cytys Latgolys piļsātys, svietej 90 godus nu piļsātys statusa sajimšonys. Atzeimojūt Kuorsovys deveņdesmit godus, taps pietejums “Kārsavas stāsti” par piļsātys i tuos apleicīnis viesturi. Viesturnīku veikums rudinī puortaps rokstu kruojumā, bet jau nuokūšnedeļ, 24. augustā, Kuorsovys nūvoda svātku laikā atkluos izstuodi, kura izvess fotoceļuojumā pa Kuorsovai zeimeigom vītom senatnē i myusu dīnuos.

Vysa suokumā ideja par muzeju

Pyrma diveju godu Kuorsovys nūvoda pošvaļdeibai roduos ideja par muzeja izveidi, pīsaistūt dūmneicu “Creative Museum”. Sarunu gaitā topa skaidrs, ka pyrma muzeja izveidis juoveic akademiskys pietejums par Kuorsovys viesturi. Tuo veikšonai “Creative Museum” pīsaisteja vairuokus viesturnīkus, kuri pieteja Kuorsovys nūvoda arheologiskuos vītys, muižu viesturi, Kuorsovys dzeļžaceļa viesturi, etniskū daudzveideibu i kristeigūs draudžu viesturi, kai ari ebreju viesturi. Pietejums taps gondreiž pusūtru godu, i jau novembrī “Kārsavas stāsti” izīs rokstu kruojuma formatā latvīšu i angļu volūdā. Kai uzsver dūmneicys “Creative Museum” vadeituoja Ineta Zelča Sīmansone, ituo projekta golvonais mierkis ir Kuorsovys “īlikšona” kartē, atkluojūt vītys daudzveideigū viesturi, vīnlaikus pakužynojūt vītejūs īdzeivuotuoju apziņu i līkūt padūmuot par kulturys montuojuma saglobuošonu i tuo tuoluokū izmontuošonu.

Suokūtneji bejuse īcere pietejumu nūslēgt ar myusu dīnom, raugūt pasavērt, kaids ir myusu dīnu kuorsovīts-latgalīts, tok procesā topa skaidrs, ka pošlaik vairuoku temu izpietei tryukst resursu, partū rokstu kruojums nūsaslēgs ar Ūtruo pasauļa kara nūtykumim, atkluojūt holokaustu Kuorsovā i ari ebreju gluobšonys stuostus. Naizpieteitajom temom planavuots pīsavērst nuokūtnē.

I. Zelča Sīmansone atzeimoj, ka pietejums izceļ Kuorsovu kai rūbežpunktu dažaidūs viesturis pūsmūs. Tei ir bejuse vīta, kur leidzuos pastuoviejušs krīvi, latgalīši i ebreji, dažaidys religejis, kas vīna ūtru ītekmiejušs. “Puorsteidzūši, ka Kuorsovys rūbežstuosts ir cīši nūtureigs, tū īzeimoj etnografiskais i arheologiskais materials. Kuorsova faktiski ir bejuse ari galejais zīmeļu–zīmeļaustrumu punkts ebreju mīstu i tierdzīceibys kulturai. Zeimeigs ir ari fakts, ka Kuorsovā sovulaik tyka īreikuota pyrmuo dzeļžaceļa staceja niulenejā Latvejis teritorejā Pīterburgys–Varšavys dzeļžaceļa linejā. Paceļūt viesturi augšā dažaidūs aspektūs, ir cereiba maineit sabīdreibys attīksmi pret kulturys montuojumu,” papyldynoj projekta “Kārsavas stāsti” leidzautors Raivis Sīmansons.

Itūšaļt ideja par muzeja izveidi atlykta molā, tok nav zuduse pavysam, nūruoda Kuorsovys nūvoda sabīdryskūs attīceibu specialiste Antra Lipska. Muzeja izveidei tics planavuots finansiejumu pīsaisteit projektu konkursā, tok projekts nasajiems atbolsta.

Fotoizstuodē sasatiks senejuo i myusu dīnu Kuorsova

Pietejumam cīši nūzeimeigys beja fotolīceibys par Kuorsovu 19. godu symta beiguos i 20. godu symta suokumā, partū kuorsovīši tyka aicynuoti īsavērt sovys saimis fotoalbumūs i biļdis īdūt pietnīkim īskeniešonai. Eipaši tryucs Kuorsovys apleicīnis muižu attālu, partū ka leidz myusu dīnu sasaglobuojuse tikai Malnovys i Saļņovys muiža, bet cytom liktiņs nav bejs tik labvieleigs. Taipat fotoattāli sajimti nu arhivu i muzeju, eipaši vierteigys ir fotokartenis nu Pīminekļu vaļdis ekspedicejis 1926. godā.

Projekta veiduotuoji iz Kuorsovys apleicīnis kulturviesturiskū montuojumu pasavāruši ari caur fotoobjektivu nu myusu dīnu perspektivys, kūpā ar fotografu Didzi Grodzu īmyužynojūt tū. Struodojūt ar fotomaterialu, rodūsēs ideja tū eksponēt, izveidojūt fotoizstuodi.

Kuorsovys nūvoda svātku laikā 24. augustā 16 stuņdēs vīnā nu piļsātys vacuokūs myura āku, kuodreizejā lynu pījimšonys punktā, atkluos fotografeju izstuodi “Kārsavas stāsti”. Ākys īkšpusē tiks eksponātys Didža Grodza lelformata fotografejis, bet uorpusē ākys lūgūs – Kuorsovys nūvoda viesturiskuos fotografejis. Fotoizstuode byus apsaverama mienesi, bet, ka byus lela inteerse, tū varbyut pagarynuos, nūruoda A. Lipska.

25. i 26. augustā kuorsovīšim pošim byus īspieja byut par daļu nu Kuorosvys stuosta, pīsadolūt bezmoksys fotosesejā divu dīnu garumā ar fotografu Didzi Grodzu. “Fotografs veiduos portretus, kurus piec tam īdzeivuotuojim byus īspieja sajimt,” par gaidomū aktivitati atkluoj I. Zelča Sīmansone.

Publicitatis karteite, Didzis Grodzs.