Rokstu sagataveja: portals lakuga.lv

6. septembrī Rēzeknē, Latgolys Kulturviesturis muzejā (LKM), nūtiks storptautiska konfereņce i storptautiskuos izstuodis atkluošona “Atgriešanās. Janopoles Romeru mantojums”.

Konfereņcis atkluošona paradzāta 11 stuņdēs. Turpynuojumā Latgolys Kultuviesturis muzeja puorstuove Ināra Krancāne īpazeistynuos ar Romeru dzymtys duovynuojumu LKM kruojumā, sovukuort Lītovys Nacionaluo muzeja puorstuove Jolanta Bernotaitīte stuosteis par Annys Soltanis Romeris akvareļu dokumentiešonu. Jolanta Širkaite nu Lītovys kulturys izpietis instituta referēs par Janopolis Romeru dzymtys personeibom, bet LKM Muokslys nūdalis vadeituoja Inese Dundure – par Annys Soltanis Romeris dzeivi i daiļradi, kai ari Latgolys Kulturviesturis muzeja direktore Anastasija Strauta i juos vītneica zynuotniskajā dorbā Ineta Atpile-Jugane daleisīs īgiutajuos zynuošonuos par tū, kaidi Janopolis muižys materiali atrūnami Vrubļevsku Lītovys Zynuotņu akademejis bibliotekā. Konfereņcis nūslāgumā paradzāta ari Greiškānu pogosta prīšksādātuoja Juoņa Aleksāna vadeita diskuseja par Janopolis muižys teritorejis labīkuortuošonu.

15 stuņdēs planavuota storptautiskuos izstuodis “Atgriešanās. Janopoles Romeru mantojums” atkluošona i izstuodis kataloga prezentaceja.

Pūļu muižnīku Romeru dzymta natuoli nu Rēzeknis asūšajā Janopolē īsaroda 1811. godā i dzeivuoja tī da 1941. goda.

2008. godā Latgolys Kulturviesturis muzejs sovam kruojumam īsaguoduoja pietejumu par Romeru dzymtu – pīcys apjūmeigys gruomotys, kas kūpā ir gondreiž 2000 puslopu bīzumā. Pietejuma autors ir Janopolis muižys pādejūs eipašnīku Annys Soltanis Romeris i Antoneja Kazimira Romera dāls, genealogejis profesors Henriks Severīns de Romers. Anna Soltane Romere bejuse talanteiga muokslineica i vīna nu radzamuokuom pūļu inteligeņcis puorstuovem Latgolā 20. gs. 20.-30. g. 2016. godā LKM sajēme Romeru dzymtys duovynuojumu – vaira kai 100 Annys Soltanis Romeris akvareļus, boguoteigu fotografeju i rūkrokstu skaitu, kas ari byus apsaverami jaunajā izstuodē.