Roksta autore: Laura Melne

Nūpītnys tāluotuojmuokslys aizsuokumus Rēzeknē īspiejams datēt ar 1920. godu, kod iz dzeivi dzymtajā piļsātā atsagrīze muokslinīks Francisks Varslavāns (1899–1949). Muokslys viesturnīki nareši jū skaita par pyrmū Latgolys muokslinīku, partū ka, koč i Latgolys teritorejā ir dzymuši i auguši vairuoki cyti vacuokuos paaudzis latvīšu muokslinīki, kai bruoli Andrejs i Gotlībs Lapeni voi Kārlis i Pīters Kalvis, tī ir bejuši īguojieju dāli voi ari krustpilīši, kurūs eistyn par latgalīšim navarūt skaiteit. Francisks Varslavāns beja dzims Rēzeknē, bet pusaudža godūs ar saimi devīs iz Pīterburgu, kur juo tāvs beja atrads dorbu. Tī Varslavāns suoce vuiceitīs Nikolaja Rēriha vadeitajā Keizariskuos muokslys veicynuošonys bīdreibys školā, kuru skaita par tuolaika trešū nūzeimeiguokū muokslys izgleiteibys īstuodi Pīterburgā.

Pyrmuo latgalīša izstuode muokslys muzejā Reigā

Piec atsagrīzšonys dzimtinē Francisks Varslavāns suoce struoduot Rēzeknis Pedagogiskajā vydsškolā par zeimiešonys školuotuoju, kai ari dorbuojuos jaunizveiduotajā Latgolys teatrī gon kai scenografs, gon akters. Ar sovu modernū tālu, Latgolai natipiskuom manīrem i uzvedeibu, kai ari aizraunūšim stuostim par pasauļa muokslu, viesturi i kulturu jis dreiži palics par školānu paraugu. Koč i jau 1921. godā Varslavāns asūt Rēzeknis vydsškolys telpuos sareikuojs izstuodi (nūstuosti viestej, ka iz tuos atkluošonu atguojuši tik puors cylvāku), par laiku, kod muokslinīka darbeiba palyka radzamuoka, juosauc 1924. goda suokums, kod Latgolys muokslys i viesturisku lītu izstuodē Ludzā kūpā ar muokslinīku Norys Drapčis i Česlava Znamerovska dorbim izstuodeja ari četrus Franciska Varslavāna dorbus. Sovukuort Reigā, Vaļsts muokslys muzejā, 2. martā atkluoja F. Varslavāna izstuodi, kuru skaita par pyrmū latgalīša izstuodi itymā muzejā. Aprelī lauksaimisteibys izstuodis i Školu jaunatnis dzīšmu svātku laikā Varslavāna izstuode beja apsaverama ari Rēzeknē, tamā beja izstuodeiti ari muokslinīka školānu Arvīda Zirņa (1906–1981) i Arvīda Eglis (1905–1977) dorbi. Reigys izstuode presē beja izapeļnejuse atzineigys recenzejis, ari nu tuo laika lobuokūs Latvejis muokslinīku, tok latgalīši nabeja tik lelā sajiusmā. Par pīmāru, Meikuls Apeļs gazetā “Latgalīts” kritizēja Varslavānu, skaitūt tū par puoruok modernu, kurū var saprast tik tī, kas “dzeivojūt pilsietnīciski drudžainūs ciļviecis centrūs, baudeja tūs, kai augstuokūs kulturys zīdus, tai ari augstuokūs izvirteibys augļus”, kaidu Latgolā asūt moz. Partū pat visatteisteituokajim latgalīšim, muokslys cīneituojim, naasūt saprūtama Varslavāna muoksla. Problemys pamatā asūt tys, ka modernuo muoksla asūt atsatuolynuojuse nu dobys, piec kuo olkst latgalīša sirds.

1924. goda vosoru Varslavāns, pasasokūt Kulturys fonda pīškiertajim 700 latim, pavadeja, studejūt Italejā. Sovukuort tuo poša goda Zīmyssvātku breivdīnuos Vaļsts Rēzeknis vydsškolys telpuos beja apsaverama gleznuotuoja Alberta Filkys (1891–1938) dorbu izstuode. 1925. goda martā Rēzeknis Latvīšu bīdreibys telpuos atkluoja Franciska Varslavāna ellis i akvareļa gleznu, kai ari zeimiejumu, kas topuši piec juo uorzemu ceļuojuma, izstuodi. Slavynojūšus vuordus tai gazetā “Jaunō Straume” veļtejs tuo laika zynūšuokais latgalīšu muokslys recenzents Edgars Ego (eistajā vuordā Stanislavs Belkovskis). Izstuodi gazetā “Latgalīts” aprakstejs ari M. Apeļs, kuruo dūmys par Varslavāna dorbim itūreiz beja labvieleiguokys – jis asūt palics saprūtamuoks sabīdreibai, nūteiktuoks sovūs muokslinīka mekliejumūs, daudzi juo dorbi varūt snēgt muokslys baudu. Apeļs gon izsoka nūžālu, ka izstuode moz pīejama naizdeveiguo dorbalaika deļ, aicynojūt tū vēļreiz atkuortuot majā paradzātūs dzīšmu svātku laikā, kod Rēzeknē puļcēsīs plašuoka Latgolys sabīdreiba. Apeļa aicynuojums atroda dzierdeigys auss, partū ka 17. majā Latgolys Školuotuoju savīneibys telpuos atkluoja F. Varslavāna i A. Filkys izstuodi.

Pasaulī ir tik div skaistys piļsātys – Parīze i Rēzekne

20. godu vydā Francisks Varslavāns nūlēme atsasaceit nu školuotuoja pīnuokumu i nūsadūt tik muokslai. Juo dorbu Rēzeknis Školuotuoju institutā puorjēme Alberts Filka, vuicūt zeimiešonu, kaligrafeju i muokslys viesturi. Jis izgleiteibu beja īgivs Jūlija Madernieka studejā, Kazanis muokslys školā i Keizariskuos muokslys veicynuošonys bīdreibys školā Pīterburgā. Ari Filka, kurs gon gleznuoja klusuos dobys, ainovys, portretus, gon nūsadorbuoja ar grafiku, gon darynuoja litografejis, linogrīzumus i kūkgrīzumus, regulari izstuodeja sovus dorbus i vīns pats, i kūpā ar Varslavānu. Filka nu 1927. da 1929. godam beja ari Latgolys teatra dekorators.

1925. goda majā Varslavāns ar 500 latu lelu Kulturys fonda pabolstu devēs studēt iz Parīzi. Piec diveju godu, atsagrīzs Rēzeknē, jis asūt reikuojs prīškskaitejumus par sovim uorzemu īspaidim, radzātū muokslu, arhitekturu i mūdi. 20. godu beiguos Francisks Varslavāns puorsacēle iz dzeivi Reigā, kai ari paspēja pagasteit ari Dīnvydamerikā. Nu ceļuojumu breivū laiku jis īrostai asūt pavadejs Reigā voi Rēzeknē, partū ka skaitejs, ka pasaulī ir tik div skaistys piļsātys – Parīze i Rēzekne. Reigys prīškrūceiba beja īspieja sasatikt ar cytim muokslinīkim i ari puordūt sovus dorbus, cikom Rēzekne bejusi vyspīmāruotuokuo vīta atpyutai i dorbam.

Rēzeknis muokslys dzeivē pasaruodeja ari jauni talanti. 1926. godā Latvejis Muokslys akademejā īsastuoja riezeknīts Varslavāna i Filkys audzieknis Arvīds Egle, izturūt konkursu, kur iz vīnu vītu augstškolā konkurēja ostoni reflektanti. Mudynuojumu studēt jis beja sajiems nu akademejis rektora Vilhelma Purvīša, kurs vosorys pavadejs Rēzeknē, apcīmojūt tī dzeivojušūs vacuokus i muosu. Rēzeknē Egle atsagrīze piec akademejis pabeigšonys 1934. godā, kod ari suoce aktivu muokslinīka dzeivi. Sovukuort 1929. goda rudinī Rēzeknis Vaļsts školuotuoju institutā dorbu suoce Muokslys akademejis students nu Ludzys pusis Vitālijs Kalvāns (1909–1965).

Latgaliskais Varslavāna dorbūs

1930. godā Reigā beja apsaverama Franciska Varslavāna izstuode. Latgolys sabīdriskais darbinīks Stepons Seiļs, rokstūt par itū izstuodi gazetā “Jaunō Straume”, pastreipuojs, ka Varslavāns ir vīneigais latgalīšu gleznuotuojs, pi tam vīneigais, kurs sovūs dorbūs izceļ latgaliskū. Seiļs gon izsaceja ari nūžālu, ka Varslavāns naasūt sajiems gondreiž nikaidu latgalīšu atsauceibu voi atbolstu. Tok kritikā Varslavāna ituos izstuodis dorbi raksturuoti kai sasteigti i pavirši. Par sovu latgaliskumu Varslavāns pats puors godus vāluok izasacejs itai: “Nui, asmu eists latgalīts. Tik sovu aizdavumu es nasaprūtu tai, ka byutu juogleznoj vīneigi Latgolys ainovys i žanri. Latgalīša pasauļa uzskotā pādus atstuojs katuolicisms, kas vysur līk vaicuot vīnkuoršeibu i askezi.”

1931. godā Varslavāns otkon aizbrauce iz Parīzi, pīsadolūt tī ari vairuokuos izstuodēs. Muokslys viesturnīki skaita, ka ar itim ceļuojumim Varslavāns ir daleji kompensiejs sovu muokslys izgleiteibys tryukumu. 1933. goda beiguos prese viesteja, ka Varslavānam pīškierta kulturys darbinīka penseja, kas jam dūs leluokys īspiejis nūsadūt tik muokslai. Nuokušuo goda beiguos Reigā atkluoja juo izstuodi, kurā beja apsaverami 45 jauni dorbi, kas beja radeiti īprīkšejūs div godu laikā. Izstuodis recenzejuos pastreipuots Varslavāna progress, gon izceļūt juo omota prasmi, kas nav apgiuta pi meistaru voi školā, bet gon studejūt lobuokūs dorbus Eiropys muokslys centrūs, gan nūvārojūt juo dorbūs nūpītnuokus kolorita mekliejumus i skaidruoku kompoziceju. Vysatzineiguok nūviertēja Varslavāna gleznuotūs portretus, eipaši sīvīšu i bārnu. Ari pats Varslavāns asūt izasacejs: “Es kai latgalīts bārnus mīļoju i asmu ar tū lepns. Cyti myusu muokslinīki nu bārnu bāg kai nu krysta…”

Karteite: „Latgales ainava. Nomale”, 1935, audaklys, eļļa, 50 x 61 cm.
Turpmuok vēļ par profesionalū tāluotuojmuokslu Rēzeknē.