Roksta autors: Valentins Lukaševičs

Nui, roksta viersā speciali īkombinieju tūs treis vuordus – gazeta, škola i gosti, par kurim jau kurū reizi grybu i, ruodīs, vajag izstuosteit sovejuos dūmys.

Pats asu filologs, specializiejīs literaturzynuotnē, naasu teirs volūdnīks ci folklorists. Bet nazkū saprūtu i lingvistikā, partū ka asu tū studiejs, da i ir maņ čupeit pīredze latgalīšu raksteibā i vuordineicu taiseišonā.

Gazeta

Svātdiņ, 1905. goda 27. novembrī (piec vacuo stila), izguoja pyrmais, kai itamūs laikūs saceitu, latgalīšu medeju produkts – gazetys “Gaisma” pyrmais numers.

Kai redaktors-izdeviejs pasaraksteja Francis Kemps (Kempišs), redakcejis adress beja Sanktpeterburga, Malaja Masterskaja sāta numer 9, kvatire numer 13. Tei sāta atsarūn pi pošys Stanislava bazneicys, juodūmoj, ka redaktors dzeivova i redakceja struodova bazneicai pīdarūšā sātā.

Ituos pyrmuos gazetys pošys pyrmuos lopys pošā viersā, zamyn GAISMA nūdrukavuots – pyrma latgalīšu awize. Ka turēt gūdā Franci Kempu i myusu pyrmū gazetu, byutim vuords avīze kai golvonais juolītoj myusu latgaliskajā komunikacejā.

Var tai. Var i cytaiž.

Avīze nav ni latgaļu, ni baltu vuords, nazkas cīši senejs i nazkas cīš nu sovs, kai cytim tys iz ausi ruodīs. Kai roksta Konstantīns Karulis “Latviešu etimoloģijas vārdnīcā”, vuords avīze ir nu svešu tautu pajimts – nu fraņču avis, kas ir ‘paziņuojums’, tuoliņ caur vuocu dialektim īsaveds latvīšu volūdā 18. godu symta beiguos*.

Vuords gazeta nav nimoz krīvu vuords, kai daudzim iz ausi ruodīs. Ari krīvim tys ir svešvuords, kuru “urra-patrioti” rauga jau kurū reizi aizmeit ar kaidu eistyn senslavisku ekvivalentu.

Vuords gazeta īt nu itaļu volūdys. Par gazzetta naoficiali sauce seiku divu soldu venecīšu monetu, pa myusiskam – žagateņa, deļtuo ka iz monetys beja atveiduota žogota, a tei italiski – gazza. Taišni vīnu gazetu 16. godu symtā Venecejā moksova papeira lapenis ar oficialom ziņom i svareiguokajim jaunumim. Piečuok i pošys lapenis suoce saukt par gazetom.

Vuordu gazeta pajēme fraņči, tod i cyti. Beja laiks, kod pūli cīši aizaruove ar fraņču volūdu (Napoleons sūleja jim atjaunuot jūs vaļsti), lieneišom i pūļu volūdā īguoja itys vuords. Ari tān tys tai pi jim ir, vīna nu leluokūs jaunlaiku Pūlejis gazetu ir “Gazeta Wyborcza”.

Voi latgalīši vuordu gazeta pajēme nu pūļu voi nu krīvu? Kas jū zyna… Varēja i nu obeju reizē – nabeja ite cytu literaru kulturtelpu.

Laikroksts? Nui, bet ari īt nu vuocīšu. Zeitschrift ir saliktiņs, kuru burtiski pa daļom puorlīkūt pa myusiskam saīt “laikroksts”. Gars i vuocysks vuords, ar kuru karova jau jaunlatvīši.

Kod Jurs Viļums i es izdūmovom taiseit latgalisku kulturys ziņu portalu, es beju tys, kurs īsvuotova vuordu gazeta. Skaniski maņ itys vuords pateik, ni lingvistiski, ni politiski jamā nikuo švaka naradzu. I vēļ – ir taida līta, kū sauc par gazetnīku. Cyti dūmoj, ka tys ir postnīks, nā. Tai agruok sauce pi sīnys dakaramu konstrukceju, kurā varēja ībuozt jaunuokuos gazetys i žurnalus. Lai nasasvaida sātā pa vysurīni, lai kotrys saimē zyna, kur pajimt i paskaiteit. Radzamajā pusē tai konstrukcejai beja šmuki izšyustejumi, myusu sātā Lelajūs Garaņčūs – zam plota kūka siež puika i skaita gazetu, a viersā nu zora iz juo verās žogota.

Škola

Beja latgalīšim 20. godu symta 20.–30. godūs inteligeņcis vydā cīši populars žurnals “Latgolas Škola”. Valerejis Seilis izauklāts i dasavārts, na tik viņ par pedagogeju rokstūšs. Tī i Meikuls Apeļs prācavova, i Stepons Seiļs, i Donats Trūps, i Juoņs Soms, i daudzi cyti.

Ka jau vuordu škola daudzu gadu garumā lītova pyrmī latgalīšu pedagogi i ka nivīns jūs tūlaik par itū nakaunynova, nadūmoju, ka myuslaikūs vuorda škola izmontuošona runā voi rokstūs byutu kaida kauna līta.

Nui, tymūs pat laikūs latgalīši izmontova ari vuordu skūla. Tū ščīrai redz, ka pasaver tekstus gazetuos, vacuos fotografejis ar školānim (skūlānim) i školuotuojim (skūluotuojim) pi školu (skūlu) durovom ar izkuortnem, štempeļus gruomotuos i līceibuos.

Na jau vysod, bet ir volūdā daži taidi vuordi, kurim viesturiski ir izaveidovuši absolutī sinonimi, deļ pīvaduma, kadiķis i paeglis pi puornūvadnīku. Pa manim, tai varātu byut i ar skūla/škola, avīze/gazeta, gosti/cīmeni pi latgalīšu. Ka viņ volūdā varim byut toleranti, naizmontojam kaidus vuordus voi raksteibys priņcipus kai karūgus sovu karapulku atpazeišonai i brukšonai iz pretinīka.

Vēļ vaira partū, ka vuordi sovā myužā mat vysaidus kiuliņus, ka nimoz navar tai vīnkuoršai pasaļaut tik iz “a muna babeņa tai runuoja” voi “lai nav tik kai jūs volūdā”.

Vuords ministris pyrmsuokumūs nūzeimova ‘kolps’, vēļ niu tei vuorda suoku nūzeime ir sasaglobuojuse katuoļu bazneicā. Ministrants ir laiceigs cylvāks, kurs pīkolpoj pi miša. A tai – ministris ir vaļdeibys lūceklis, kurs voda i atbiļd par kaidu nūzari.

I skūla, i škola – dziļuokuos saknis itam vuordam nu senejūs greku. Heraklita, Perikla, Sokrata i Pitagora laikūs ar tai apmāram skanūšu vuordu apzeimova pateikamu, lītdereigu atpyutu. Cieški tei beja byušona kūpā ar cylvākim, kuri var kū naviņ īvuiceit, ar kurim ir interesantai pasarunuot. Voi nu staiguoja pa parkim i dialogizēja, voi zviļnēja pi baseinu i diskutēja… Tod tys vuords aizguoja da romīšu, a tod i da daudzu cytu. Vuorda sakne vīna i tei poša, tik kotrā volūdā sova nadaudz reiklis i tipografejis specifika – vuocīšim Schule, anglim school, slovakim škola. Leidzeigi ir čehim, ukrainim, boltkrīvim i c. Pūlim ir szkoła, ar pūliskū ł.

Volūdnīki skaita, ka nu pūļu itys vuords aizguoja da krīvu. Tim beja vuords učilišče, bet škola – jaunuoks i na sovs.

Ka gribīs nu eisti sovu vuordu, ir juoīt tod pa lītaunīku modai – basketbola vītā skalinīks, volejbola vītā teiklinīks, a skūlys/školys vītā vuiceitova. Tamā – vuiceituoji i vuicinīki.

Gosts

Pūliski tai i ir – gość. Tai cīši meikstai izarunoj… Ceiņa ar rusicismim latgalīšu volūdā, es padūmovu, eistineibā itymā gadīnī ir ceiņa ar polonismim i modificātim internacionalismim. Vītejī pūli partū nazyna voi ari pīkluojeigi klusej.

Hostis – latiņu volūdys vuords, kura kiuliņus mes redzim Latgolā vysapleik. “Latgola” Daugovpilī i “Latgale” Rēzeknē – vizualajā informacejā pasaruoda vuords hotelis. Vīsneicys, gostneicys, hoteli…

Es braucīņūs raugu palikt hosteļūs. Maņ ka tik vīnam ustobā i sova duša… Nu skaidrys, ka tī hoteli i hosteli ir vīnys saknis ar vuordim gosts, gosti.

I hospitaļs nu tuos pošys operys. I kai ba cīši latgaliskais vuords špitale.

Cīmeni myusiskuoks, nu lītaunīku, jatvingu i pryušu bazis vuorda kaimas. A vēļ dziļuok tys vuords aizīt iz indoeiropīšu pyrmvolūdu. Vīss, vīšņa ari kai cīmeņš – nu lītaunīku i dziļuok da indoeiropīšu.

Latgalīšu volūdā, pateik myusim ci nā, daudz aizjāmumu, hibrida internacionalismu. Kai soka, latgalīši ir vīsmīleigi aba gostmīleigi. Maņ ruodīs, ka vītys pītiks vysim itim trejim.

Par cytim – cyta runa i cytu reizi.

* Karulis K. Latviešu etimoloģijas vārdnīca. 1. sēj. A-O. – Rīga: Avots, 1992., 93. lpp.