Roksta autoris: Sandra Ūdre, Vineta Vilcāne

Latgalīšu vydā daudz škāpu teik lauzts par “ō” i “uo” lītuojumu. Divskaņs “ō” palics par taidu kai simbolu 1929. godā apstyprynuotajim latgalīšu pareizraksteibys nūsacejumim, tautā sauktim par Stroda ci vacū ortografeju, bet “uo” – par 2007. godā pījimtūs raksteibys nūsacejumu, tautā sauktu par jaunū ortografeju, simbolu. Latgalīši lītoj obejus. Rūnās vaicuojums, kurs nu disvkaņa pīroksta veidu ir pareizuoks?

Pareizraksteiba ir pīrodums. Školā īsavuicejuši skaiteit i raksteit, mes pat naīvārojam, ka latvīšu literarajā volūdā burtu o var izlaseit trejaidi: vuordā ozols ir div patskani uo, vuordā kolba – eiss patskaņs, vuordā oda – gars patskaņs. Varim apjukt, kod juoizlosa nadzierdāts vuords. Ir gadīni, ka cytā Latvejis molā dzeivojušī izlosa napareizi vītvuordus Zosna, Blonti – kai Zuosna, Bluonti. Raksteiba vysod naparuoda pareizys izrunys, reizem jū vajag nūskaidruot papyldus. Bet, ka cylvākim latvīšu volūdā pīduovuotu beidzūt raksteit atbylstūši izrunai: uods, uola, uozuols, kolba, ōda, jī drūsi viņ suoktu pat lomuotīs, ka kaids gryb krūpļuot raksteibu, nacīnej svātys lītys i tml. Patīseibā pīrodums nūsoka, kas ir dereigs, kas nā.

Tok latgalīšu raksteibā škir ituos treis skanis: muols, mola, kaladō. Patīseibā garais patskaņs ō sastūpams reši: emocionalūs izsaucīņūs, kai ō! bō!, i Zīmys saulgrīžu laika pīdzīduojumā kaladō! Bet itū vajag īsavuiceit, ar bīžu raksteišonu i skaiteišonu nūstyprynuot par pīrodumu. Lobuokai uo i o atškieršonai rokstūs var paleidzēt viereiguoka īsaklauseišona runā:
suoļs – sola, guoja – gords, moza muosa.

Volūdnīkim, kuri struoduojuši pi 2007. godā Vaļsts volūdys centra apstyprynuotūs latgalīšu raksteibys nūsacejumu, bīži puormat, ka jī latgalīšu volūdai nūdarejuši lelu škuodi, “ō” aizstuodami ar “uo” i bezmoz voi zaimoj poša Pītera Strods īceris. Itaidi puormatumi ir navītā, deļtuo ka par vajadzeibu raksteit ar “uo” jau 1929. godā izasacejs tuo laika pareizraksteibys komisijas prīšksādātuojs, filozofejis doktors, profesors, veiskups Pīters Strods. Žurnala “Zīdūnis” 1929. goda 7. numerī 1672. puslopā jis rakstejs:* “Kas atsateic uz divskaņu “uo”, “ie” un “iu” litošonu, josoka, ka byutu piļneigi pareizi šos divskaņas īvest, tys ir byutu piļneigi pareizi, jo mes raksteitu: bruoļs, muote, kuoja, muoja, struoduot, buols [..] Ivarojut tumar, ka pret šaidu raksteibas veidu byutu roduses porok lela braka, topec šus imeslu deļ taids raksteibas veids natyka pijimts. Ceresim tumar, ka pec godim laikam gon i šom divskaņom nabyus pretiniku un tod tikai vares jos ivest myusu pareizraksteibā.”

Sovulaik divskaņa raksteibu ar ō īvīsuši it kai vīnkuoršeibys deļ, viņ daudzi “uo” vītā myusu dīnuos ari skaiteit suokuši garū patskani ō, kas reizem izaklausa komiski. Divskaņa “uo” lītuojums paleidz lobuok īsavuiceit gon latgalīšu volūdys raksteitū formu, gon runuotū, partū ka naroda puorprotumus izrunā i skaņu pīrokstā. Juopīzeimoj, ka “ō” lītuošona nav aizlīgta, ari rokstūt t. s. jaunajā ortografejā, 2007. goda Latgalīšu raksteibys nūsacejumu 1.3. punktā saceits: “Pīļaunama divskaņa uo apzeimuošona ari ar ō.” Leidz ar tū kotrs var izavielēt, kai jam pateik lobuok – “ō” ci “uo”.

*Saglobuota tuo laika raksteiba.

Roksts sagataveits ar Vaļsts regionaluos atteisteibys agenturys finansialu atbolstu nu Latvejis vaļsts budžeta leidzeklim.