Intervejis autore: Vineta Vilcāne

Voi latgaliskuo kulturvide var nūgurdynuot? Izaruoda, ka var i pat tik cīši, ka tuos veiduotuoji izavielej paīt maleņā i atrast nu jauna sevi i jaunys aizaraušonys. Literats OSKARS ORLOVS aba Raibīs atzeist, ka juo dzeivē ir nūsasliedzs 10 godu gars latgaliskuos kulturys pūsms. Niu jis roksta romanu latvīšu literarajā volūdā i studej medicinu.

Dreiž byus apleik gods, kai izguoja tova dzejis gruomota “Pistacejis”. Kai jai ir guojs?

Saleidzynojūt ar īprīkšejom divom gruomotom, itai ir guojs vyslobuok. “Pyrma syltī” beja cīši seņ, 2011. godā, tod ari es dūmuoju, ka latgalīšim juoroksta smīkleigi i jautri. Tei gruomota ari taida beja – humoristiski pastuosteni. Atsaverūt iz ūtru gruomotu “Zalta tesmini”, tei saguoja kai eksperiments. Gruomotā ir daudz arhaismu, tys beja korektoris redzīņs, es cerieju, ka tik daudz nabyus. Ka salīk tik daudz arhaismu, tod – muni skaiteituoji ir sacejuši i ari pats asu juts – tys maina prozys, stuosta ritiejumu, ritmu. Dīvamžāļ tai saguoja ar tim eksperimentim. Dūmoju, ka “Zalta tesmiņus” es leidz dzeivis golam tulkuošu, jī tiergojās cīši švaki. Ka runojam par “Pistacejom”, tod sātā ir palykuši tikai 40 eksemplari nu kaidu 500. Niu tulkuotuojs Džeids Vils taisa par mani taidu kai īsapazeišonys bukletu, partū ka daži izdevieji uorzemēs ir īnteresāti regionalajuos volūduos i jim ir interesanti pasavērt, kai cylvāki dzejā dūmoj regionūs. Juosoka, ka trešais bārns, “Pistacejis”, ir saguojs vysšmukuokais i aizguojs tauteņuos vystuoļuok.

Voi nu tovys pyrmuos gruomotys izīšonys ir kai mainejusēs sabīdreibys attīksme pret literaturu latgaliski?

Tū var redzēt Latvejis Literaturys goda bolvā, tai teik nomināti latgaliski rokstūši autori, kai Anita Mileika, kas roksta bilingvali, Ilze Sperga, ari es tyku nomināts ar “Pistacejom”. Cerams, ka ari cyti autori tiks nomināti ar jūs dorbim. Attīksme ir dažaida, kai vysod. Par “Pistacejom” Latvejis Literaturys goda bolvys lūceklis Edvins Raups izasaceja, ka jam vīgļuok skaiteit angliski voi spāniski, na latgaliski. Lai jau jis skaita! Tys tūmār ir attīksmis vaicuojums. Par “Pistacejom” es asu sajiems pagaidom viņ lobys atsauksmis gon nu žurejis lūcekļu, gon nu skaiteituoju, gon nu cylvāku prezentacejuos. Vaicuojumam ir ari ūtra puse, cik ir latgalisku autoru, kuri vēļ publicejās voi koč kū roksta latgaliski? Iz rūkys pierstu var saskaiteit. Rakstnīceiba nav spīsta līta, tikpat labi vari raksteit ari cytā volūda, kuru puorvolda.

Kas ir tovs skaiteituojs?

Piec vīnys nu pādejūs interveju radejā lobpateik saceit, ka tys ir sirdī jauns cylvāks. Munā daiļradē nav pījimtuo tautiskuo romantisma. Par sovu daiļradi asu dzierdiejs feinu atsauksmi – raibiski moderna.

Tu itūgod tyki pi sovys pyrmuos Lagalīšu kulturys goda bolvys “Boņuks” par gruomotu “Pistacejis”. Kū tev nūzeimoj itys Boņuks?

Kai es saceju pateiceibys runā, pa 10 godim asu nūvārtāts, bet tymā pošā laikā es asu pa itim 10 godim sagurs. Paļdis, prūtams. Boņuks stuov šapeitī sūpluok puorejim Boņukim, kas dabuoti ar apvīneibu “KAPĻI”. Kluot kotram asu pīrakstejs, par kū maņ jis ir tics, lai pošam naaizamierst. Boņuks ari tyka dybynuots, lai pasaceitu paļdis, ka varbyut cyti napasoka, i dūtu stimulu tuoļuok struoduot. Paļdis, ka jis maņ ir. Koč vīns Boņuks literaturā! Forši.

Sajamūt Boņuku, tu saceji, ka tova Latgaliada ir nūsaslāguse i tu pīairej krostā. Voi tys nūzeimoj, ka aizej nu latgaliskuos kulturys?

Nu latgaliskuos kulturys tik vīgli nav tikt uorā, taipoš kai Odisejs kuģuoja eposā “Iliadā”, es asu kuģuojs Latgaliadā. Latgaliskajā teik īlykts daudz energejis, bet na vysod ir atgrīzeniskuo saite. Vys vēļ mes streidomēs par smīkleigom lītom, pīmāram, kai raksteit divskani – kai “ō” voi “uo”. Vysa kultura ir kaškeiga, vīni skaita, tev vajag latgaliski raksteit tai, ūtri – tai, voi juodzīd itai. Vīnuota kūpsaucieja nav, i, nu molys pasaverūt, tys ruodīs smīkleigi. Tū varēja redzēt ari pārņ maja kongresā, storp pošu latgalīšu nabeja vīnpruoteibys. Ka gribim koč kū pīpraseit nu vaļstsveiru, nu politikys, byutu beidzūt juosavīnoj par mierki. Bet es skaitu, ka tys nav īspiejams, partū ka pasaruoda mums taidi cylvāki, kurus var nūsaukt par latgalīšu “fašistim”, kuri ir izdūmuojuši, ka latgalīšim juosaprecej ar latgalītem, ka ir vīna taisneiba i tei ir jūs voi tei ir latgaliskuo, i tai tuoļuok. Kas ir latgaliskuo taisneiba, tū nazyna nivīns. Jei kotram sova. Asu tū izjuts ari pots iz sevis. Portalā Delfi.lv beja Latvejis Literaturys goda bolvys skaiteituoju simpatejis bolsuojums. Daži latgalīši beja izdūmuojuši shemu, kai maņ tymā uzvarēt. Sajiemu viestulis ar tekstim “pasateicūt maņ, tu esi pyrmajā vītā, partū ka es nūpublicieju ziņu par konkursu sovā feisbuka laika jūslā, … nūšēruoju dūmubīdru grupā “Latgalians””, bet paīt dīna i es asu ūtrajā vītā. Tod maņ atroksta vēļ vīns individs, kas izdūmuojs, kai “nūguozt tū čyuļu mārgu nu pyrmuos vītys” – bārnu gruomotys autori! Respektivi, shema taida – maņ beja juosarunoj pīci draugi, juonūpierk jim kotram pa “Zalta zivteņai” ci cytai prīkšapmoksys kartei i juopīrunoj jūs vysu laiku bolsuot par mani. Es beju šokā par vysu itū. Maņ pītyka itūs negaceju i tuo, ka feisbukā pi munu īrokstu cylvāki suoce sovā storpā pliestīs. Maņ beja gona, i es iz pīcu mienešu izadziešu nu feisbuka.

Vēļ vīns smīkleigums ar “Pistaceju” kruojumu beja, ka piec tuo izīšonys maņ spīde rūku vysdažaiduokī cylvāki. Kū es pazeistu, kū nā. Kuri vēl aizabļaun: “Es tok tū puisi pazeistu!” Redzi, itys moments ir sasaglobuojs nu padūmu laiku – cikom tevi naatzeis Reiga, vītejim tu ari nabyusi vajadzeigs, byusi kuortejais paņteņu raksteituojs, kurus nivīns naskaita.

Tod tu palīc latgaliskajā?

Nav tai, ka asu vysu atmets. Maņ ir projekteni, kurūs dorbojūs. Dzejūli maņ saīt gon latgaliski, gon latvīšu literarajā volūdā. Es raugu ari raksteit angliski. Asu īsuocs ari raksteit romanu latvīšu literarajā volūdā. Prūtams, byus, kas suoks kritizēt, ka jis nav latgaliski. Maņ kai autoram gribīs sasnīgt leluoku auditoreju, ar dzeju tys, prūtams, beja vīgļuok izdoroms, bet ar prozu ir gryušuok, maņ jau pīteik ar divim mieginuojumim. Latgolys “fašistim” palīk “Zalta tesmini”, kur jī varēs prīcuotīs par arhaismim i klusi sevi gluosteit pret spīgeli. I deļkam maņ kai autoram naraudzeit raksteit cytuos volūduos taipat kai dzīduotuojim? Pīmāram, “Dabasu Durovys” dzīd ari cytuos volūduos, pret jim naz kai krystus nivīns namātoj. Vīns nu naaizsorguotuokūs cylvāku latgalīšu kulturā ir taišni rokstūšais voi tys, kas koč kū dora ar literaturu. Ir koč kaids mistiskys nūsacejums, ka juoroksta latgaliski. Itai es naraksteišu! Partū ka muzykanti var dzīduot koč kaidā trešajā izlūksnē. Tū mes varim redzēt “Latgalīšu repam”, kur, es dūmoju, ir cīši tuoli nu repa, vaira taida smaceņa, tys vaira ir latgalīšu popsa. Maņ drusku grīžās ausī vysi žargonismi, Ludzys slengs, ka mes asam “Latgalīšu reps”, tod mums tū vajadzātu pozicionēt kai latgalīšu repu. Cytim muzykantim asu aizruodejs par vuordu izvieli, ka tī ir cīši lels baļtiskums, iz kū asu sajiems atbiļdis “es dzīduošu, kai grybu, partū ka tei ir muzyka”. Deļkam es navaru raksteit, kaidā volūdā es grybu? Es naasu nikaidu papeiru parakstejs, ka maņ vysu dzeivi byutu juoroksta latgaliski. Es vysu myužu nasadorbuošu latgaliskajā. Maņ pītyka ituo Latgaliadys kuģuojuma. Es asu nūgurs nu tuo vysa emocionali i gareigi.

Atsagrīžūt pi tūpūšuos gruomotys, par kū tei byus?

Romans sauksīs “Izbanotie”. Nu suoku juoteik skaidreibā, kas ir “izbanotie”. Tys ir muns puorlykums nu angļu volūdys vuorda “banned”. Kuri spieliejuši datorspēlis, varbyut vaira saprass. Datorspēlē tys byutu tai – mes spielejam vīnu datorspēli vysi kūpā, tam, kurs nalabi izavad, voi kurs personažs myusim napateik, mes izlīkam banu, jis var pīsadaleit datorspēlē tuoļuok, bet navar ni pajimt artefaktus, ni kautīs, jis vīnkuorši skraida pa īdūmuotū realitati. Vēļ tū varātu tulkuot kai ignoriešonu voi pastateišonu koktā, īsliegšonu duorzeņā. Romans byus par munu paaudzi, drusku pīsaskaršu ari padūmu cylvāka dūmuošonai, kura da šam nav myruse. Tys byus īskots, kai mes dzeivojam naatkareigā vaļstī, bet ar padūmu atraugom. Darbeiba nūtiks Latvejā.

Raibuo karikatura. Vaira: fb.com/RaibisSpotty

Voi tu jiutīs Latgolā izbanuots?

Rakstnīkam ite ir cīši gryuši dzeivuot. Cik asu pa kularim dzierdiejs, ka Raibīs ir taids i taids, ari naārts, kū jis pi myusu kantorī dareis?! Taipoš ari runys par mani daīt mudruok par poša īsarasšonu. Tam par īmesli ir muna rokstūšuo daiļrade i sovulaik dorbuošonuos apvīneibā “KAPĻI”. Ar “KAPĻIM” beja intersanti. Tok lelai daļai es palyku par tū zānu, kas bļaun nu skotivis. Nivīns nu jūs nazyna mani kai rakstnīku.

Treis godi nadabojūt nikaidu dorbu Latgolā – Rēzeknē, Daugopilī – voi Reigā, tu suoc dūmuot, ka koč kaidys lītys tūmār tovā dzeivē nūteik na tai. Treis godi maņ beja cīši lobs laiks tū vysu puordūmuot, atsavērt iz sovu dorbu, iz cytu. Tod tu dūmoj, deļkam tev dareit koč kaidys lītys mistiskys idejis vuordā, zīduot sovu laiku i veseleibu i vēļ īguļdeit sovus leidzekļus. Es nūguoju leidz atbiļdei, juocitej pošam sevi “paļdis par pīturu, tuoļuok mes poši”.

Tu ik pa laikam latgaliskuos kulturys procesus nūkomeņtej ar vuordim “suopeigi, suopeigi”. Kas ir tys suopeigais?

Tuos ir beidzamuos rindenis vīnam nu munu dzejūļu – “Suopeigi suopeigi / vyss ir cīši suopeigi.” Mes te vysi runojam, “capamīs”, bet tuoļuok par gaņkom eisti naasam tykuši. Verūtīs iz latgaliskū vaļstiskā leiminī, koč kas ir dareits, bet moz. Latgaliskū navajag uzspīst, tod otkon saīt tys pats latgalīšu fašisms.

Daži Latgolā ir sasajutuši, ka, byudami latgalīši, ir vyseipašuokī, vyskrutuokī koč ari vīnlaiceigi jiutās apbižuoti. Apleik teik klaiguots par latgalīša pīvīnuotū vierteibu, ka jei tev ir – paruodi! Draugu lūkā puorrunuojom, deļkam kūrzemnīki jiutās lapni, ka jī ir kūrzemnīki, i tū var redzēt, bet latgalīši līlejās, ka ir latgalīši. Mes vēļ nazinim, kū nūzeimoj byut lapnim. Lapnumā ir gruņteiga pamatne, bet līlejās bārni, kuram šmukuoka mašineite, cik jai kruoseņu.

Niu esi pīsavierss medicinai, parkū taida izviele?

Es suoču dūmuot, kas maņ varātu patikt, kas mani interesej, ar kū varātu ari sevi materiali nūdrūsynuot, navys dzeivuot nu projekteņa da projekteņa i gaideit honorarus. Tai es nūguoju leidz medicinai, kas ir vīna nu pamatzynuotņu. Ite navar aizšaut garom, tev vīnkuorši juobyut zynuošonom. Ka tūs nabyus, sertifikatu voi atestatu nivīns nadūs. Asu pateiceigs sovam humanitarūs zynuotņu bakalauram, tys ir mani izaudzynuojs kai personeibu, bet ciļvieceigu i materialu īmaslu deļ ar kulturu navar nikū nūpeļneit i nikod nanūpeļneisim. Es grybu nūmoksuot riekinus i atlikt pensejai (skali smejās), kurys myusu paaudzei nabyus, juosuoc ryupētīs pošam par sevi.

Niu tovi celi vess iz Reigu?

Muni celi vess iz Reigu i Jiurmolu, i varbyut piec treis godu puori okeanam voi jiurom.

Voi tu īsi iz vieliešonom?

Es īšu iz vieliešonom, prūtams! Asu pīrunuojs tāvu īt bolsuot. Es vēļ dūmoju, par kū es bolsuošu, bet na par voldūšū kliki. Puormaiņu vajag. Internetā redzieju foršu karikaturu. Stuov veirs pi tribinis i prosa, kurs gryb puormainis? Vysi ceļ rūkys, spīdz vīns par ūtru vaira. Tod jis vaicoj, kurš gryb puorsamaineit? Vysi klusej. Maņ nav pozitiva skota iz iznuokumu. “Saskaņa” i KPV LV ir cīši sasarūsejuši, bet puorejuos ituos Saeimys partejis ir pošys vaineigys, ka nauzrunuoja itūs parteju elektoratu. Niu mes redzim rezultatu. Kai intervejā žurnalam ”Ir” saceja rakstneica Gundega Repše, itū juku laiku izstriebšonu, kas byus piec vieliešonu, mes asam vysi nūpeļnejuši – ar sovu miļzeigū īcīteibu pret nateiru politiku, vīnaldzeibu, pat apateju.

Bolsuot ir juoīt, juoizsoka sovs vīdūklis. Koč es ari zynu, ka muni meilī Drycāni nūbolsuos par “Zaļūs i zemnīku savīneibu”, partū ka tys nav mainejīs daudzus godus. Bolsu puorsvors ZZS Drycānūs ir gon Saeimys, gon pošvaļdeibu vieliešonuos. Es prosu cylvākim, parkū jius bolsojat par ZZS, maņ atbiļd: “Nu, kai, tok zemnīki, sovi!” Es soku, voi teišom nasekojat leidza, kas nūteik, kaidi zamiudiņa akmini? “Nu, kai, jī tok sovi, zemnīki.” Es nūpluotu rūkys i saprūtu, ka mums da koč cik aktivys i normalys pylsūniskuos izgleiteibys vēļ cīši, cīši daudz juoaug.

Karteite: Andrejs Vasjukevičs/Latgolys viestnīceiba GORS

Roksts sagataveits ar Vaļsts regionaluos atteisteibys agenturys finansialu atbolstu nu Latvejis vaļsts budžeta leidzeklim.