Roksta autors: portals lakuga.lv

Vīna nu Latgolā labi zynomūs turisma vītu ir Rāznys azara apleicīnē asūšais Muokūņkolns (Muokuļkolns). Tyvojūtīs turisma sezonys beigom, lakuga.lv aicynoj iz Muokūņkolnu nūbraukt vysmoz virtualā ekskursejā, reizē izzynojūt kai Latgolys dobys, tai kulturys vierteibys.

Muokūņkolns, kurū sauc ari par Padebešu kolnu, atsarūn natuoli nu Rāznys azara i tuo molā asūšuo Lipušku cīma. Pošu Rāznys azaru, kurs ir vaira nikai 57 tyuksūšys kvadratmetru lels (ūtrais leluokais piec plateibys Latvejā (pyrmais ir Lubuona azara), bet pyrmais leluokais piec tylpuma), tautā bīži var dzierdēt saucam ari par Latgolys jiuru. Kab nu kuruos pusis iz Muokūņkolnu brauktu, Rāznys azara krosts byus tys, kas prīcēs skotu.

Ceļš iz pošu kolnu suocās Lipušku dzeraunē – tei ir ari Rēzeknis nūvoda Muokūņkolna pogosta centrys. Cīms atsarūn 25 km tuolumā nu Rēzeknis i 71 km tuolumā nu Daugovpiļs. Lipuški suoce veiduotīs laikā, kod Krīvejis imperejā tyka vuojuoti staraveri. 1893. godā ite beja iz vysa leluokuo staraveru draudze Baltejā. Pošu reizi dzeraunis centrā apsaveramais staraveru lyugšonu noms izcalts 1904. godā.

Tīpat natuoli ir ari Lipušku Svātuo Nikolaja Breinumu dareituoja pareizticeigūs bazneica.

2007. godā Rāznys azara apleicīnē iz Rāznys dobys parka bazis tyka sataiseits Rāznys Nacionalais parks, kurs ir gondreiž 60 000 ha lels, atsarūnūt Rēzeknis, Ludzys i Dagdys nūvodūs. Rāznys Nacionalais parks ir jaunuokais i ūtrys leluokais nu četru Latvejis nacionalūs parku. Rāznys Nacionalais parks tyka sataiseits, kab saglobuotu dobys vierteibys i Latgolys rakstureigū kulturainavyskū vidi plašā Latgolys regiona teritorejā. Lipušku cīmā atsarūn ari dobys izgleiteibys centrys “Rāzna”, kurymā var īpazeit i lobuok izzynuot taišni Rāznys Nacionalū parku.

Muokūņkolns atsarūn viņ divejus kilometrus nu Lipušku cīma. Kolns ir 247,4 (cytūs olūtūs 249) metru augsts viers jiurys leimiņa, bet viers tyvejuos apleicīnis tys pasaceļ ap 55 metru augstumā. Ceļuotuoju ierteibai Muokūņkolnā sataiseita kūka trepeišu styga iz kolna viersyuni, ļaunūt apsavērt kai dobys boguoteibys, ainovu, tai ari Volkenbergys piļsdrupys.

Stygys suokā kolna pīkuojē ir pīminis akmiņs-zeime, ka 1938. godā Muokūņkolnā gastejs Kārlis Ulmanis. Vīns nu gruomotā “Rāznas Nacionālajam parkam 10 gadu” publicātūs nūstuostu gon viestej, ka Ulmanis pi Muokūņkolna viņ dabraucs, kolnā nimoz nav izkuops, koč ari tī bejuši sakluoti goldi i vysi Ulmaņa gaidejuši. Jis tik apsarunuojs ar ļaudim, kurī lejā, padalejs bārnim kampetys, bārni jam izduovynuojuši pučis, tod īkuops mašinē i nūbraucs paceli.

Muokūņkolna dobys līguma zona ir vīna nu ostoņom dobys līguma zonom Rāznys Nacionaluo parka teritorejā. Kolna stuovajuos nūguozēs veidojas sovpateigs mikroklimats, kas roda pateiceigu dzeivis vidi dažaidom rešom augu i dzeivinīku sugom. Muokūņkolna zīmeļu i rītumu nūguozēs izaveiduojuši taidi mežu tipi kai apšu guorša i apšu vēris, pamežā rakstureiga parostuo lozda. Muokūņkolna apšu mežūs atrosts Latvejā cīši rešais, eipaši sorgojamais kierpis kolema. Kolna golā atsarūn biologiski vierteiguo pļova ar gaiļbikseiti i pūra gandreni.

Muokūņkolna viersā atsarūn vīna nu pyrmūs nūcītynuojumu Latgolā – 1252. godā izcaltuos Volkenbergys vydslaiku piļs (nu suoka latiņu volūdā: Wolbenborch, piečuok vuocu volūdā atzeimāta ari kai Wolkenburg, Wolchenburg, Wolkinburg, taišni puormejūt – Muokūņpiļs) – drupys. Ir viests, ka sovulaik piļs bejuse nu diveju daļu – prīškpiļs i golvonuos piļs, kurymai bejuse trapecis forma. Volkenbergys piļs calta augstā piļskolnā, nu kuruo sovulaik beja labi puorsaverams strategiski svareigais ceļš, kurs guoja gar Rāznys azaru, nu Lītovys dižkunigaitejis i Jersikys iz Pleskovys i Novgorodys zemem. Volkenbergys piļs bejs iz vysa senejuokais krystnešu cītūksnis Lotigolys zemē, kurū Livonejis ordiņs dabuoja piec Jersikys pādejuos daleišonys 1239. godā. Ir viests, ka 1236. godā ite bejuse latgaļu kūka piļs, kurymā apsamete Zūbynbruoļu ordiņa garnizons, bet 1263. godā Livonejis ordiņs Muokūņkolnā izcēle ordiņa komtura pili ar myura aizsorgsīnu.

1998. godā piļsdrupys īkļautys Vaļsts aizsorgojamūs pīminiekļu sarokstā. Par Muokūņkolnu i Vuolkenbergys pili natryukst ari dažaidu nūstuostu. Vīns nu zynomuokūs: piec Muokūņkolna piļs valdinīka i juo sīvys nuovis plotī piļs eipašumi sadaleiti jūs trejom meitom – Rūzei, Lucejai i Marejai. Kotra nu muosu iz sovys zemis izcāluse sev jaunu pili: Rūze – Rēzekni (nu vuocu volūdys Rositten), Luceja – Ludzu (nu vuocu volūdys Lucin) i Mareja – Vileki (nu vuocu volūdys Marienhaus).

Taipat stuosta, ka Muokūņkolnā, kur radzamys drupys, sovulaik nūgrymuse piļs leidza ar skaistū priņcesi, kurei asūt nūluodāta. Mārgu apsorgojūt malns suņs. Pyrmuos Lendīnis naktī priņcese izīmūt uorā i gaidūt, voi naatsarass cylvāks, kurs nūjims juos luostu. Ka grybūt priņcesi redzēt, tod juojem vysā malns kačs, malns suņs i gaiļs i Lendīnis naktī divpadsmytūs juoīmūt iz Muokūņkolnu. Kod gaiļs dzīduos, suņs rīs i kačs ņaudēs, tod varēšūt redzēt skaistū mārgu. Kleistūt ari runys par Muokūņkolnā aproktū naudu – pyrmuos Latvejis laikā vīns boguotnīks asūt gribiejs nūpierkt vysu kolnu i nūrokt, bet vaļdeiba jam naasūt tuo atļuovuse. Natryukst ari cytu nūstuostu par itū vītu.

Vīna nu Muokūņkolna vierteibu ir ari ainova, kas radzama nu kolna viersyunis – skots iz Rāznys i mozū Ubogovys ezereņu, kurīs tautā īsaukts ari par Latgolys dzydrū aci. Itei ainovu pārn tyka atzeita kai vīns nu 10 Latgolys i 50 Latvejis ainovu duorgumu. Kab apsavārtu itū ainovu, kolna golā pastateita skotu platforma.

Biļdis: Edeite Husare

Roksts sagataveits ar Vaļsts regionaluos atteisteibys agenturys finansialu atbolstu nu Latvejis vaļsts budžeta leidzeklim.