Špoģūs vuiceis tradicionaluos vijūlis spēlis pamatus

Špoģūs vuiceis tradicionaluos vijūlis spēlis pamatus

Rokstu sagataveja: portals lakuga.lv

Tradicionaluos vijūlis spēlis īdzeivynuošonai Latgolā suokts projekts “Spēlē, Spēlmani!”, kurā ar KKF i Špoģu muzykys i muokslys školys atbolstu bīdreiba “Kulturys studeja Speiga” i vijūļneica Inga Zeile vasalu vuiceibu godu mozim i lelim nuokušajim vijūļnīkim vuiceis vijūlis spēlis pamatus, tradicionalū repertuaru, tradicejā izmontuotuos tehnikys i spēlis pajiemīņus. Projekta īsuokumā interesenti praseiti apmeklēt īvodlekceju 29. septembrī 10. stuņdēs Špoģu muzykys i muokslys školā.

Vijūlis spēle ir tradicionala Latgolā, folklorys materiali līcynoj par juos izplateibu jau pyrma 19. g. s., etnografiskī materiali Latgolā aplīcynoj vijūlis kai sadzeiviskuos muzykys instrumenta popularitati 19./20. g. s., daudzys kapelys sovu repertuaru navar īsadūmuot bez vijūlis. Itūšaļt tūmār vijūļnīkus sameklēt folklorys ansamblim, kapelom palīk gryušuok, eipaši nūvodūs, kur muzykys pamatškoluos nateik vuiceita klasiskuo vijūlis spēle. Tok ari muzykys školys absolvents nav apgivs sovys tautys montuojuma, jam ir gryuteibys saprast i interpretēt tradicionalū muzykalū materialu, itūšaļt izgaistūša ir tradicionaluos vijūliešonys manere, tehnikys, kurys ar steigu byutu napīcīšams suokt vuiceit, cikom vēļ daīmami dzeivi muzykanti i zynuošonys vēļ varams puormontuot.

Vijūlis spēle Latgolys laukūs palyktu daīmamuoka, ka bārni varātu apgiut tradicionalū vijūlis spēli, baļsteitu iz klasiskuos vijūlis spēlis pamatim. Naratai vuiceibys muzykys školā vijūlis spēlē teik puortrauktys cīši leluo īlīkamuo dorba deļ, kas vajadzeigs klasiskuo repertuara apgivei. Tradicionalais repertuars ir vīnkuoršuoks, jimā daudzi elementi atsakuortoj, partū bārns dreizuok saredz sova dorba rezultatus, bez tuo, saglobojūt īspieju turpynuot ari klasiskuo repertuara apgivi. Tradicionalai vijūlis spēlei ir plašuoks prakstisks, pat sadzeivisks pīlītuojums, kas veicynuos ari tradicionaluos muziciešonys popularitati Latgolā.

Projekta “Spēlē, Spēlmani!” rezultatā tiks sagataveitys div apvuiceibu programys bārnu muzykys pamatškolom “Tradicionālā vijoļspēle” i “Tradicionālā muzicēšana ansamblim ar vijoli”, īkļaunūt jamuos boguoteigu Latgolai soveigu muzykalū materialu. Programu realiziešona muzykys školuos nuokūtnē nūdrūsynuos Latgolai soveiguos vijūliešonys maneris saglobuošonu, atteisteibu, nūdrūsynuos folklorys kūpom i kapelom vijūlis muzykantus, kuri puorzynuos Latgolys tradicionalū muzykalū materialu.

Vysus interesentus projekta eistynuotuoji prosa pīsadaleit īvodlekcejā 29. septembrī 10. stuņdēs Špoģu muzykys i muokslys školā. Daleibnīkus, kuri apsajāmuši nūpītnai vuiceitīs vysa vuiceibu goda garumā, prosa aizpiļdeit dasacejuma anketu. Vaira informacejis latgola.permakultura.lv, 26358845 (Ilze).

Roksts sagataveits ar Vaļsts regionaluos atteisteibys agenturys finansialu atbolstu nu Latvejis vaļsts budžeta leidzekļu.

Kalenders

Mar
31
Pyr
all-day Jevgēnija Bondarenko izstuode “D... @ Ludzys nūvodpietnīceibys muzejs
Jevgēnija Bondarenko izstuode “D... @ Ludzys nūvodpietnīceibys muzejs
Mar 31 all-day
Izstuodē “Dialogs ar dabu” byus apsaverami 30 muokslinīka dorbi nu 150 pādejūs 10 godu laikā radeitajom gleznom. J. Bondarenko izmontoj vysaidys gleznuošonys tehnikys — akvareli, temperu, guašu, bet izstuodē byus radzamys ar ellis kruosom gleznuotys[...]
19:00 Izruode “Mantojums” @ Dirty Deal teatro
Izruode “Mantojums” @ Dirty Deal teatro
Mar 31 @ 19:00 – 20:30
“Mantojums” baļsteits dzejneicys i dramaturgis Annys Belkovskys personeigajā stuostā par jū i juos tāvu, partū muokslineica gryb skateituojus iz izruodi aicynuot ar itaidu viesti: “Kod pyrma diveju godu kūpā ar Jāni i Viesturu suocem dorbu[...]
Apr
2
Tre
15:00 Jura Krompāna keramikys izstuodi... @ Latgolys Kulturviesturis muzejs
Jura Krompāna keramikys izstuodi... @ Latgolys Kulturviesturis muzejs
Apr 2 @ 15:00 – 16:00
Jurs Krompāns ir tautā atzeits i labi zynoms Latgolys keramikys meistars, kurs dzeivoj, struodoj i sovus muola traukus apdadzynoj tepat natuoli nu Rēzeknis – Greiškānu pogosta Niperovā. Ituo gods aprelī vacmeistars svieteis sovu 75. dzimšonys[...]