Roksta autore: Vineta Vilcāne

Oktobrī gaidomuos Saeimys vieliešonys ir vysmoz trešuos piec kuortys piec Latvejis naatkareibys atjaunuošonys, kuruos teik izspālāta latgaliskuo karta. Itūgod vairuokys partejis vālātuojus uzrunoj latgaliski i programuos īkļuovušys vaicuojumus par latgalīšu volūdu i Latgolys kulturys telpu. Portals lakuga.lv īsaver vysu 13. Saeimys vieliešonom pīsaceitūs parteju programuos, kab dazynuotu, kū tuos sūlej latgaliskajai kulturai.

Sūlej styprynuot latgalīšu volūdys pozicejis

Vyspuorejus parteju redziejumus par Latvejis atteisteibu i doromajim dorim dūd parteju īsnāgtuos programys Centralajai vieliešonu komisejai (CVK). Atsevišķu parteju sātys lopuos pīeimamys izvārstys programys, seikuok paskaidrojūt CVK īsnāgtū 4000 zeimu programu.

Latgaliskuos kulturys vaicuojumus, tymā skaitā rysynuojumus latgalīšu volūdys situacejis uzlobuošonai, īkļaut 4000 zeimu programā izavieliejuši viņ daži politiskī spāki. Tī īkļauti partejis “Jaunā konservatīvā partija” programā, kurys Latgolys saroksta pyrmais numers ir Ilga Šuplinska, kas daudzus godus aktualiziejuse vaicuojumu par latgalīšu volūdys situacejis uzlobuošonu i bejuse vīns nu organizatoru 2017. godā nūtykušajam “Latgolys symtgadis kongresam” (4. pasauļa latgalīšu saīts). Programa paredz atbolstu latgalīšu volūdys i Latgolys nūvodvuiceibys pasnīgšonai Latgolys školuos. 4000 zeimu programu “Jaunā konservatīvā partija” publiciejuse ari latgaliski, sātys lopā gon naizadeve atrast plašuok izvārstu programu.

“Nacionālā apvienība “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK””, kurys Latgolys lokomative ir Rēzeknis Tehnologeju akademejis rektors Edmunds Teirumnieks, 4000 zeimu programā uzsvārts, ka latgaliskais ir latviskais. Tū parteja sūlej atspīgeļuot vaļsts attīksmē i lāmumūs i latgaliskūs vierteibu izkūpšonu nūsaceit par vīnu nu jaunuos symtgadis prioritatu. Sovu 4000 zeimu programu “Nacionālā apvienība” nūpubliciejuse ari latgaliski. Daudz vaira viereibys latgalīšu volūdai i latgaliskajai kulturai veļteits izvārstajā programā. Par darbeibys mierki izvierzeita na tikai latviska Latveja, bet ari latgaliska Latgola, styprynojūt latgalīšu rokstu volūdys pozicejis regionā. Teik sūleits nūsaceit skaidru latgalīšu volūdys lītuojumu vaļsts i pošvaļdeibu īstuodēs i saziņā ar tom. Latgalīšu volūdys situacejis uzlobuošonai teik sūleits vaļsts atbolsts volūdys vuiceišonai, suocūt nu pyrmškolys i beidzūt ar augstškolu. Paradzāts ari styprynuot plošsazinis leidzekļu lūmu latgalīšu volūdys saglobuošonā i volūdys lītuojumu Latvejis informativajā telpā. “Nacionālajai apvienībai” ir ari sovs redziejums par Latgolys kulturys telpys vierteibu saglobuošonu i atteisteibu – sekmēt kulturys darbinīku tuoluokizgleiteibu, palelynuot finansiejumu navaļstiskuo sektora iniciativom i c. Kulturys jūmā teik sūleits ari palelynuot latgalīšu volūdā izpyldomūs dzīšmu i daņču skaitu Vyspuorejūs latvīšu dzīšmu i daņču svātkūs, kai ari Baļtejis vaļstu studentu dzīšmu i deju svātkūs “Gaudeamus”, kai ari palelynuot vaļstiski nūzeimeigūs pasuokumūs izpyldomūs Latgolys autoru dorbu eipatsvoru.

Partejis “Progresīvie” saroksta lidere Latgolā ir Agnese Logina, kas da šam Latgolys kulturvidē ar sovom aktivitatem nav zynoma. Parteja 4000 zeimu programā nav izavieliejuse atseviški izceļt latgalīšu volūdys i kulturys vaicuojumus, bet sovu redziejumu pīduovoj izvārstajā programā. Tei paredz latviskuo latgaliskuma styprynuošonu Latgolā, vaļsts atbolstu latgalīšu volūdys vuiceišonai vysūs izgleiteibys pūsmūs, kai ari atbaļsteit latgalīšu volūdys lītuojumu vaļsts i pošvaļdeibu īstuodēs i saziņā ar tom, volūdys lītuojumu vītvuordūs, uzrokstūs, kai ari sabīdriskuo pasyutejuma ītvorūs plošsazinis leidzekļūs.

“Latvijas Reģionu Apvienība”, kurys Latgolys saroksta liders Jurs Viļums 12. Saeimys deputata zvārastu nūdeve latgaliski, attīceibā iz latgaliskū 4000 zeimu programā bejuse lakoniska, sūlejūt Latvejis kulturviesturiskūs nūvodu ideņtitatis styprynuošonu, kū var saprast ari kai latgaliskuos ideņtitatis styprynuošonu. Partejis sātys lopā nav atrūnams plašuoks izvārsums par īcarātajom aktivitatem ituo mierķa sasnīgšonai.

Puorejūs parteju programuos nav pīduovuojumu latgaliskuos kulturys, tymā skaitā latgalīšu volūdys, vaicuojumūs. Juoatzeimoj, ka atseviškom partejom nav nimoz sovu sātys lopu, kur vālātuojim vaira izzynuot par partejis mierkim i kandidatim.

Vālātuoju uzrunoj latgaliski

Potencialū vālātuoju uzrunuot latgaliski 13. Saeimys vieliešonuos izavieliejušys dažys partejis, pamatā tuos, kurys latgaliskuos kulturys vaicuojumus īkļuovušys ari sovuos programuos. Nu vīnys pusis, latgalīšu volūdys izmontuošona agitacejā ruoda, ka sabīdreibā ceļās volūdys prestižs, nu ūtrys – latgalīšu volūda ir tikai vīns nu instrumentu pi vālātuoju bolsu tikšonys. Latgaliskus tekstus var skaiteit parteju i kandidatu profilūs socialajūs teiklūs, kai ari bukletūs, skrejlopuos i gazetuos.

Sabīdreibā ir dažaida attīksme pret latgalīšu volūdys lītuošonu publiskuos aktivitatēs, īspiejams, par tū partejis vālātuoju informativajūs izdavumūs uzrunoj obejūs latvīšu volūdys paveidūs – latvīšu literarajā i latgalīšu rokstu volūdā. Dažom tys saguojs veiksmeigi, dažom cīši švaki – nu serejis “kai prūtu, tai maunu”. Partejis “Latvijas Reģionu Apvienība” i “Jaunā konservatīvā partija” attīceibā iz latgalīšu volūdys vaicuojumu reikuojušuos cīši atbiļdeigi – informativūs izdavumu i socialūs teiklu tekstus sastotūt, īvāruojušys rokstu volūdys normys. “Nacionālajai apvienībai” ar latgalīšu rokstu volūdu guojs kai pa calmim. Latgolys regionam paradzātajā facebook.com kontā latgaliski publicātī teksti ir ar klaidom, tī nav ni piec 2007. godā pījimtūs Latgalīšu raksteibys nūsacejumu, ni piec t. s. vacuos aba Pītera Stroda ortografejis (1929. gods).

Vysbiedeiguok ar latgalīšu rokstu volūdu ir guojs partejai “Zaļo un Zemnieku savienība”. Raugūt izpatikt Latgolys vālātuojam, kurs nu partejis varātu gribēt kū ta ari dzierdēt latgaliski, vālātuojs uzrunuots ar režisora Juoņa Streiča starpnīceibu, publicejūt režisora uzrunu “bruolim i muosom Latgolā”. Rezultatā saguojuse latgalīšu volūdys krūpļuošona, koč voi uzrunā viņ “Sveiki, bruoļi, māsas Latgōlā!”. Rokstā latgalīšu vuordi mejās ar latvīšu literaruos volūdys vuordim, cytus raudzeits padareit latgaliskus, bet naveiksmeigi, par rokstu volūdys normu īvāruošonu nimoz narunojūt.

Atzeimuošonys vārts ir ari fakts, ka “Attīstībai/Par!” jau vosorā sovu manifestu sūpluok angļu, boltkrīvu, vuocu i cytom volūdom nūpublicēja ari korektā latgalīšu rokstu volūdā. Sovukuort “Progresīvie” latgaliski publiciejušs partejis pryncypus.

Latgaliskuo izmontuošona politiskūs parteju agitacejā i īkļaušona vieliešonu programuos ir zeimeigs pagrīzīņa punkts latgalīšu volūdys situacejis uzalobuošonai, partū ka ruoda – sabīdreiba gaida izmainis. Cik lelā mārā partejis turēs sovu sūlejumus, byus atkareigs ari nu pošu latgalīšu, voi sekuosim leidza parteju dorbim i voi pīpraseisim sūleituo eistynuošonu dzeivē.

Roksts sagataveits ar Vaļsts regionaluos atteisteibys agenturys finansialu atbolstu nu Latvejis vaļsts budžeta leidzekļu.