Roksta autore: Vineta Vilcāne

Latgalīšu volūdys vaicuojumu vairuoki politiskī spāki izavieliejuši īkļaut sovuos 13. Saeimys vieliešonu programuos, par tū lakuga.lv raksteja īprīkš. Tūmār leluokuo daļa parteju sovuos programuos par latgalīšu volūdu nav izasacejuse. Portals lakuga.lv parteju Latgolys sarokstu liderim vaicoj: “Ka tiksit īvālāta/īvālāts 13. Saeimā, voi vierzeisit kaidys iniciatiys latgalīšu volūdys situacejis uzlobuošonai. Ka nui, kaidys?” Kandidatus aicynuojam rakstiski izsaceit sovu vīdūkli latgalīšu rokstu volūdā ci latvīšu literarajā volūdā, piec pošu īskotu. Daļa kandidatu izavielēja atbiļdēt latgaliski, daļa – latvīšu literarajā volūdā, itūs kandidatu redzīni portala redakceja ir puorlykuse iz latgalīšu rokstu volūdu, saglobojūt volūdys stilu i terminologeju.

Saeimys deputatu kandidati sūlej īsastuot par latgalīšu volūdys vuiceišonys īspiejom školuos, ari par školys attaiseišonu, kurā vuiceibys nūtyktu tikai latgaliski, taipat veicynuot volūdys lītuojumu saziņā ar vaļsts i pošvaļdeibu īstuodem, palelynuot saturu latgaliski medejūs, īsastuot par regionaluos volūdys statusa pīškieršonu latgalīšu volūdai i c. Kandidatu atbiļdis sarynduotys piec parteju sarokstu kuortys numuru vieliešonuos.

Lakuga.lv vaicoj: “Ka tiksit īvālāta/īvālāts 13. Saeimā, voi vierzeisit kaidys iniciatiys latgalīšu volūdys situacejis uzlobuošonai. Ka nui, kaidys?”

1. Jevgenija Krjukova, “Latvijas Krievu savienība” (atsaceja latvīšu literarajā volūdā)

Parteja “Latvijas Krievu savienība” ir atvārta vysim lobys grybys cylvākim, kuru pamatvierteiba ir demokrateja i sevkura cylvāka tīseibys. Mes skaitom, ka īspieja vuiceitīs dzymtajā volūdā ir styurakmiņs nacionalūs minoritašu kulturys, volūdys i pošcīnis saglobuošonā.
Mes asam gotovi atbaļsteit latgalīšus – vīnu nu Latvejis pamatnaceju – gon Eiropys parlamenta, gon Latvejis Saeimys leiminī, aizstuovūt latgalīšu tautys tīseibys uzturēt i atteisteit sovu volūdu.

“Latvijas Krievu savienība” ir vīneiguo parteja, kas spiej garantēt latgalīšim atbolstu Eiropys parlamentā. Myusu EP frakceja Zalī/Eiropys Breivuo alianse ir vīna nu ītekmeiguokūs parlamentā. Tamā ir vaira par 40 parteju, tamā skaitā Skotu nacionaluo, Jaunuo Flāmu alianse, Katalonejis kreisūs republikaņu i vairuokys cytys partejis, kas ceinejuos i uzvarēja ceiņā par sovys tautys nuokūtni.

Latvejis Saeimā i Eiropys parlamentā mes atbaļsteisim iniciativys latgalīšu volūdys situacejis uzlobuošonai, tymā skaitā Eiropys regionalū ci minoritašu volūdu hartys ratificiešonu, partū ka mes skaitom, ka latgalīšim ir tīseibys napozicionēt sovu volūdu kai latvīšu volūdys paveidu ci dialektu.

2. Ilga Šuplinska, “Jaunā konservatīvā partija” (atsaceja latgalīšu rokstu volūdā)

Byutu gryuši īsadūmuot, ka, struodojūt ar itim vaicuojumim vysu laiku, es tū nadareitu. Turpynuošu Latgolys kongresa rezolucejis i latgalīšu navaļstiskūs organizaceju iniciativys. Nu formaluo “likums to pieļauj” iz sistemu, kas tū rūsynoj i finansiali motivej dareit:
– nūvodvuiceibys voi latgalīšu volūdys vaicuojums školā (stuņžu skaits, metodologisks atbolsts, finansiejums, školuotuoju izgleituošona) i tuolmuoceibu programuos,
– latgalistikys pietnīceibys atbolsts vaļsts pietejumu programmā Letonika,
– kulturys atbolsts VKKF taišni muokslys dorbim latgalīšu volūdā leidz 10% nu paradzātuo finansiejuma,
– medeju politikā 10% raidlaika latgaliski i sabīdryskuo pasyutejuma nūvierzeišona taidys politikys styprynuošonai, ka napīcīšams, jauna medija veiduošana ar aktualu problemu analizi i myusdīneigu tehnologeju izmontuojumu,
– lykumdūšonys preciziejumi voi skaidruojumi attīceibā iz latgalīšu volūdys lītuojumu publiskajā sektorā,
– regionaluos kulturys, volūdys i medeju politikys īlikšona tautsaimnīcyskajā planā, kas ļautu radeit Latgolys regionam unikalus turisma produktus, digitalus reikus, dorba vītys voi papyldus apmoksu izgleiteibā, medeju, kulturys, turisma sferā struodojūšim.

3. Tamāra Meļnikova, “Rīcības partija” (atsaceja latvīšu literarajā volūdā)

Myusu parteja atbolsta izmontuošonu, saglobuošonu i atteisteibu latgalīšu volūdā. Nu volūdnīku vīdūkļa latgalīšu volūda ir viesturiski naatkareiga volūda. Nu ūtrys pusis, volūdnīki skaita, ka latgalīšu gramatika ir vīns nu latvīšu volūdys viesturiskūs gramatikys dialektu, bet latgalīšu volūda ir latvīšu volūdys viesturiskys dialekts.

Mes skaitom, ka itī vaicuojumi ir juorysynoj profesionalim, pīmāram, volūdnīkim i viesturnīkim. Myusu nūstuojis pamats ir radeit vysu īspiejamū latgalīšu volūdys saglobuošonai i vuiceišonai regionūs, kur latgalīšu volūdai ir svareigs i pīpraseits statuss.

Itamā sakarā ir nūsaceiti itaidi aizdavumi:
1) pīsaista viereibu i sabīdreibys interesi par tuos saglobuošonu, partū ka tei ir daļa nu myusu kulturys i viesturis montuojuma i tamā ir senlatgalīšu ciļts viesturiskuos volūdys īzeimis. Tys samazynuos īspieju izzust latgalīšu volūdai;
2) latgalīšu volūdai juobyut pīejamai vysim interesentim, kab tī, kas tū gryb, varātu tū īsavuiceit naatkareigi nu jūs materialuo stuovūkļa, dzeivisvītys i cytu faktoru;
3) Latgolys volūdys saglobuošonys i atteisteibys pamats ir tuos pīprasejums! Daudzim Latvejis austrumu dalis īdzeivuotuojim latgalīšu volūdys zynuošonys palelynuotu konkurētspieju austrumu regiona dorba tiergā.

Mes pīduovojam itū vaicuojumu apsprīst ar vysom īinteresātajom pusem, kab atrostu vysoptimaluokū rysynuojumu itai aktualajai problemai.

4. Edmunds Teirumnieks, “Nacionālā apvienība “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK”” (atsaceja latvīšu literarajā volūdā)

“Nacionālā apvienība” sovā Latgolys programā paredz:
– nūsaceit skaidru latgalīšu volūdys lītuojumu vaļsts i pošvaļdeibu īstuodēs i saziņā ar tom;
– izstruoduot vaļsts atbolsta mehanismu latgalīšu volūdys vuiceišonai vysūs izgleiteibys pūsmūs – nu pyrmškolys leidz augstškolai – paradzātu atbylstūšu, mierķorientātu finansiejumu;
– styprynuot sabīdryskūs i komercialūs plošsazinis leidzekļu lūmu latgalīšu volūdys saglobuošonā, kai ari volūdys ilgtspiejis i konkurietspiejis nūdrūšynuošonā Latvejis informativajā telpā;
– styprynuot latvisku kulturvidi i vītejū ideņtitati, nūdrūsynojūt finansialu atbolstu nūzeimeigim kulturys projektim, kas veicynoj Latgolys vierteibu, tradiceju i volūdys atteisteibu;
– sekmēt Latgolys regiona kulturys darbinīku tuoluokizgleiteibu, tradicionalūs omotu i prasmju atteisteibu i tūs integraceju turisma aktivitatēs;
– Palelynuot finansiejumu navaļstiskuo sektora iniciativom i projektim kulturys, medeju i pylsūniskuos sabīdreibys jūmā;
– nūdrūsynuot leluoku atbolstu kulturys jaunradis procesim;
– palelynuot latgalīšu volūdā izpyldomūs dzīšmu i daņču skaitu Vyspuorejūs latvīšu dzīšmu i daņču svātkūs, kai ari Baļtejis vaļstu studentu dzīšmu i daņču svātkūs “Gaudeamus”;
– palelynuot vaļstiski nūzeimeigūs pasuokumūs izpyldomūs Latgolys autoru dorbu eipatsvoru.

5. Agnese Logina, “PROGRESĪVIE” (atsaceja latvīšu literarajā volūdā)

Nui, īvieliešonys gadīnī vierzeisim vairuokys iniciativys latgalīšu volūdys situacejis uzlobuošonai. Partejis “Progresīvie” programā ir vairuoki punkti, kas ir paradzāti taišni latgalīšu volūdys styprynuošonai, kas ir īkļauti gon myusu izgleiteibys programā, gon regionaluos atteisteibys programā – mes redzim latgalīšu volūdu kai daudzpuseigu vaicuojumu, kas skar dažaidys atteisteibys jūmys.

Pyrmkuort, partejis “Progresīvie” izgleiteibys programā ir paradzāts nūdrūsynuot latgalīšu volūdys vuiceibys izvielis školys programuos vysūs izgleiteibys pūsmūs, i tam ari tiks paradzāts vaļsts finansāts atbolsta mehanisms.

Ūtrkuort, atbaļsteisim, īdrūsynuosim i veicynuosim latgalīšu volūdys lītuojumu saziņā ar vaļsts i pošvaļdeibu īstuodem Latgolā, kai ari pošuos īstuodēs, nūdrūsynūt, ka cylvākim ir īspieja i napuorprūtomys tīseibys vērstīs pi vaļsts ar vaicuojumim latgaliski.
Treškuort, atbaļsteisim latviskuo latgaliskuma styprynuošonu vysā Latgolys kulturviesturiskajā telpā, paradzūt atbylstūšu finansiejumu latgalīšu volūdys lītuošonai jau mynātojuos īstuodēs, kai ari vītvuordūs, uzrokstūs, nūruodēs, kai ari sabīdryskuo pasyutejuma ītvorūs plošsazinis leidzekļūs.

6. Georgijs Sokolovskis, “Latvijas centriskā partija”

Atbiļde natyka snāgta.

7. Daiga Ceipiniece, “LSDSP/KDS/GKL” (atsaceja latvīšu literarajā volūdā)

Latgalīšu volūda ir latgalīšu kulturys naatjamama sastuovdaļa, tai juobyut atbaļsteitai kai kulturai kūpumā.
Mes, latgalīši, sovu volūdu varim uzlobuot, jau suocūt ar saimi, tod školā i tod sabīdreibā.

Es kai 13. Saeimys deputate varātu vierzeit vaicuojumu par školys attaiseišonu, kurā vuiceibys nūteik latgalīšu volūdā. Tei byutu vuiceibu īstuode, kur vuiceitūs bārni, kurim tyva, svareiga i svāta ir latgalīšu volūda. Školā tyktu vuiceits standarts i programys, kū nūsoka Izgleiteibys ministreja, tikai volūda itamā školā byutu latgalīšu. Itūšaļt vaļstī teik attaiseitys puišu i meitiņu školys, parkū navarātu attaiseit školu, kur vuiceibys nūtyktu latgalīšu volūdā?

8. Juoņs Valtervitenheims, “No sirds Latvijai” (atsaceja latvīšu literarajā volūdā)

Dīvs kotrai tautai ir devs sovu zemi, kur dzeivuot, i kotru tautu raksturoj juos volūda. Tei ir tautys ideņtitatis sastuovdaļa. Partū ari, okupejūt kaidu zemi, okupanti rauga, sovu puoruokumu izmontojūt, ari uzspīst sovu volūdu, kab varātu itū tautu puorvaļdeit i asimilēt.

Latvejā, paļdis Dīvam, sasaglobuojuse sena i unikala latgaļu volūda. Vuicūtīs Lītovā lītuvīšu volūdu, kas ir arhaiskuokuo Eiropys volūda i kū studej pat Eiropys augstškoluos, tikai varu nūvērtēt eisti latgaļu volūdys spāku.

Latvīšu volūda Latvejā ir vysys latvīšu nacejis vīnuoteibys simbols, latgaļu volūda paruoda myusu nacejis dziļuos saknis Eiropys i pasauļa kontekstā. Cīši žāļ, ka vaira nav prūšu volūdys, partū ka Prūsejis zeme pošu reizi saucās Krīveja. Dīvs ir ar Latgolu i latgaļs, katuoļticeiba i tāvzeme ir vīns nu stypruokūs bolstu latgaļu volūdys saglobuošonā. Juodora, kab itei volūda turpynuotu pastuovēt vēļ daudzus symtus godu na tikai vuiceibu gruomotuos. Saeimai ar lykumu juonūsoka volūdys statuss.

9. Juoņs Krišāns, “Saskaņa” sociāldemokrātiskā partija” (atsaceja latvīšu literarajā volūdā)

Ka es tikšu īvālāts, latgalīšu volūdu navierzeišu, kab tai byutu vaļsts volūdys statuss, bet ceineišūs par tū, kab kotrs interesents jau nu školys sūla varātu itū volūdu vuiceitīs kai fakultativu, i byutu juoparedz itam pasuokumam vaļsts pīškierts finansiejums. Na vysi var atsaļaut bārnim apmoksuot kursus i puļceņus, bet vaļstei byutu juosaryupej par bārnu i jaunīšu vyspuseigu atteisteibu i nacionaluos bogoteibys saglobuošonu.

10. Muorteņš Bondars “Attīstībai/Par!” (atsaceja latvīšu literarajā volūdā)

Latgalīšu volūda, prūtams, ir daļa nu latvīšu volūdys, i Latvejis kulturvide tikai īgiutu, ka latgalīšu volūda byutu stypra, spieceiga i kūpta sovā regionā. Kotrai školai ir pošai juoizlem, kai jī ir gotovi nūdūt itū volūdu tuoļuok. Īspiejams, latgalīšu volūdā Latgolā ir juovuica viesture ci juoīvīš atseviškys ituos volūdys vuiceibu stuņdis, tys juoatstuoj jūs pošu ziņā. Bet politikim tys nūteikti ir juoatbolsta, partū ka tei ir Latvejis lingvistiskuo bogoteiba.

11. Jurs Viļums “Latvijas Reģionu Apvienība” (atsaceja latgalīšu rokstu volūdā)

Prūtams. Pamatā juojem vārā pošu latgalīšu (Kongresā lamtais, LVLKŠA, LgSC i c. ekspertu) prīšklykumi. Deļ Vaļsts volūdys lykuma 3. panta 4. dalis eistynuošonys juonūsoka precizs vaļsts finansāts atbolsta mehanisms latgalīšu volūdys vuiceišonai (vysmoz taidā pošā apmārā, kai tys jau teik nūdrūsynuots mozuokumtauteibom) vysūs izgleiteibys pūsmūs – nu bārnuduorzim leidz školom, kai ari augstškoluos filologim. Papyldys vajadzeigys pīaugušūs izgleiteibys programys, kai ari attuolynuotai volūdys vuiceišonai – tim latgalīšim, kas dzeivoj ari uorzemēs.

Juoparedz atbylstūšs finansiejums latgalīšu volūdys lītuošonai vysuos dzeivis jūmuos – vītvuordūs, uzrokstūs, vaļsts sabīdryskuo pasyutejuma ītvorā plošsazinis leidzekļūs (latgalīšu sabīdryskuos organizacejis prosa 10% raidlaika latgalīšu volūdā), kai ari privatajūs plošsazinis leidzekļūs. Vajadzeigs atbolsts ari latgaliskajai informacejai škārsteiklā.

Niu lykums ļaun latgalīšu volūdu lītuot vysuos jūmuos, tok daudz kas nav seiki atrunuots, deļtam īriedni naratai nasaprūt latgalīšu volūdys lītys. Ka navar cytaiži daspīst vaļsts institucejis reikuotīs, tod byus juoizstruodoj atseviškys latgalīšu volūdys lykums ci Ministru kabineta nūsacejumi, kuramūs seiki juoatrunoj vysys naskaidreibys.

12. Vladislavs Bautris, “Latviešu Nacionālisti” (atsaceja latvīšu literarajā volūdā)

Latgalīšu volūda ir latvīšu volūdys sastuovdaļa i boguoteiba, partū tei byutu juostyprynoj, bet naskaitu lītdereigai vysā Latvejis teritorejā nūdrūsynuot rakstisku saziņu latgaliski. Rokstu volūda ir kas cyts nakai runuotuo volūda. Problema ir cytur: kab lītuotu rokstu volūdu juridiskā telpā, juobyut vīnuotai vysā Latvejā, partū ka tūmār juridiskī teksti juotulkoj, juointerpretej vīnaiž. Bet publiskajā telpā lītuot latgalīšu volūdu, dūmoju, ir normali i byutu juoatbolsta. Vēļ vīna problema – cyttautīši (krīvi, ebreji, poļaki, vuocīši) tū nalītuos i nasavuiceis, partū niu kūpeigi, puordūmuotai, naizraisūt agreseju i naizejūt iz sovstorpejim aizvainuojumim, mums kūpeigi juopuordūmoj, kai itū situaceju varātu izlobuot. Ir vajadzeiga leluoka latgalīšu volūdys pratieju apzynuošona, nūskaidruošona i diskuseja, partū ka – cik taidu eistu latgalīšu ir palics, ka verās piec pādejūs rezultatu gon iz Saeimu, gon pošvaļdeibom. Mums taidu “kuorklu” latgalīšu navajag.

13. Aldis Adamovičs, “Jaunā VIENOTĪBA” (atsaceja latgalīšu rokstu volūdā)

Ka tikšu īvālāts 13.Saeimā (ari ka natikšu īvālāts), tod ceineišūs:
– par papyldu finansiejumu Rēzeknis Tehnologeju akademejis voi Daugovpiļs Universitatis školuotuoju apvuiceibysprogramom latgalīšu volūdai,
– par lobpruoteigu nūvoda vuiceibys stuņdis īvīsšonu Latgolys školuos latgalīšu volūdā,
– par tū, lai pošvaļdeibys i jūs īstuodis varātu atsaceit iz īsnīgumim latgaliski, leluoks atbolsts juopanuok ari nu pošu pošvaļdeibu,
– par tū, lai Izgleiteibys i Kulturys ministrejis atbaļsteitu i pīškiertu vaira leidzekļu gruomotu izdūšonai, latgalīšu volūdys, kulturys, tradiceju saglobuošonai i atteisteibai.

14. Juoņs Kuzins, “Par Alternatīvu” (atsaceja latgalīšu rokstu volūdā)

Muni seņči ir dzeivuojuši Latgolā i runuojuši latgaliski. Kai zynoms, latgalīšu volūda beja vaļsts volūda (taipat kai latvīšu) nu 1917. g. decembra leidz 1918. g. novembrim i nu 1919. g. leidz 1921. g. Leidz 2010. godam latgalīšu volūda ISO kodu registrā (ASV) natyka pīzeita par volūdu, tok 2010. godā jai īdūts storptautyskais ISO kods (LTG).

Koč kasdīnā latgalīšu volūdai ir regionaluos volūdys funkcejis, bet oficials regionaluos volūdys statuss Latvejā nav pīškierts. Lai tys nūtyktu, īsoku jimt vārā 2 dokumentus:
1) Eiropys Regionalūs vai minoritašu volūdu hartu (vīneigais leigums pasaulē, kas aizsorgoj i atteista tradicionaluos regionaluos i nacionalūs minoritašu volūdys);
2) Vyspuorejū konvenceju par nacionalūs minoritašu aizsardzeibu.
Ratificejūt divus nūsauktūs dokumentus vītos, kur latgalīšu ir viers 30 %, latgalīšu volūdai byus pīškierts oficials regionaluos volūdys statuss.

15. Roberts Spručs, “Politiskā partija “KPV LV”” (atsaceja latvīšu literarajā volūdā)

Vaļstei ir juonūdrūsynoj latgalīšu rokstu volūdys kai viesturiskys latvīšu volūdys saglobuošonu, aizsardzeibu i atteisteibu, styprynojūt latgalīšu volūdys lītuojumu, palelynojūt latgalīšu volūdys i nūvodvuiceibys stuņžu skaitu, īvīšūt latgaļu volūdys alfabetu, finansejūt regionalūs kulturys īstuožu darbeibu Latgolā, kai ari nūdrūsynojūt Latvejis sabīdryskūs medeju sasnīdzameibu pīrūbežā i palelynojūt tamūs raidejumu skaitu latgalīšu volūdā, paradzātu, ka nūteikta daļa nu sabīdryskuo pasyutejuma satura sabīdryskajūs plošsazinis leidzekļūs byutu latgalīšu literarajā volūdā.

16. Juoņs Dūklavs, “Zaļo un Zemnieku savienība” (atsaceja latvīšu literarajā volūdā)

Latgalīšu volūda ir Latvejis kulturys naatjamama sastuovdaļa, tuos styprynuošona i saglobuošona ir myusu kūpejuos interesēs. Naapšaubomai, latgalīšu volūda ir tikpat nūzeimeigs vaicuojums kai sevkurs cyts, kas saisteits ar myusu tautys ideņtitatis saglobuošonu i turpynuošonu. Īvieliešonys gadīnī nūteikti izskateišu profesionaļu pīduovuojumus latgalīšu volūdys styprynuošonai i īsasaisteišu ituo vaicuojuma rysynuošonā. Naasu latgalīšu volūdys specialists, partū maņ byus vajadzeigys konsultacejis ar latgalīšu volūdys ekspertim. Konkretus prīkšlykumus izstruoduosim i tuoļuok vierzeisim kūpā.

Roksts sagataveits ar Vaļsts regionaluos atteisteibys agenturys finansialu atbolstu nu Latvejis vaļsts budžeta leidzekļu.