Roksta autoris: Ināra Groce, Inga Čekša-Ratniece, žurnals “A12”

Tyvojūtīs vieliešonom, deputatu kanditatu sarokstus var analizēt piec dzymumu proporcejis. 13. Saeimys vieliešonom sīvīšu ir 31,8% nu kūpejuo deputatu kandidatu skaita. Latvejā vys vēļ sīvītis politikā ir mozuokumā. Tys ir sabīdreibys attīksmis, viesturis i tradiceju vaicuojums – nūruoda eksperti. Drupeit vaira sīvītis radzamys pošvaļdeibu vadeituoju omotūs, kur ari sevi vajag vaira pīruodeit kai veirīšam leidzvierteigā omotā. Viesturiski analizejūt Saeimys deputatu puorstuovnīceibā sīvīšu skaitu, var saceit, ka situaceja ir uzalabuojuse.

Latvejis Republikys Augstuokajā Padūmē nu 201 īvālātuo deputata viņ 10 beja sīvītis, 5. Saeimā nu symta īvālātūs deputatu beja 15 daiļuo dzymuma puorstuovis, 6. Saeimā – 8, 7. Saeimā jau vaira – 17 sīvītis. I tod pusleidz vīnaiži: 8. Saeimā – 18, 9. Saeimā – 19, 10. Saeimā – 17, 11. Saeimā – 24, 12. Saeimā – 19.

Par sīvītis lūmu politikā saruna ar žurnalistu Ansi Bogustovu.

Tovi nūvāruojumi, kaidys ir sīvītis politikis?

Div tipi. Vīns, kas mani pa eistam besej i ari sīvītei cīš napīstuov: sasastresuojuse, pareizuo, kura nadreikst klaideitīs. Sabīdreiba pīzeist, ka sīvīte lein politikā, tod jai juobyun idealai: pareizi sasukuotim motim, navaineigi apsavylkušai, piļneibā juoīvāroj protokols. Veirīšam it kai dabiski teik dūta atlaide politikā. Nūsaceiti sīvīte ir minoritate politikā, jei automatiski teik vārtāta skorbuok. Es nazynu, parkū. Pi mane iz raidejumu televizejā atīt sīvītis politikis, kurom maņ gribīs īdūrt ar odotu, lai nūlaiž gaisu. Ūtra daļa – sīvītis, kurys nasabeist klaideitīs, vīduos kuņdzēs ir spāks. Jom ir leluoka īspieja na viņ dabuot simpatejis, bet ītekmēt procesus. Juos maņ cīš simpatizej. Es nadūmoju, ka vajadzātu dareit kai Suomejā: sataiseis tuos smīkleiguos kvotys, ka sarokstā pusei koč voi ar varu juobyun sīvītem. Ilgtermiņā dabiska evoluceja ir vysod nūtureiguoka kai ar varu īstuodeitais.

Mums juobyun lapnim par tū, ka ir augsts sīvīšu leidzdaleibys process i biznesa vadeibā, i politikā, i eipaši navaļstiskajuos organizacejuos. Taitod ir liders, kas spiej ap sevi akumulēt ideju atbaļsteituojus, dareit vysu, suocūt ar budžetiešonu i beidzūt ar trauku mozguošonu. Sīvītēs ir tys spāks. Nasaprūtu, parkū juos kaunejās jū īlikt politikā. Voi juos pīzeist, ka tod aplīcynuos teoretiski slyktuokū dzeļža vecinis tālu, kas nasaryupej par bārnim i saimi. Es dūmoju, ka normalā sabīdreibā sevkuram cylvākam vajag dorbuotīs leidza.

Maņ pateik, ka politikā īīt godūs jaunys sīvītis. Maņ beja raidejums: mes spieliejom mozū Eiropys Parlamentu i, saprūtams, beja meitiņu iztryukums, bet tuos meitinis, kurys tyka raidejumā, beja spīstys byut aktivuokys i gudruokys. Maņ ir simpatiziejs, ka politiks dreikst byut dzeivs cylvāks i emocionals. Veirīts ratuok nūbierdynuos osoru. Jis pījam skorbuo stileņu. Ka sīvītei maska ir, tod ir pluonuoka. Pateik, kod sīvītis atīt stuņdi agruok iz raidejumu, partū ka jom svareigi labi izavērt. Juos sasapucej, kaidā mārā sakuortoj ari dūmys. Veirīts kai vīsols, ari es pīglaužu motus, sokūt, ka gon jau derēs. Sīvīte ir kluotasūšuoka. Nu molys pavāroju, ka politikā asūšuo sīvīte daudz bīžuok uzadrūsynuos pajimt temu, par kuru juos dag i jamā profesionalizejās taipat kai žurnalistikā: īt dziļumā kaidā nu temu. Sīvītei ar krampi i taidu vizeju sovā dorbā ir cīš lela nūzeime.

Kas juodora, lai Latvejā sīvītis vaira īītu politikā? Voi ir vajadzeiba piec sīvītis politikis?

Jā, ir vajadzeigs leidzsvors storp emocejom i pruotu. Varbyut na vysod tys byus 50 iz 50. Pasaruodeis sakareiguokys sarunys sabīdreibā. Maņ pateik teicīņs par dzymumleidztīseibu: jei īsastuos pasaulī tod, kod par jū suoks ceineitīs veirīši, na sīvītis. Veirīšam juoīrauga tū, kai stabilizejūšu i iz atteisteibu vārstu, na koč kū apdraudūšu voi puoruok emocionalu, pipareņu daberūt. Muns veirīša naatbiļdātais vaicuojums nu sīvīšu pusis: parkū juos ir pyrmuos ceineituojis i reizē pyrmuos vīna ūtrys nūkūdiejis? Sīvītis gon nabolsoj par sīvītem. Tys ir normali? Tei ir koč kaida bierneibys trauma, kuramā cylvāks pījam konceptu, kod tāvs saceja, ka muotei juosēd sātā. Bet jau ir 21. godu symts! Es radzu viņ pīvīnuotu vierteibu, ka nu jau vysūs trejūs augstuokajūs vaļsts omotūs ir bejuse sīvīte. Vīna – taida, ūtra – itai. Nu i! Mes asam vysaidi, sevkuru reizi mes asam nu tuo īgivuši koč voi ryugtu vuiceibu. Juotic, ka nav slyktu voi lobu cylvāku, ir tikai naideala reiceiba. Voi ir profeseja, kuramā nikod nav bejuse sīvīte? Vysdreizuok, ka nav. Latgolai, kai Muorys zemis teritorejai, par itū juopīdūmoj. Pīlyudzam Svātū Mareju, bet realā dzeivē tū dorom viņ bazneicys ītvorā Dīvamuotei par gūdu, na realai sīvīetei. Cik daudzys lītys turīs iz sīvītem Latgolā, pīmāram, izgleiteibys sistema i navaļstiskuos organizacejis! Cik lela lūma ir sīvītei sabīdreibā, a izlykti grīsti – īrūbežuojumi, ka navar atsaspert. Taids ir muns reidzinīka vaicuojums latgalīšam, sirsneigi sev papraseit pyrma vieliešonu. Es nasoku, ka nastreipuošu sīvītis, kurys maņ napateik, i naplusuošu, kurys pateik. Es viertiešu piec padareituo.

Prūtams, izvēli vieliešonuos navar pamatuot iz dzymumu leidztīseibu, byutiski ir pīredze, padareitī dorbi i vaļsts atteisteibys redziejums ilgtermeņā. Tūmār leluoka dzymumu harmoneja pozitivi ītekmej lāmumu atbiļsteibu sabīdreibys interesem.

Roksts sagataveits sadarbeibā ar portalu lakuga.lv ar Vaļsts regionaluos atteisteibys agenturys finansialu atbolstu nu Latvejis budžeta līdzekļu projekta “Robežlīnijas” ītvarūs.