Roksta autori:Ināra Groce, Māris Justs, žurnals “A12”

Koč ari vaļsts volūdys apvuiceiba mozuokumtauteibu školuos nūteik nu 90. godu, vaļsts volūdys zynuošonys jaunīšim nu cytu tauteibu saimem nav vajadzeigā leiminī. Latvejis ūtramā leluokajā piļsātā Daugovpilī pādejūs godu laikā jaunīšu skaits školuos pasalelynoj, partū ka piļsāta pīvalk lauku īdzeivuotuojus. Tok viņ 20% Daugovpiļs jaunīšu vuicuos latvīšu školuos, puorejī izalosa mozuokumtauteibu izgleiteibys īstuodis. Daudzi poši ari pīzeist, ka vaļsts volūdys zynuošonys ir napīteikamā leiminī.

Žurnāla “A12“ rubrikā “Robežlīnijas“ īpazeistam, kai leidzeiguos situacejuos reikojās cytuos vaļstīs. Narva Igaunejā ari teik pīzeita par krīvu piļsātu. Trešajai leluokajai Igaunejis piļsātai, kura rūbežojās ar Krīveju, ir vaira par 50 000 īdzeivuotuoju. Ap 95% nu piļsātys īdzeivuotuoju ir krīvu tauteibys, lela daļa nu jūs ite īsaroduši piec Ūtruo pasauļa kara.

Narvys pamatīdzeivuotuojim – igauim – ilgus godus piec kara beja aizlīgts apsamest iz dzeivi piļsātā. Uorvaļstu medeji viereibu Narvai dreiž pīgrīze piec 2014. goda nūtykumim Ukrainā, Igaunejis krīvvolūdeigajai piļsātai veļtejūt skorbu vaicuojumu “Voi Narva ir nuokušuo?“. Leidzeiga scenareja vaicojumi, kai atguodojam, beja ari par Latgolu. “Nu naatkareibys atgiušonys da pat 2014. goda krīvvolūdeiguo Narva beja vaļdeibys viereibys i atbolsta aizmierstais regions, kurs dzeivuoja sovu dzeivi, bet vaļsts atteisteja puorejū Igauneju. Piec Krimys nūtikumim Narva tyka viereibys centrā i, vīnlaiceigi, koč kaidā veidā atgiva sovu piļsātys nūzeimi, apleicejī suoce pīgrīst viereibu itam pīrūbežys punktam. Juopīzeimej, ka uorzemu žurnalistus vaira interesēja, voi krīvvolūdeiguo piļsāta planavoj pīsavīnoj Krīvejai. Piec tam Narva tyka nacionaluos presis viereibys lūkā i viņ piec tam – vaļdeibys sarunu dīnys kuorteibā. Vysim presis izdavumim narvenīši atbiļdēja, ka jim Krīveja ir moz svareiga, par tū nav pat dūmuojuši. Partū Igaunejis vaļdeiba suoce sajust atbiļdeibu par Narvys īdzeivuotuojim i piļsātys atteisteibu,“ stuosta Kristīne Kalasa, Tartu Universitatis filialis – Narvys koledžys – direktore. Interesanti, ka poša Kristīne ar saimi dzeivoj 170 km tuolajā Tartu i kai lela daļa vītejuos koledžys vuiceibspāku iz nazcik dīnom nedēļā māroj ceļu iz dorbu Narvā. Parkū Kristīnis saime nav puorsacāluse? Narvā ir cīš vuoja igauņu škola i juos trejim bārnim nav, kur vuiceitīs dzymtajā volūdā.

Kulturys puormejis nūtykumu kontekstā

Piec leluos presis viereibys Narvā nūtyka puormejis – izcalts krīvu teatris, ceļ igauņu volūdys školu, kuramā volūdys apvuiceiba nūtiks par veļti vysim īdzeivuotuojim. Volūdys vaicuojumā Igaunejā teik vierzeita reforma par apvīnuotajom igauņu i krīvu tauteibu školom. “Mes sasadorbojam ar Daugovpili i asam izpietejuši ari Latvejis situaceju. Vaicuojums nav viņ par tū, lai krīvvolūdeigī bārni apgiutu igauņu volūdu, svareigi, kab veiduotūs saskarsme storp igaunim i krīvim. Mes nagribim uzturēt atseviški krīvu školys, bet gribim veiduot vīnu kūpeju školu. Školu, kur igauņu i krīvvolūdeigī bārni vuicuos kūpā, pi tuo, naizslādzūt īspieju, ka krīvu bārni daleji vuiceitūs sovā dzymtajā volūdā. Tī nav vaicuojuma – školā igauņu voi krīvu volūda, bet gon – igauņu i krīvu volūda kūpā vīnā izgleiteibys īstuodē. Mums ir metodika, kuru jau nu 2000. goda dažuos krīvu školuos asam īvīsuši. Niule ir vaicuojums, kab tū nadareitu atseviški viņ krīvvolūdeigūs bārnim, bet gon, apvīnuot vysus kūpā vīnā školā i vīnā školā jī kūpā vuicuos.

Igaunejā – bilingvaluos aba apvīnuotuos igauņu i krīvu školys

Narvys koledža sagatavej pedagogus daudzvolūdu školom, kuri apgiust na viņ vyspuorizgleitojūšūs prīškmatus, bet ari volūdys īsadzilinuošonys metodika – kai pasnēgt vuiceibu prīškmatu i volūdu vīnlaiceigi. Ka školuotuojs struodoj vidē, kur bārni i vacuoki ir ar vysaidom dzymtajom sātys volūdom, tod ir vajadzeigys na viņ prīškmatu kompeteņcis, bet ari volūdys zynuošonys. “Vajag prast saskarsmi ar vacuokim, kuri puorstuov cytu kulturu, kuri napīdar tovai kulturai. Mums vēļ nav pījimts politiskais lāmums itamā vaicuojumā, partū ka byus vieliešonys. Volūdai vajaga dorbuotīs dabiskā vidē. Ka vīnā regionā dzeivoj igauni i krīvi i mes jūs vīnkuorši sadolom div atškireiguos školys sistemuos, krīvu školuotuoji, vacuoki i bārni kūpā vīnā īstuodē, bet tod nav īspiejams jim īvuiceit igauņu volūdu. Tys nastruodoj, partū ka tei nav dabiska vide i nav jāgys igauņus i krīvus škiert. 1.a klase – teira igauņu klase i 1.b klase – volūdys īsadzilinuošonys klase, kur bārni pakuopeniski puorīt iz vuiceibom igauņu volūdā. Vuicūtīs kūpā, rūnās ari kūpeja kulturys telpa – svātki, sadzeive, nūtykumi. Itaida sistema dorbojās Vuocejā. I tod 7. klasē obejis grupys vīnaiži runoj igauņu volūdā.“ K. Kalasa pastreipoj, ka tū ir paradzāts īvīst Igaunejā.

Roksts sagataveits sadarbeibā ar portalu lakuga.lv ar Vaļsts regionaluos atteisteibys agenturys finansialu atbolstu nu Latvejis budžeta līdzekļu projekta “Robežlīnijas” ītvarūs.