Roksta autors: portals lakuga.lv

2016. goda vosorā Annele Slišāne izsuoce sovu duovonu Latvejai symtajā dzimšonys dīnā – tekstilmuokslys i literaturys projektu #100dečiLatvijai. Niu vysi deči i tūs stuosti gotovi i nu 2. oktobra da 25. novembra apsaverami i puorskaitomi izstuodē Latgolys viestnīceibys GORS Muokslys galerejā, bet 26. oktobrī Rēzeknē tiks svieteita ari #100dečiLatvijai gruomotys izīšona.

Tekstilmuokslineicys, audiejis, rūkdorbneicys i školuouojis Annelis Slišānis dzymtuo puse ir Vileks nūvoda Upīte. Tīpat rādā, pošā pīrūbežā, Zeļčūs, 2016. goda 21. augustā i suocēs projekts #100dečiLatvijai, nu stuovu izjemūt pyrmū veibūtnis, rogonu zuolis, deči. Projekts ir Annelis ideja kai unikala, personeiga duovona Latvejai symtajā dzymšonys dīnā: 100 nedeļuos 100 dažaidūs materialūs topuši 100 deči i tūs stuosti latvīšu i latgalīšu rokstu volūduos. Deči austi nu puču, nu dažaidu augu, dzeivinīku i muoksleigu tekstilškīdru, taipat deči austi ari nu ūtru reizi izmontojamūs materialu, kab reizē eistynuotu ideju par dobys vierteibu saglobuošonu i pasauļa ilgtspiejeigu atteisteibu.

Annele Slišāne (dz. 1975. godā) studiejuse Latvejis Universitatis (LU) Fizikys i matematikys fakultatē fiziku (1993–1996), Reigys Turisma školā (1996–1998), LU Pedagogejis i psihologejis fakultatē muokslys pedagogeju (1998–2006), bet itūšaļt turpynoj studejis Latvejis Muokslys akademejis Tekstilmuokslys nūdalis magistranturā. Nu 2003. goda Annele ir vizualuos muokslys školuotuoja, bet 2013. godā nūdybynuojuse poša sovu uzjāmumu “Anneles zeme”. Izstuodēs pīsadola nu 1999. goda. Ituo goda suokā Annele par projektu #100dečiLatvijai sajieme ari Latgalīšu kulturys goda bolvu “Boņuks 2017” nominacejā “Lobuokais snāgums vizualajā muokslā”.

Vaicuota, kaidys ir sajiutys, kod projekts golā, Annele šaļteņu pyrma izstuodis pabeigšonys Latgalīšu kulturys ziņu portalam lakuga.lv atsoka: “Nu cīši lobas! Maņ nav tuodas sajiutas, ka beidzēs i bāda. Nikas jau eistineibā nasabeidz.” Kod suocēs dorbs pi projekta, Annelei asūt bejušys 108 deču idejis, bet rezultatā saguojs, ka nu tūs pyrmūs dečūs nav nūausts 20 ideju, bet ir vītā cytys. “Saīt, ka vēļ ir vysmoz 28 idejis! Bet vuspuor deču projekts attaiseja durovas iz vasalu pasauli, iz bezgaleibu. Varātu aust vēļ i vēļ,” stuosta muokslineica. Ar itū projekta Annele Slišāne beja dūmuojuse popularizēt ausšonu i popularizēt latgalīšu volūdu. Regulari publicejūt jaunūs dečus i tūs stuostus socialajā teiklā Facebook, Annele sajutuse cylvāku dzeivuošonu leidza #100dečiLatvijai: “Cylvaki cīši geida, prīcojās, dzeivoj leidza, skeita. Vusim beja tei intriga, geidūt symtū deči. Kas tī byus? Kuoda ideja? Napretendeju iz pareizraksteibu, bet maņ pateik, ka cylvaki ari loboj, komentej “pi myusu tuo nasoka, nasauc”, tys nūzeimej, ka skeita, dzeivoj leidza. Cyti palīk sirdeigi. Bet es par tū naapsavainoju. Tys tik nūzeimej, cik dažuodi mes asom, cik dažuoda volūda! Dūmoju, ka es ari reizem vaira nazynu, kuo tū voi tū sauc, nazynu kuoda vuorda. Bet ite stuostūs ir tei muna Zīmeļlatgola.”

Da ituo projekta #100dečiLatvijai dorbi bejuši apsaverami dažaiduos Latvejis vītuos – Bolvūs, Gulbenē, Jiurmolā, Āraišūs i cytur, bet nu 2. oktobra da 25. novembra Latgolys viestnīceibys GORS Muokslys galerejā pyrmū reizi vīnā vītā ir apsaverami vysi 100 deči, nu kurūs pādejais pabeigts tik eisu šaļteņu pyrma izstuodis. Par izstuodi Rēzeknē Annele soka: “Deči jau ir bejuši vusuoduos vītuos, bet es cīši gribieju, lai vusu 100 deču izstuode ir Latgolā. Tān ir sajiuta kuo dvorā, pi sovejūs.” Decembrī deči simboliski atsagrīzs sātā – byus apsaverami Upītes tautys nomā, reizē svietejūt ari Annelis tāva, 2010. godā myužeibā nūguojušuo latgalīšu literata, nūvodpietnīka, folklorista i publiciska Ontona Slišāna 70. dzimšonys dīnu. Niu, kod projekts golā, ari poša Annele vaira nazynūte, kas tod kurū reizi ir svareiguoks – poši deči voi tī stuosti, kas pi deču, deļ tuo 26. oktobrī 16.00 GORS Muokslys galerejā tiks sveiteita ari gruomotys #100dečiLatvijai izīšona. Gruomotā byus vysi 100 deči i deču stuosti, i tuos redaktore ir Ilze Sperga. Gruomotys attaiseišonys pasuokumā ar dzīsmem i daņčim pīsadaleis jaunīšu folklorys kūpa “Upīte”.

Izvaicojūt, kai poša Annele svieteis Latvejis symtū dzimšonys dīnu, jei stuosta: “Maņ ruodīs, ka nūbraukšu iz Zeļčīm i cepšu maizi. Grybātūs, bet mož kļova lopuos pagulēt vaira nasaīs, navar zynuot kuods tys rudiņs mums ite byus. Es atrodu iz ustobas auškas vacū karūga kuotu, šmuki izgrebtu i tān dūmoju, ka juopuorbauda poduškas – ešu dzierdiejuse, ka agruok tuo nūslēpe karūgus. Mož poduškuos, mož iz ustobas auškas kur ni īslāpts ir. Dūmoju, ka maņ tys tuo varātu byut, ka svātkīm atrūnu ari vacū karūgu!”

Izstuode #100dečiLatvijai Latgolys viestnīceibā GORS apsaverama kotru dīnu nu 11.00, īīšona bez moksys. Izstuodis nūtikšonu atbolsta Vaļsts kulturkapitala fonds i Rēzeknis piļsātys dūme.

Video – Annelis bejušuo školāna video projekts par #100dečiLatvijai.

Karteitis – nu izstuodis publicitatis materialu i Māris Justs.

Roksts sagataveits ar Vaļsts regionaluos atteisteibys agenturys finansialu atbolstu nu Latvejis vaļsts budžeta leidzekļu.