Roksta autors: žurnals “A12”, Inga Čekša-Ratniece

Viesturiskī nūtykumi rūbežlinejuos bīži viņ ir mozuok zynomi i vārtāti pretruneigi. „Viesture nav viņ tī nūtykumi, kas ir rysynuojušīs, bet ari tys, cik par tū zinim i gribim izzynuot…“ soka Bolvu Vaļsts gimnazejis viesturis školuotuoja i muzeja vadeituoja, lokaluos viesturis pietneica, vairuoku gruomotu autore Irēna Šaicāne. Vīns nu svareigu, bet damierstu faktu ir Latgolys partizanu pulks. Bolvi ir itei Latgolai i vysai Latvejai svareiguo militaruo formiejuma dzimšonys vīta. Īskotam – materiali nu I. Šaicānis gruomotys „Balvi – pilsēta divu ezeru krastos – vēstures lappusēs (1549–2009)“ (2009, Gulbene: Vītola izdevniecība).

Bolvi palyka par Latgolys partizanu pulka šyupeli, partū ka te beja lobvieleiga vide partizanu ceiņu izviersšonai – plaši mežu masivi, leli pūri, kur nazynuotuojam gryuši pat stygu atrast. 1919. gods suokuos jau beja izaveiduojuši Bolvu, Sylakrūga, Ruguoju, Teteru-Dyurupis i Līpnys „zaļūs“ puļceni (pa 10–30 puiši kotrā). Seviški spieceigs stymuls ceiņai beja lelinīku terors, laupeišonys, varmūceiba i grīzšonuos pret dajiuktū dzeivisveidu, goreidznīku vojuošona i bazneicu darbeibys puortraukšona. 1919. gods martā Zīmeļlatgolā tyka izsludynuota mobilizaceja sorkonajā armejā. Daudzim veirim tys nabeja pījamams, partū jī globuojuos, dzeivuoja nalegali i daudzi nu jūs pīsavīnuoja „zaļūs“ puļcenim. Piec laikroksta „Latgales Vēstnesis“, par Latgolys partizanu darbeibys oficialū īsuokšonys dīnu var pīzeit 1919. gods 14. maju, kod partizanu skaits dreizuok pīauga. Tūlaik „zaļūs“ puļceņu veiduošonā aktivi pīsadaleja Jānis Birnbaums, Jānis Vīndedzis, Kārlis Lācis, vāluokais Bolvu piļsātys vacuokais (1934–1940). 1919. gods majā, Latvejis armejai izbryukūt austrumu vierzīnī, partizanu darbeiba Bolvu nūvodā aktivizejuos, it seviški piec tuo, kod sorkonuos armejis dalis beja atstuojušys Reigu. Nūtyka vairuoki sekmeigi partizanu uzbrukumi, tok vysu partizanu puļceņu darbeiba Zīmeļlatgolā itymā laikā vēļ nabeja saskaņuota, partū roduos vysaidys naveiksmis. Pyrmī partizanu uzbrukumi nūtyka 29. majā, kod iz Bolvu–Viļakys lelceļa storp Sylakrūgu i Stompakim apsaudeja nazcik sorkonūs dalis, kas atsakuope, juos daspīžūt izkleist mežā i nūdorūt pruovus zaudiejumus. 1919. gods maja beiguos i juņa suokumā izaveiduoja pat naparosta situaceja: nu ituos apleicīnis vītejuos padūmis i sorkonuo armeja jau beja atsakuopušys, bet Latvejis armejis vīneibys apsastuojušys iz Vydzemis–Latgolys rūbeža. Leidz ar tū nivīna armeja nakontrolēja Bolvu i Ruguoju apleicīni. Itaidūs apstuokļūs sova nūvoda aizsardzeibu pasajēme vītejī partizani. Jūs kaujis darbeibu deļ sorkonī navarēja nūsastyprynuot iz Aivīkstis–Pededzis upu linejis i izmontuot itūs iudiņa škieršļus sovā lobā. 1919. gods 5. julī iz Bolvu partizanu nūdalis pamata tyka izveiduots Latgolys partizanu pulks, par kura komanderi īcalts viersleitnants J. Vīndedzis, vīns nu golvonūs Bolvu apleicīnis veiru kūpā saucieju ceiņā par tāvzemis breiveibu. Leidz ar tū jī tyka īskaiteiti Latvejis armejis sastuovā i juļa vydā suoce sajimt ari armejis apguodi. Latgolys partizanu pulka štabs atsaroda Bolvūs, vacuo krūga telpuos. Pulka izveiduošonys laikā beja četrys kuojinīku rūtys, kas veiduotys ar taidu apriekinu, kab nūsagtu golvonūs ceļus Bolvu vierzīnī. Novembrī Latgolys partizanu pulks sajiems jaunu karaveiru papyldynuojumu i tyka izveiduots 4. bataļjons. Leidz ar tū pulkā jau beja četri bataļjoni i artilerejis batereja. Godu mejā Latgolys partizanu pulks ceinejuos apmāram 70 km garā froņtis sektorā nu Lubuona azara da Liepnys. Kod veiduojuos Latgolys partizanu pulks, tod daudzi veiri jimā īsastuoja ar sovim zyrgim. Partū rudinī tyka saformāts ari pulka eskadrons, kurs nu izveiduošonys breiža pīsadaleja kaujuos pret sorkonajim Latgolys froņtē. 1920. gods janvars palyka par Latgolys atbreivuošonys mienesi, kod Latvejis armeja dasnīdze vaļsts rūbežu. Latgolys divizejis štabs ari tyka izvītuots Bolvūs, partizani paleidzēja atbreivuot Škilbānus, Baļtinovu, Pitalovu (Jaunlatgolu), Augšpili, Kuorsovu, pīsadaleja aktivā aizsardzeibys taktikā ari piec pamīra nūsliegšonys.

Latgolys partizanu pulks ir na viņ pīsadalejs Zīmeļlatgolys nūvoda atbreivuošonā nu lelinīku varys, bet plaši dorbuojīs ari vītejūs īdzeivuotuoju vydā, i izskaidrojūt viesturiskuos nūtikšonys, i organizejūt kulturys dzeivi. Par tū līcynoj informaceja tuo laika presē, pīmāram, 1919. gods 5. oktobrī Bolvūs pulka štabs organizēja literari muzykalu vokoru ar dzīduotuojis E. Kozlovskys, vijūļnīka J. Sproģa, pianista R. Vanaga i rakstnīku Ā. Ersa i A. Austriņa pīsadaleišonu. Partizani Bolvūs īreikuoja elektriskū apgaismuošonu vysom vaļdeibys īstuodem, kai ari tim cyvylajim īdzeivuotuojim, kas tuo grib. Taišni Latvejis Breiveibys ceiņu laikā – 1919. gods 11. novembrī – simboliski tyka nūdybynuots Latvejis vaļsts pyrmais i augstuokais apbolvuojums – Luočplieša kara ordiņs. Vairuok nakai 50 Latgolys partizanu pulka karaveiri tyka apbolvuoti ar itū ordini. Piec mīra leiguma nūsliegšonys ar Padūmu Krīveju 1920. gods 11. augustā pulks vēļ kaidu laiku tyka atstuots sovā nūvodā, uztycūt rūbeža apsardzeibu apmāram 140 km garumā, 1921. godā jū nūmaineja Latvejis rūbežsorgi. 1922. gods 10. martā pulku izformēja. Nav precizi zynoms, cik ceinātuoju pulks zaudiejs kaujuos, padzanūt lelynīkus nu Zīmeļlatgolys. Ap tū var minēt 200 krytušūs veirus, īskaitūt ari tūs, kuri guojuši būjā pyrma oficialys Latgolys partizanu pulka izveiduošonys. Kritušūs pulka karaveiru pīmiņai 1938. gods 14. augustā tyka atkluots pīmineklis Bolvūs – īspaideigs tieļnīka Kārļa Jansona veiduotais partizana tāls, jauneklis ar sautini rūkuos, maneigi vārojūt austrumu pamali. Tautā īmīļuots i saukts par Stanislavu.

Roksts sagataveits sadarbeibā ar portalu lakuga.lv ar Vaļsts regionaluos atteisteibys agenturys finansialu atbolstu nu Latvejis budžeta leidzekļu projektā “Robežlīnijas”.